Sesijas dokuments
21.12.2012
ZIŅOJUMS
par ES kohēzijas politikas un tās dalībnieku lomu Eiropas jaunās enerģētikas politikas īstenošanā
( 2012/2099(INI) )
Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Lena Kolarska-Bobińska
PR_INI
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS.................................................3
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS................11
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS..................................................................................15
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ES kohēzijas politikas un tās dalībnieku lomu Eiropas jaunās enerģētikas politikas īstenošanā
( 2012/2099(INI) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantu,
– ņemot vērā 2010. gada 10. novembra paziņojumu „„Enerģētika 2020” — stratēģija konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un drošai enerģētikai” ( COM(2010)0639 ),
– ņemot vērā 2011. gada 15. decembra paziņojumu „Enerģētikas ceļvedis 2050. gadam” ( COM(2011)0885 ),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK ( COM(2011)0370 ),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu ( A7-0437/2012 ),
A. tā kā Eiropas enerģētikas politikas kopējie mērķi ir piegādes drošība, ilgtspējība un konkurētspēja;
B. tā kā Eiropas enerģētikas politikai būtu jānodrošina arī energoresursu drošība, piegāžu dažādošana un galalietotājiem pieejamas cenas;
C. tā kā ES kohēzijas politikas primārie mērķi ir Eiropas reģionu ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kas tiek īstenota, investējot izaugsmē un nodarbinātībā;
D. tā kā kohēzijas politikas investīcijām enerģētikas jomā būtu jāveicina abu politiku mērķu īstenošana;
E. tā kā šīm politikas jomām būtu jāveicina izaugsme un vietējo darba vietu radīšana visos reģionos, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgus energoavotus un garantējot enerģijas piegādes drošību visā ES teritorijā;
F. tā kā Eiropas Savienības enerģijas tirgi aizvien paplašinās ārpus valstu robežām un šī tendence nākotnē būtiski pastiprināsies;
G. tā kā saskaņā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu vismaz 80 % ERAF līdzekļu vairāk attīstītos reģionos un 50 % ERAF līdzekļu mazāk attīstītos reģionos būtu jānovirza ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;
H. tā kā šajā tematiskajā jomā vismaz 20 % un 6 % ir jāpiešķir attiecīgi energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem un tā ir būtiska finansējuma daļa;
I. tā kā pēdējo gadu laikā enerģijas cena ir ievērojami palielinājusies un tagad ir sasniegusi vēsturisku līmeni, radot lielas problēmas dažādām nozarēm Eiropā;
J. tā kā minimālais atbalsts projektam ELENA programmā ir EUR 50 miljoni un minimālais atbalsts programmā „Saprātīga enerģija” pārsniedz EUR 6 miljonus, kas ir vairāk nekā daudzos projektos mazās un lauku kopienās;
K. tā kā Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam ir noteikts, ka atjaunojamiem energoresursiem būs galvenā loma enerģētikas politikā nākotnē,
Vispārēja pieeja
1. atzinīgi vērtē vispārējo pieeju saistīt kohēzijas politiku ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un pamatiniciatīvām, lai virzītos uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un atbalstītu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām visās nozarēs; turklāt atgādina struktūrfondu un Kohēzijas fonda nozīmi, lai īstenotu šos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus solidaritātes garā starp dalībvalstīm, kā noteikts Lisabonas līgumā, un apkarotu enerģētisko nabadzību ES vismazāk attīstītajos reģionos un visneaizsargātākajās mājsaimniecībās;
2. uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās krīzes negatīvo ietekmi uz arvien pieaugošo vietējo un reģionālo atšķirību novēršanu Eiropā, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai ir vajadzīgs spēcīgs ES atbalsts;
3. uzskata, ka Eiropas enerģētikas projekti varētu veicināt reģionālo attīstību un spēcināt pārrobežu sadarbību, palīdzot reģioniem palielināt spēju pārvaldīt energoresursus; uzskata, ka investīcijas energoresursu avotos ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni atjaunojamu energoresursu avotos, energoefektivitātē un citos pasākumos var palīdzēt veicināt reģionālo izaugsmi un radīt darba vietas;
4. uzsver nepieciešamību nošķirt kohēzijas politikas mērķus, kas, no vienas puses, sniedz ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”, un, no otras puses, palīdz īstenot plašākus ES enerģētikas politikas mērķus, kuri ietekmē arī valstis, kas atbilst kohēzijas līdzekļu saņemšanai; uzsver, ka kohēzijas līdzekļus var izmantot kā papildu finansējuma avotu enerģētikas jomas projektiem tikai tad, ja projekts palīdz īstenot kohēzijas politikas mērķus;
5. uzskata, ka Eiropas reģioniem būtu jāveicina gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, kurā ir ņemtas vērā vietējās īpatnības un apstākļi, kas tiem sniegtu pietiekamu elastību, lai koncentrētos uz tiem ilgtspējīgajiem energoresursu avotiem, kuri ir vispiemērotākie vietējiem apstākļiem un resursiem, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, un ka ES vajadzētu sākt novērtēt un īstenot Eiropas enerģētikas mērķus ES mērogā;
6. aicina uzlabot atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanas efektivitāti ES teritorijā, cenšoties izveidot ES mēroga sistēmu atjaunojamo avotu jomā, kuras ietvaros noteiktus atjaunojamu energoresursu avotu veidus izmantotu tajās ES daļās, kur tie ir visefektīvākie, tādējādi samazinot to popularizēšanas izmaksas un garantējot finansējuma efektīvu piešķiršanu;
7. iesaka ņemt vērā to, ka Eiropas enerģijas tirgi ir sadalīti reģionālās grupās, un uzskata, ka ir jāturpina pievērst vairāk uzmanības valsts un reģionālo tirgu īpatnībām, lai varētu garantēt tiesību aktu noteikumu atbilstošu īstenošanu;
8. uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu pēc iespējas ātrāk jārīkojas, lai nodrošinātu tās nākotni enerģētikas jomā un aizsargātu tās intereses šajā jomā, šim nolūkam izdarot papildu spiedienu uz vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem ievērot ES vadlīnijas; uzskata, ka vienlaikus tiem ir jāpiedāvā būtisks finanšu atbalsts projektu izstrādei;
9. uzsver, ka paredzamais energoresursu cenu pieaugums var īpaši nelabvēlīgi ietekmēt ES mazāk attīstīto reģionu iedzīvotājus; šajā saistībā prasa, lai tas tiktu ņemts vērā, plānojot kohēzijas politiku, un prasa dalībvalstīm veikt papildu pasākumus, lai mazinātu tā ietekmi īpaši uz aizsargājamiem patērētājiem;
Spēju veidošana
10. uzsver, ka pašreizējo klimata un enerģētikas mērķu un jebkuru turpmāko enerģētikas mērķu pēc 2020. gada pamatā vajadzētu būt taisnīgam sloga izlīdzinājumam starp Eiropas reģioniem, kas dotu tiem iespēju nodrošināt vajadzīgo turpmāko attīstību;
11. uzsver, ka birokrātijas un procedūru skaidrības trūkuma dēļ ir apgrūtināta pieeja struktūrfondiem un Kohēzijas fondam un ka dalībnieki, kuriem šo fondu līdzekļi ir visvairāk nepieciešami, izvēlas nepieteikties; tādēļ atbalsta piešķiršanas noteikumu un procedūru vienkāršošanu, birokrātisko šķēršļu novēršanu un lielāku elastību šo līdzekļu piešķiršanā gan ES, gan valstu līmenī; uzskata, ka vienkāršošana palīdzēs efektīvi piešķirt līdzekļus, uzlabos apgūšanas rādītājus, samazinās kļūdu skaitu un saīsinās maksājumu periodus, kā arī ļaus nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem pilnībā izmantot finanšu instrumentus, kas paredzēti reģionālo un starpvalstu atšķirību mazināšanai; uzskata, ka jānodrošina līdzsvars starp noteikumu un procedūru vienkāršošanu un to stabilitāti;
12. uzsver, ka ir svarīgi palielināt administratīvo veiktspēju, nepalielinot administratīvo slogu, dalībvalstīs reģionālā un vietējā līmenī un iesaistīto pušu starpā, lai pilnībā un efektīvi izmantotu finansējumu, kas saskaņā ar kohēzijas politiku tiks piešķirts enerģētikas projektiem (tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā), pārvarētu šķēršļus efektīvai struktūrfondu un citu fondu sinerģijai un atbalstītu efektīvu politikas veidošanu un īstenošanu; aicina dalībvalstis arī turpmāk censties piesaistīt un saglabāt kvalificētu personālu ES līdzekļu pārvaldīšanai;
13. norāda, ka attiecībā uz liela mēroga enerģētikas projektiem dažādu reģionālo un vietējo iestāžu spējas var būt nepietiekamas, kas varētu būtiski kavēt šo projektu īstenošanu; tāpēc uzskata, ka būtu ne tikai jāstiprina JESSICA, ELENA un IEE-MLEI iniciatīvas, bet arī līdz 2018. gadam jāpārskata, kādā līmenī ir apgūts finansējums, kas kohēzijas politikas ietvaros piešķirts ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni tematiskajai jomai, un attiecīgi jāpielāgo ne vēlāk kā paredzamās DFS vispārējās pārskatīšanas ietvaros;
14. atzinīgi vērtē Eiropas inovācijas partnerības „Progresīvas pilsētas un pašvaldības” uzsākšanu un aicina ilgtspējīgas pilsētu attīstības plānošanas procesos iesaistītos partnerus darīt vairāk, lai veicinātu ieguvumus no iniciatīvām JESSICA un ELENA un pilnībā izmantotu iespējas, ko tās var sniegt investīcijām ilgtspējīgā enerģijā vietējā līmenī nolūkā palīdzēt pilsētām un reģioniem īstenot dzīvotspējīgus investīciju projektus energoefektivitātes, tīras sadegšanas degvielas, atjaunojamās enerģijas avotu un ilgtspējīga pilsētu transporta jomā;
15. uzsver, cik svarīgi ir regulāri pārskatīt kohēzijas finansējuma piešķiršanu enerģētikas projektiem, lai palielinātu līdzekļu apguvi un novirzītu līdzekļus programmās, kurām ir pierādīti apguves rādītāji, pievienotā vērtība un efektivitāte;
16. uzsver, ka jaunu finanšu instrumentu (aizdevumu, aizdevuma garantiju un pašu kapitāla) atbalstam jābūt kā papildinājumam enerģētikas projektu tiešajām dotācijām un līdzfinansējumam, nevis jāaizstāj tie;
17. vērš dalībvalstu un Komisijas uzmanību uz faktu, ka īpaši mazām un vidēji lielām pilsētām un lauku apvidiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt tiešā finansējuma atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas un ēku atjaunošanas projektiem, kā arī starpreģionu un pārrobežu projektiem, jo tiem visticamāk nav vajadzīgo administratīvo spēju, lai pilnībā izmantotu citus finanšu instrumentus; šajā saistībā ierosina Komisijai izstrādāt energoefektivitātes stratēģiju mazām kopienām;
18. uzskata, ka iniciatīvas vietējo un reģionālo spēju atbalstam energoietaupījumu jomā būtu jāatbalsta, inter alia ar ERAF un ESF investīcijas;
19. aicina Komisiju izveidot ES mēroga sadarbības programmu, kas balstīta uz pieredzi attiecībā uz mērķsadarbības programmu, lai uzlabotu sadarbību starp reģioniem, kuros ir augsts ES līdzekļu apguves līmenis, un reģioniem ar zemu līdzekļu apguves līmeni un atvieglotu labas prakses izplatīšanu;
Partnerattiecību nolīgumi
20. norāda, ka, lai projekti tiktu pienācīgi īstenoti, partnerattiecību nolīgumus vajadzētu apspriest ar reģionālajām un vietējām iestādēm, lai tām būtu reāla iespēja ietekmēt projektu mērķus, to izdevumu struktūru un īstenošanu; tādēļ aicina šo partnerības principu stiprināt;
21. tāpēc atbalsta vairāklīmeņu pārvaldību un decentralizētu pieeju enerģētikas politikai un energoefektivitātei, tostarp Pilsētas mēru paktu un turpmāku iniciatīvas „Progresīvas pilsētas” attīstību, kā arī labāko risinājumu reģionālā un vietējā līmenī, organizējot informatīvus pasākumus, veicināšanu;
22. norāda, ka vajadzētu nodrošināt, lai kohēzijas politikas finansējuma mehānismos tiktu pilnībā ņemtas vērā reģionu atšķirīgās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās iezīmes; šajā saistībā uzsver to reģionu nozīmi, kuri atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas;
23. uzskata, ka, lai gan Kopīgo noteikumu regulā ir paredzēti vispārēji piešķīrumi un citi tematiskie mērķi, partnerattiecību līgumos šos pasākumus vajadzētu piemērot elastīgā veidā, lai dalībvalstis un to reģioni varētu izvēlēties efektīvāko veidu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu un kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai;
24. īpaši izceļ vajadzību piemērot plašus kritērijus, ar kuriem izvērtē enerģētikas projektus, kas izvirzīti kohēzijas politikas finansējumam; jo īpaši norāda, ka atšķirīgie ģeogrāfiskie nosacījumi nozīmē, ka nav iespējams piemērot vienādu enerģētikas politiku visos reģionos;
Īstenošana un politikas priekšlikumi
25. norāda, ka, lai gan dalībvalstis izdara izmaiņas savu energoresursu izvēlē atbilstoši ES klimata mērķiem, daudzi reģioni joprojām ir atkarīgi no fosilā kurināmā; tāpēc uzskata, ka visi šie reģioni jāmudina izmantot energoresursu avotus, kas atbilst gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķiem, tostarp pārejošus energoresursu avotus, ja ir pierādīts, ka tiem nav blakusiedarbības vai negatīvu seku uz iedzīvotājiem un teritorijām, kur tos ražo vai izmanto;
26. uzsver, ka ir rūpīgi jāizvēlas vietējie enerģijas ražošanas avoti, nodrošinot, ka tie pēc iespējas atbilst reģionālajai ainavai;
27. uzskata, ka ir nepieciešami saskanīgi noteikumi Eiropas līmenī, kā arī mehānisms, lai varas iestādes varētu piekļūt informācijai no visas Savienības un pilnībā saprast enerģijas tirgus izmaiņas;
28. uzskata, ka kohēzijas politikai var būt būtiska nozīme inovāciju, pētniecības un izstrādes piedāvātā potenciāla izmantošanā, lai nākotnes problēmjautājumus enerģētikas jomā varētu pārveidot par iespējām, kas atjaunos Savienības ekonomisko spēku;
29. atbalsta kohēzijas un enerģētikas politikas līdzekļu izlietojumu pārrobežu projektos ar trešo valstu partneriem un sakaru veidošanu starp valstu tīkliem; uzsver, ka pierobežas reģionus vajadzētu cik vien iespējams iekļaut ES sistēmā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību abpus robežai; uzsver, ka šādam finansējumam vajadzētu piemērot ES enerģētikas tirgus noteikumus, tostarp trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu;
30. atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un kohēzijas politikas papildu instrumentu, kura mērķis ir apmierināt ievērojamās investīciju vajadzības Eiropas enerģētikas infrastruktūras modernizēšanai un paplašināšanai, tādējādi palīdzot īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; prasa Komisijai pēc iespējas palielināt koordināciju starp struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, no vienas puses, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, no otras puses;
31. atbalsta efektīvu enerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas pārrobežu stratēģiju īstenošanu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt Eiropas noteikumus par enerģētikas infrastruktūru pārvaldītājiem pārrobežu kontekstā;
32. uzskata, ka kohēzijas politikas līdzekļiem vajadzētu būt pieejamiem, lai strukturēti sniegtu informāciju vietējām un reģionālajām varas iestādēm, MVU un iedzīvotājiem par valsts atjaunojamo energoresursu shēmām; norāda, ka tas jo īpaši ir vajadzīgs tajās dalībvalstīs, kurās ir pieņemta „izcelsmes sertifikāta” sistēma, kas var būt izdevīga tikai liela mēroga enerģētikas projektiem;
33. aicina pilnvērtīgi izmantot publiskā un privātā sektora līdzekļu sinerģiju enerģētikas projektu finansēšanā;
34. atbalsta ES PVN regulas (Regula Nr. 2006/112/EK) pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt iespēju piemērot samazinātu PVN likmi reģionālajiem, vietējiem un pārrobežu projektiem, kuri vērsti uz energoefektivitātes palielināšanu, kā arī augstākās energoefektivitātes klases produktu (atbilstoši Direktīvai 2010/30/ES) iegādi;
35. uzskata, ka no ERAF un Kohēzijas fonda ir jāizslēdz tikai tie siltumnīcefekta emisiju samazināšanas projekti, kas ir attiecināmi uz Direktīvas 2003/87/EK 1. pielikumā minētajām iekārtām, lai neizraisītu neproporcionālu ietekmi uz mazāk attīstītiem reģioniem un nekavētu to kļūšanu par zema emisijas līmeņa reģioniem; prasa Komisijai sniegt papildu skaidrojumus un noteikt enerģētikas nozares, kuras nebūtu tiesīgas saņemt kohēzijas politikas finansējumu, un atcelt šo ierobežojumu attiecībā uz projektiem, kuru darbības teritorija ir konverģences reģioni;
36. norāda, ka īpaši Viduseiropā un Austrumeiropā ir plaši izplatītas centralizētas siltumapgādes un koģenerācijas stacijas; uzskata, ka šo staciju un izplatīšanas tīkla modernizēšanai un nepieciešamības gadījumā jaunu augstas efektivitātes staciju izveidei varētu būt pozitīva ietekme uz vidi, tāpēc kohēzijas politikai tās būtu jāiedrošina un jāatbalsta;
Energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un infrastruktūra
37. piekrīt, ka energoefektivitātei ir būtiska nozīme ES enerģētikas mērķu sasniegšanā un tematiskās koncentrācijas struktūrā un darbības programmās to vajadzētu noteikt par prioritāru; uzskata, ka ES pasākumiem vajadzētu atbalstīt energoefektivitāti enerģijas ražošanas, sadales un patēriņa jomā; norāda, ka, lai gan šobrīd ļoti liela kohēzijas politikas enerģētikas finansējuma daļa tiek izlietota atjaunojamiem energoresursiem, ir jāpanāk labāks līdzsvars, lai lielāku finansējuma procentuālo daļu novirzītu energoefektivitātes projektiem;
38. uzskata, ka ir ļoti svarīgi ieguldīt līdzekļus energoefektivitātē un atjaunojamu energoresursu izmantošanā, jo īpaši mājokļu nozarē;
39. uzskata, ka, gudri izmantojot Kopienas līdzekļus nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, būs iespējams sasniegt 20 % mērķi attiecībā uz energoefektivitāti un tādējādi arī ilgtspējas un konkurētspējas mērķi Eiropas Savienībā; uzsver, ka patēriņa samazināšana, īstenojot energoefektivitāti, ir ilgtspējīgākais veids, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem, panākot importa samazinājumu aptuveni 25 % apmērā;
40. uzsver kohēzijas politikas un tai piešķirto resursu nozīmi, lai pilnībā attīstītu enerģijas uzglabāšanas un pārvades infrastruktūru un tīklus (īpaši attiecībā uz viedajiem tīkliem un izplatīšanu) starp dalībvalstīm un visiem ES reģioniem, tostarp visattālākajiem reģioniem, ar mērķi pabeigt enerģijas iekšējā tirgus izveidi un garantēt drošu un ilgtspējīgu enerģijas piegādi par pieņemamu cenu, kā arī īstenot konverģences mērķi starp ES reģioniem, ņemot vērā vajadzības, kādas ir ES pilsoņiem katrā dalībvalstī; uzsver, ka nevienam dalībvalstu reģionam nebūtu jāpaliek izolētam no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem pēc 2015. gada vai jāsaskaras ar nepietiekamu pieslēgumu energotīkliem;
41. uzsver, ka ir jāattīsta integrēta un savstarpēji saistīta energosistēma un viedie vietējie un reģionālie elektroenerģijas un gāzes sadales un pārvades tīkli, kā arī uzglabāšanas un akumulācijas iekārtas; uzskata, ka enerģētikas tematiskajā koncentrācijā vajadzētu atbalstīt atjaunojamo energoresursu tīklu izveidi un atjaunošanu, proti, biogāzes ilgtspējīgu ražošanu;
42. uzskata, ka, ņemot vērā reģionālās prasības, atjaunojamiem energoresursiem paredzētais finansējums galvenokārt būtu jāpiešķir vietējai saražotās enerģijas/kurināmā sadalei un neliela mēroga atjaunojamu energoresursu projektiem; norāda, ka liela mēroga atjaunojamu energoresursu projektu uzmanības centrā bieži vien ir minētās enerģijas pārvade ārpus ražošanas reģiona vai arī tiek konstatēts, ka vietējie tīkli nav pietiekami jaudīgi, lai uzņemtu šo svārstīgas plūsmas enerģiju;
43. norāda, ka kohēzijas politikai būtu jāveicina līdzsvarota enerģijas plūsma pāri dalībvalstu robežām, lai izvairītos no iespējamiem piegādes pārtraukumu draudiem (piemēram, izmantojot transformatorus);
44. norāda, ka lauku teritorijās ir jāveic energoefektivitātes pasākumi un jāattīsta atjaunojamie energoresursi; uzsver aizvien lielāko energoietaupījumu potenciālu lauku mājsaimniecībās, kam varētu būt vajadzīgas inovatīvas finansējuma shēmas, jo šajās kopienās nav nepieciešamo finanšu iestāžu, kas varētu atbalstīt šādus projektus; atbalsta centienus sekmēt piekļuvi jaunajām tehnoloģijām lauku teritorijās, jo īpaši mikroģenerācijas jomā;
45. prasa Komisijai nodrošināt, lai enerģētikas politika tiktu pielāgota lauku reģionu vajadzībām, daudz aptverošāk un saskaņotāk pievēršot uzmanību lauku reģionu problēmjautājumiem un iespējām attiecībā uz enerģijas izmantošanu un ražošanu;
46. uzsver, ka acīmredzamu finanšu iemeslu dēļ dabas gāzes tīklā nekad nebūs iekļautas noteiktas lauku teritorijas daļas ES, tāpēc sašķidrināta naftas gāze un sašķidrināta dabas gāze varētu tikt izmantotas kā rezerves variants attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem šajās teritorijās, kas nav iekļautas tīklā, un tās varētu nodrošināt tādas pašas iespējas vides jomā kā dabas gāze;
47. norāda, ka energoefektivitātes potenciāls aizvien nav realizēts būvniecības un transporta nozarē, kur investīcijas ēku siltumapgādē un energoefektīvā sabiedriskajā transportā dod iespēju palielināt darba vietu skaitu attiecīgajās nozarēs; uzskata, ka šajā saistībā ir jānosaka daudzgadu mērķi;
48. norāda, ka ilgtspējīgu resursu izmantojums dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs; uzsver, ka apjomradīti ietaupījumi ir iespējami pārrobežu sadarbības rezultātā ilgtspējīgas resursu izmantošanas un energoefektivitātes jomā; uzskata, ka vajadzētu pastiprināt pasākumus resursefektivitātes un materiālu atkārtotas izmantošanas atbalstam; uzsver oglekļa dioksīda noplūdes risku un tā ietekmi uz reģionālo attīstību un sociālo kohēziju, tāpēc uzskata, ka ir jāpanāk līdzsvars starp klimata mērķu sasniegšanu un nepieciešamību pēc energoapgādes drošības Eiropas reģionos, jo tas ir vajadzīgs ilgtspējīgai un konkurētspējīgai izaugsmei;
49. uzsver nozīmi, kāda ir struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanas priekšrocībām, lai ieviestu informācijas un komunikāciju tīklus, kas nepieciešami drošu un stabilu viedo ES energotīklu attīstībai;
Konkurētspēja, darba vietas un enerģētiskās nabadzības apkarošana
50. uzsver, ka investīcijas enerģētikas infrastruktūrā un energoefektīvās būvēs un transportā ļaus nepastarpināti izveidot jaunas darba vietas;
51. aicina īstenot apmaiņu ar labāko praksi ES mērogā, lai varētu uzraudzīt enerģētikas jomā pieņemto politiku ietekmi uz enerģētisko nabadzību;
52. uzsver nepieciešamību risināt ES enerģijas tirgus sadrumstalotības problēmu, novēršot šķēršļus un trūkumus attiecīgajā tiesiskajā regulējumā un piekļuves sistēmā publiskajam vai privātajam finansējumam, kas paredzēts projektu izstrādei un īstenošanai;
53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.
8.11.2012
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejai
par ES kohēzijas politikas un tās dalībnieku lomu Eiropas jaunās enerģētikas politikas īstenošanā
( 2012/2099(INI) )
Atzinumu sagatavoja: Ioan Enciu
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē vispārējo pieeju saistīt kohēzijas politiku ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un tās pamatiniciatīvām, lai virzītos uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un atbalstītu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām visās nozarēs; turklāt atgādina struktūrfondu un Kohēzijas fonda nozīmi, lai īstenotu šos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus solidaritātes garā starp dalībvalstīm, kā noteikts Lisabonas līgumā, un apkarotu enerģētisko nabadzību ES vismazāk attīstītajos reģionos un visneaizsargātākajās mājsaimniecībās;
2. uzskata, ka Eiropas kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķis kopā ar makroreģionālajām stratēģijām var uzlabot pārrobežu projektu sadarbības iespējas nolūkā izveidot efektīvus un viedus starpsavienojumus ar vietējiem un reģionāliem enerģijas avotiem un lieliem energotīkliem; tādēļ uzsver, ka, nosakot reģionālās infrastruktūras prioritātes un īstenojot kopīgu interešu projektus, ir vajadzīga efektīva reģionālā sadarbība; uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība starp pašvaldībām un reģioniem valsts un Eiropas līmenī, kas var veicināt enerģētiskās izolētības novēršanu, sniegt ieguldījumu iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanā un sekmēt enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanu; aicina Komisiju izveidot ES mēroga sadarbības programmu, kas balstīta uz pieredzi attiecībā uz mērķsadarbības programmu, lai uzlabotu sadarbību starp reģioniem, kuros ir augsts ES līdzekļu apguves līmenis, un reģioniem ar zemu līdzekļu apguves līmeni un atvieglotu labas prakses izplatīšanu;
3. uzsver, ka birokrātijas un procedūru skaidrības trūkuma dēļ ir apgrūtināta pieeja struktūrfondiem un Kohēzijas fondam un ka dalībnieki, kuriem šo fondu līdzekļi ir visvairāk nepieciešami, izvēlas nepieteikties; tādēļ atbalsta piešķiršanas noteikumu un procedūru vienkāršošanu, birokrātisko šķēršļu novēršanu un lielāku elastību šo līdzekļu piešķiršanā gan ES, gan valstu līmenī; uzskata, ka vienkāršošana palīdzēs efektīvi piešķirt līdzekļus, uzlabos apgūšanas rādītājus, samazinās kļūdu skaitu un maksājumu periodus, kā arī ļaus nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem pilnībā izmantot finanšu instrumentu priekšrocības, kas paredzēti reģionālo un starpvalstu atšķirību mazināšanai; uzskata, ka jānodrošina līdzsvars starp noteikumu un procedūru vienkāršošanu un to stabilitāti;
4. uzsver nepieciešamību risināt ES enerģijas tirgus sadrumstalotības problēmu, novēršot šķēršļus un trūkumus attiecīgajā tiesiskajā regulējumā un piekļuves sistēmā publiskajam vai privātajam finansējumam, kas paredzēts projektu izstrādei un īstenošanai;
5. uzsver nepieciešamību nošķirt kohēzijas politikas mērķus, kas, no vienas puses, sniedz ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”, un, no otras puses, palīdz īstenot plašākus ES enerģētikas politikas mērķus, kas ietekmē arī valstis, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus; uzsver, ka Kohēzijas fondu var izmantot kā papildu finansējuma avotu enerģētikas jomas projektiem tikai tad, ja projekts palīdz īstenot kohēzijas politikas mērķus;
6. atzinīgi vērtē Eiropas inovācijas partnerības „Progresīvas pilsētas un pašvaldības” uzsākšanu un aicina ilgtspējīgas pilsētu attīstības plānošanas procesos iesaistītos attiecīgos partnerus un darīt vairāk, lai veicinātu iniciatīvas JESSICA un ELENA un pilnībā izmantotu iespējas, ko tās var sniegt investīcijām ilgtspējīgā enerģijā vietējā līmenī, nolūkā palīdzēt pilsētām un reģioniem īstenot dzīvotspējīgus investīciju projektus energoefektivitātes, tīras sadegšanas degvielas, atjaunojamās enerģijas avotu un ilgtspējīga pilsētu transporta jomā;
7. uzsver kohēzijas politikas un tai piešķirto resursu nozīmi, lai pilnībā attīstītu enerģijas uzglabāšanas un pārvades infrastruktūru un tīklus (īpaši attiecībā uz viedajiem tīkliem un izplatīšanu) starp dalībvalstīm un visiem ES reģioniem, tostarp visattālākajiem reģioniem, ar mērķi pabeigt enerģijas iekšējā tirgus izveidi un garantēt drošu un ilgtspējīgu enerģijas piegādi par pieņemamu cenu, kā arī īstenot konverģences mērķi starp ES reģioniem, ņemot vērā vajadzības, kādas ir ES pilsoņiem katrā dalībvalstī; uzsver, ka nevienam dalībvalstu reģionam nebūtu jāpaliek izolētam no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem pēc 2015. gada vai jāsaskaras ar nepietiekamu pieslēgumu energotīkliem;
8. norāda, ka struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošana programmām, no kurām finansē energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektus, līdz šim ir bijusi veiksmīga un tā ir palīdzējusi īstenot ES politikas mērķus;
9. uzskata, ka ir īpaši svarīgi spēt izmantot struktūrfondus, Kohēzijas fondu un citus finanšu un sviras instrumentus, lai finansētu energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, jo īpaši mājokļu nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā nolūkā izveidot novatoriskus finanšu mehānismus un atvieglot šo fondu izmantošanu, lai finansētu projektus ēku energoefektivitātes un enerģijas ražošanas un transporta jomā vietējā un reģionālā līmenī, nodrošinot stimulus, dotācijas un aizdevumus, un aicina Komisiju un dalībvalstis izplatīt skaidru un viegli pieejamu informāciju par pieejamiem finanšu instrumentiem, stimuliem, dotācijām un aizdevumiem, lai atbalstītu energoefektivitātes projektus; uzsver — lai uzlabotu jauno un esošo dzīvojamo ēku energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanu, projekti, kas plānoti saskaņā ar struktūrfondiem, ir jāiekļauj arī dalībvalstu reģionālajās darbības programmās, tādējādi nodrošinot, ka galīgie lēmumi tiek pieņemti reģionālā līmenī;
10. uzsver nozīmi, kāda ir atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomu integrēšanai pētniecības un inovācijas stratēģijās pārdomātai specializācijai, kuras dalībvalstīm būs jāizstrādā, lai piekļūtu turpmākās kohēzijas politikas finansējumam, kas paredzēts inovācijai; norāda, ka reģionālajām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām ir būtiska nozīme visnepieciešamāko inovāciju ieviešanā enerģētikas nozarē, lai ES varētu sasniegt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķus;
11. uzsver, ka kohēzijas politika un tai piešķirtie līdzekļi ir jānodrošina efektīvāk, pamatojoties uz proporcionalitātes, izmaksu lietderības un pārskatatbildības principiem; tādēļ atbalsta finanšu instrumentu izmantošanu nolūkā piesaistīt privātā sektora investīcijas, jo īpaši ņemot vērā lielus enerģētikas infrastruktūras, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektus;
12. uzsver, cik svarīgi ir regulāri pārskatīt kohēzijas finansējuma piešķiršanu enerģētikas projektiem, lai palielinātu līdzekļu apguvi un novirzītu līdzekļus programmās, kurām ir pierādīti apguves rādītāji, pievienotā vērtība un efektivitāte;
13. uzsver nozīmi, kāda ir struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanas priekšrocībām, lai ieviestu informācijas un komunikāciju tīklus, kas nepieciešami drošu un stabilu viedo ES energotīklu attīstībai;
14. atbalsta Komisijas uzskatus par finanšu instrumentu izmantošanas veicināšanu un palielināšanu kohēzijas politikas ietvaros, ņemot vērā pašreizējo finansējuma nepietiekamību un ES finansiālās vajadzības, lai pabeigtu stratēģiju „Eiropa 2020”; uzskata, ka šie instrumenti var būt ļoti lietderīgi un efektīvi atbalstīt investīcijas projektos ar iespējamu ekonomisku dzīvotspēju, un radīt sviras efektu, mobilizējot papildu publiskā vai privātā sektora līdzfinansējumu, lai novērstu tirgus neveiksmes enerģētikas nozarē, vienlaikus samazinot traucējumus tirgū; uzskata, ka finanšu instrumenti būtu jāpielāgo reģionu un mērķa saņēmēju īpašajām vajadzībām, tādējādi ievērojami uzlabojot finansējuma pieejamību plašam sociālekonomiskās jomas dalībnieku lokam reģionā;
15. uzsver, ka ir svarīgi dalībvalstīs palielināt administratīvo veiktspēju, nepalielinot administratīvo slogu, gan reģionālā un vietējā līmenī, gan iesaistīto pušu starpā, lai pilnībā un efektīvi izmantotu finansējumu, kas saskaņā ar kohēzijas politiku tiks piešķirts enerģētikas projektiem (tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā), pārvarētu šķēršļus efektīvai struktūrfondu un citu fondu sinerģijai un atbalstītu efektīvu politikas veidošanu un īstenošanu; aicina dalībvalstis turpināt centienus piesaistīt un saglabāt kvalificētu personālu ES līdzekļu pārvaldīšanai;
16. atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu kā papildu instrumentu, kas papildina kohēzijas politiku, lai apmierinātu vērienīgās investīciju vajadzības Eiropas enerģētikas infrastruktūras modernizēšanai un paplašināšanai, tādējādi palīdzot īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; prasa Komisijai pēc iespējas palielināt koordināciju starp struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, no vienas puses, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, no otras puses.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 5.11.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 43 1 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Gabriele Albertini, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Jan Březina, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Fiona Hall, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Béla Kovács, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Yves Cochet, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Yannick Jadot, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Franck Proust, Silvia-Adriana Ţicău | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Phil Bennion, Christian Engström | |||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums | 18.12.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 22 17 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Victor Boştinaru, John Bufton, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Ana Miranda, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Justina Vitkauskaite, Oldřich Vlasák, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Evgeni Kirilov, Lena Kolarska-Bobińska, Maurice Ponga, Elisabeth Schroedter, Derek Vaughan | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Olle Ludvigsson | |||