Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa”

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido pamatprogrammu „Radošā Eiropa”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību un tajā cita starpā Savienībai ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus nodrošinot vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai. Šajā saistībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā kultūru un valodu daudzveidību, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā, izmantojot profesionālo apmācību.

(1) Līguma mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību, un tajā cita starpā Savienībai ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības. Šajā saistībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā kultūru un valodu daudzveidību, ievērojot Līguma 167. pantu un 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, un nostiprinātu un bagātinātu materiālo un nemateriālo Eiropas kultūras mantojumu. Tai būtu arī jāveicina kultūra kā vārda brīvības, integrācijas, sociālās kohēzijas, kultūru dialoga un uzmanības pret minoritātēm elements.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Līgumā ir prasīts, lai Savienība un dalībvalstis nodrošinātu vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai, tostarp sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū. Šajā sakarībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu pasākumus, lai stiprinātu tās kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju, kā arī pasākumus, lai atvieglotu pielāgošanos notiekošajām pārmaiņām, piemēram, digitalizācijai, jo īpaši ar profesionālo apmācību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Savienības atbalsts kultūras un radošajām nozarēm ir pamatots ar pieredzi, kas gūta saistībā ar šādām programmām un darbībām: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu „Kultūra” (2007.–2013. gadam), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 1041/2009/EK, ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (MEDIA Mundus), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1622/2006/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 20111. līdz 2019. gadam un Lēmumu Nr. xy/2011 (par Eiropas kultūras mantojuma zīmi).

(2) Savienības atbalsts kultūras un radošajām nozarēm ir pamatots ar pieredzi, kas gūta saistībā ar šādām programmām un darbībām: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu „Kultūra” (2007.–2013. gadam), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 1041/2009/EK, ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (MEDIA Mundus 2011–2013), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1622/2006/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Lēmumu Nr. 1194/2011/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi1.

__________________

__________________

1 OV L

1 OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Paziņojumā par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, ko Padome apstiprināja ar 2007. gada 16. novembra rezolūciju, ir izklāstīti Eiropas Savienības turpmāko darbību mērķi saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm. Mērķis ir veicināt kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu, kultūru kā radošuma katalizatoru saistībā ar izaugsmi un darbvietām, kā arī kultūru kā būtisku elementu Savienības starptautiskajās attiecībās.

(3) Paziņojumā par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, ko Eiropas Parlaments apstiprināja ar 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju1 un Padome ar 2007. gada 16. novembra rezolūciju, ir izklāstīti Eiropas Savienības turpmāko darbību mērķi saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm. Mērķis ir veicināt kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu, kultūru kā radošuma katalizatoru saistībā ar izaugsmi un darbvietām, kā arī kultūru kā būtisku elementu Savienības starptautiskajās attiecībās.

__________________

1 OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Eiropas Parlaments 2011. gada 12. maija rezolūcijā par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu1 uzsvēra, ka radošās un kultūras nozares veicina vietējo tautsaimniecību pārveidi, sekmējot jaunu ekonomiskās darbības veidu parādīšanos, radot jaunas un ilgtspējīgas darbavietas un padarot Eiropas reģionus, pilsētas un lauku kopienas pievilcīgākas, līdz ar to kalpojot sociālās un teritoriālās kohēzijas interesēm. Turklāt kultūrai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas attīstības jomā pārrobežu teritorijās. Tādēļ kultūras un jaunrades veicināšana ir neatņemama teritoriālās sadarbības daļa, kas būtu jānostiprina.

__________________

1 OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 11. un 21. pantu, kultūras un radošās nozares sniedz svarīgu ieguldījumu cīņā pret visiem diskriminācijas veidiem, tostarp rasismu un ksenofobiju, kā arī ir svarīga platforma vārda brīvībai. Hartas 22. pantā ir paredzēts pienākums respektēt kultūru un valodu daudzveidību.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kam Savienība ir viena no parakstošajām pusēm, tika izstrādāta, lai nostiprinātu starptautisko sadarbību, tostarp starptautiskos kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus, kā arī solidaritāti, lai atbalstītu visu valstu kultūru izpausmi.

(5) UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kas ir daļa no acquis communautaire, ir uzsvērts, ka kultūras darbībām, precēm un pakalpojumiem ir gan ekonomiska, gan kultūras vērtība, jo tajās ir iekļauta identitātes, vērtību un nozīmju informācija, un tāpēc nevar uzskatīt, ka šādām darbībām, precēm un pakalpojumiem būtu tikai komerciāla vērtība. Konvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību, tostarp starptautiskos kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus, kā arī solidaritāti, lai atbalstītu visu valstu un personu kultūras izpausmes. Šajā sakarībā Konvencijā arī ir teikts, ka pienācīga uzmanība būtu jāvelta vairāku sociālo grupu, tostarp minoritāšu, īpašajiem apstākļiem un vajadzībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Viens no pamatprogrammas, kas izveidota ar šo regulu, vispārīgajiem mērķiem ir aizsargāt un nostiprināt Eiropas kultūras mantojumu — tiesības, kas ir arī atzītas kā piederīgas tiesībām piedalīties kultūras dzīvē, kā noteikts Eiropas Padomes Pamatkonvencijā par kultūras mantojumu sabiedrībai, kura stājās spēkā 2011. gada 1. jūnijā. Šī konvencija uzsver kultūras mantojuma nozīmi miermīlīgas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā, ilgtspējīgas attīstības procesā, kultūru daudzveidības veicināšanā, kopējas Eiropas identitātes attīstīšanā un tās atmiņas saglabāšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b) Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai un veicināšanai vajadzētu būt neatņemamai daļai no Savienības uzdevumiem UNESCO 2003. gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību un UNESCO 1972. gada Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību izpratnē, kas ietver pieminekļus, objektus, vēsturiskus ansambļus, muzejus, ainavas un filmu arhīvus, kur mūsdienu mākslas projektus var veikt kā attiecīgo vietu valorizāciju, veicinot radīšanu un vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem ieguvuma sajūtu par attiecīgo ar vēsturi saistīto vietu vai objektu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Savienība ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle kopš 1995. gada 1. janvāra un tādēļ tai ir jāievēro vispārējais pienākums izpildīt saistības attiecībā uz PTO nolīgumiem.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Komisijas paziņojumā „EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija „Eiropa 2020”) ir izklāstīta stratēģija, lai palīdzētu Savienībai kļūt par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstus nodarbinātības līmeņus, produktivitāti un sociālo kohēziju. Šajā stratēģijā Komisija norādīja, ka Savienībai jānodrošina pievilcīgāki pamatnosacījumi inovācijām un radošumam, tostarp ar stimuliem uz zināšanām pamatotu uzņēmumu izaugsmei un ar kultūras un radošo nozaru plašāku piekļuvi finansējumam.

(7) Eiropas Komisijas paziņojumā „EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija „Eiropa 2020”) ir izklāstīta stratēģija, lai palīdzētu Savienībai kļūt par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstus nodarbinātības līmeņus, produktivitāti un sociālo kohēziju. Šajā stratēģijā Komisija norādīja, ka Savienībai jānodrošina pievilcīgāki pamatnosacījumi inovācijām un radošumam, tostarp ar stimuliem uz zināšanām pamatotu uzņēmumu izaugsmei un ar kultūras un radošo nozaru plašāku piekļuvi finansējumam. Taču kultūras un radošajā jomā nodarbināto personu iespējas darboties visā Eiropā ir būtiski samazinājušās, jo samazinājies ir dalībvalstu piešķirtais finansējums. Tāpēc nav iespējams sasniegt nodarbinātības un kultūras un radošo nozaru mērķus, būtiski nepalielinot finansējumu radošajai mobilitātei un kopējiem pasākumiem visā Eiropā un ārpus tās robežām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Padome secinājumos par mobilitātes informācijas pakalpojumiem māksliniekiem un kultūras profesionāļiem1 apliecināja mākslinieku un kultūras profesionāļu mobilitātes nozīmību Savienībai un attiecībā uz to, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, un aicināja dalībvalstis un Komisiju to attiecīgajās kompetences jomās un pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu veicināt vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu māksliniekiem un kultūras profesionāļiem, kuri vēlas būt mobili Savienībā teritorijā.

_____________

1 OV L 175, 15.6.2011., 5. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā1 ir atzīts, ka kultūras izpratne un izpausme ir prioritāte, jo īpaši uzsverot ideju, pieredzes un emociju radošas izpausmes nozīmi dažādos medijos (mūzika, skatuves un vizuālā māksla un literatūra) kā būtisku kompetenci, kas jāpārzina ikvienam, lai tās varētu zelt uz zināšanām balstītā sabiedrībā. Tādējādi tiek norādīts, ka līdzdalība un aktīva iesaistīšanās kultūrā ir faktors, kas veicina inovāciju, produktivitāti un konkurētspēju.

_______________

1 OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Šīs uzraudzības, novērtējumu un apspriešanas rezultāti liecina, ka programmām „Kultūra”, „MEDIA” un „MEDIA Mundus” ir ļoti svarīga nozīme saistībā ar Eiropas kultūru un valodu daudzveidības aizsardzību un ka tās ir svarīgas kultūras un radošo nozaru vajadzībām, tomēr jaunās programmas mērķi ir no jauna jāsaskaņo ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Šie novērtējumi un apspriešanas, kā arī dažādi neatkarīgi pētījumi, jo īpaši pētījums par kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības dimensiju, arī liecina, ka kultūras un radošās nozares saskaras ar kopējām problēmām, proti, lielā mērā sadrumstalotu tirgu, digitalizācijas un globalizācijas ietekmi, piekļuves grūtībām finansējumam un salīdzināmu datu trūkumu, un saistībā ar visām šīm problēmām ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība.

(9) Šīs uzraudzības, novērtējumu un apspriešanas rezultāti liecina, ka programmām „Kultūra”, „MEDIA” un „MEDIA Mundus” ir ļoti svarīga nozīme saistībā ar Eiropas kultūru un valodu daudzveidības aizsardzību. Šie novērtējumi un apspriešanas, kā arī dažādi neatkarīgi pētījumi, jo īpaši pētījums par kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības dimensiju, arī liecina, ka kultūras un radošās nozares saskaras ar kopējām problēmām, proti, lielā mērā sadrumstalotu tirgu un regulatīvo kontekstu, digitalizācijas un globalizācijas ietekmi, piekļuves grūtībām finansējumam, birokrātiskiem apgrūtinājumiem un salīdzināmu datu trūkumu, un saistībā ar visām šīm problēmām ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Eiropas kultūras un radošajām nozarēm ir raksturīga sadrumstalotība, kas saistīta ar valstu un valodu iezīmēm. No vienas puses, sadrumstalotība nodrošina kultūras ziņā dažādu un lielā mērā neatkarīgu kultūras ainavu, kas nodrošina izpausmi dažādām kultūras tradīcijām, kuras veido mūsu Eiropas kultūras mantojuma daudzveidību. No otras puses, sadrumstalotības rezultātā notiek ierobežota un neoptimāla kultūras un radošo darbu, kā arī operatoru transnacionāla aprite Savienībā un ārpus tās. Sadrumstalotība arī rada ģeogrāfisku nelīdzsvarotību un tādējādi arī ierobežotu izvēli patērētājiem.

(10) Eiropas kultūras un radošā vide nav viendabīga savā darbībā un tās ekonomiskajā ietekmē. Tai ir raksturīga arī sadrumstalotība, kas saistīta ar valstu un valodu iezīmēm. No vienas puses, šī situācija nodrošina kultūras ziņā dažādu un lielā mērā neatkarīgu kultūras jomu, kas nodrošina izpausmi dažādām kultūras tradīcijām un eksperimentiem un padara Eiropas tautu kopējo kultūras telpu par realitāti. No otras puses, sadrumstalotība nozīmē virkni šķēršļu, kas traucē kultūras un radošo darbu transnacionālai apritei un mobilitātei un rada grūtības kultūras un radošajiem darbiniekiem gan Savienībā, gan ārpus tās, un kas var izraisīt ģeogrāfiskas nelīdzsvarotības kultūras preču pieejamības jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Lai stātos pretī šiem izaicinājumiem, nozarei ir jāuzlabo savas auditorijas attīstības prasmes, kas var radīt kultūras, sociālos un ekonomiskos ieguvumus: kultūras jomā, kas nozīmē palīdzēt Eiropas darbiem sasniegt plašākas auditorijas un veicināt nozīmīgu iesaisti, sociālajā jomā, palīdzot sasniegt jauniešus un personas nelabvēlīgā situācijā, un ekonomiskā jomā, palīdzot radīt jaunas ieņēmumu plūsmas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Digitalizācija būtiski ietekmē to, kā tiek izstrādātas, izplatītas, patērētas un monetizētas kultūras un radošās preces un pakalpojumi, kā arī to, kā tiem piekļūst. Šīs pārmaiņas Eiropas kultūras un radošajām nozarēm piedāvā lielas iespējas. Zemākas izplatīšanas izmaksas, jauni izplatīšanas kanāli un jaunas iespējas nišas produktiem var sekmēt piekļuvi un palielināt apriti visā pasaulē. Lai izmantotu šīs iespējas un pielāgotos digitalizācijai un globalizācijai, kultūras un radošajām nozarēm ir jāattīsta jaunas prasmes un jāpieprasa piekļuve finansējumam ar mērķi modernizēt aprīkojumu, izstrādāt jaunas ražošanas un izplatīšanas metodes, kā arī pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus.

(11) Digitalizācija būtiski ietekmē to, kā tiek izstrādātas, izplatītas, patērētas un monetizētas kultūras un radošās preces un pakalpojumi, kā arī to, kā tiem piekļūst. Šīs pārmaiņas Eiropas kultūras un radošajām nozarēm un Eiropas sabiedrībai kopumā piedāvā plašas iespējas. Zemākas izplatīšanas izmaksas, jauni izplatīšanas kanāli, plašāka un globāla auditorija un jaunas iespējas nišas produktiem var sekmēt piekļuvi kultūras un mākslas darbiem un palielināt to apriti visā pasaulē, vienlaikus palīdzot veicināt sociālo kohēziju. Lai pilnībā izmantotu šīs iespējas, kultūras un radošajām nozarēm ir jāattīsta pārvaldības un digitālās prasmes, jāiegūst labāka piekļuve informācijai un tāpēc jāpieprasa vēl lielāka piekļuve finansējumam ar mērķi modernizēt aprīkojumu, izstrādāt jaunas ražošanas un izplatīšanas metodes, kā arī attīstīt savus taisnīgas un radošas uzņēmējdarbības modeļus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Pašreizējais tehnoloģiskās konverģences process maina veidu, kādā kultūras un radošie darbi tiek radīti, izplatīti un izmantoti. Tādēļ ir nepieciešams meklēt jaunu līdzsvaru starp radošo un kultūras darbu arvien pieaugošo pieejamību, taisnīgu atlīdzību tiesību subjektiem un jaunu uzņēmējdarbības modeļu radīšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12b) Eiropas izcilība un konkurētspēja kultūras un radošajās nozarēs ir mākslinieku, autoru un profesionāļu pūliņu rezultāts, kuri apveltīti ar tradicionāliem un inovatīviem talantiem un formālām un neformālām prasmēm, ko nepieciešams saglabāt, veicināt un attīstīt, izmantojot apmācības, apmaiņas un mobilitātes iespējas, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām un uzņēmējdarbības prasmēm, turklāt vajadzības gadījumā rīkojoties sadarbībā ar izglītības un mūžizglītības programmām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12c) Auditorijas piesaistīšanai, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, ir nepieciešama dalībvalstu un Eiropas Savienības īpaša apņemšanās skolu un speciālajās programmās atbalstīt mākslinieciskās, kultūras un radošās izglītības uzlabošanu, kā arī sekmēt izpratni par kino un plašsaziņas līdzekļiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12 d) Lai sasniegtu jaunas auditorijas, ir vajadzīgi mērķtiecīgi dalībvalstu un Savienības centieni, lai uzlabotu piekļuvi atsevišķām sociālajām grupām, kā arī stiprinātu to iesaistīšanos un integrāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12e) Daudzas kultūras nozares, piemēram, vizuālās mākslas, ir balstītas uz tehnoloģiju, un tas apgrūtina tehnisko un māksliniecisko aspektu nošķiršanu; tāpēc ir būtiski, lai programma būtu elastīga attiecībā uz šīm nozarēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Viena no lielākajām kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mazo operatoru, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu, problēmām ir grūtības saistībā ar piekļuvi līdzekļiem, kas tiem vajadzīgi, lai finansētu savu darbību, augtu un saglabātu savu konkurētspēju vai lai veidotu starptautisko sadarbību. Lai gan tā ir bieži sastopama problēma MVU kopumā, situācija ir būtiski sarežģītāka tieši kultūras un radošajās nozarēs, jo daudzas to vērtības ir netaustāmas, to darbību profils saistās ar noteiktiem prototipiskiem priekšstatiem, nozaru operatori nav gatavi ieguldīt līdzekļus, kā arī finanšu iestādes nav pietiekami gatavas ieguldīt līdzekļus.

(13) Viena no lielākajām kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mazo operatoru, tostarp mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un bezpeļņas organizāciju, problēmām ir to grūtības saistībā ar piekļuvi līdzekļiem — jo īpaši Savienības finansējumam, ņemot vērā pārāk sarežģītās pieteikšanās procedūras —, kas tiem vajadzīgi, lai finansētu savu darbību, augtu un saglabātu un palielinātu savu konkurētspēju vai lai veidotu starptautisko sadarbību. Lai gan tā ir bieži sastopama problēma MVU kopumā, situācija ir būtiski sarežģītāka tieši kultūras un radošajās nozarēs, jo daudzas to vērtības ir netaustāmas, to darbību profils saistās ar noteiktiem prototipiskiem priekšstatiem un tām ir raksturīga vajadzība riskēt un eksperimentēt, lai radītu inovācijas. Šī operatoru riska uzņemšanās ir jāsaprot un jāatbalsta arī finanšu iestādēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ir jāapvieno Savienības programmas, kas kultūras un radošajās nozarēs pašlaik darbojas individuāli, vienā vispusīgā pamatprogrammā ar mērķi efektīvāk atbalstīt kultūras un radošos operatorus, lai viņi varētu izmantot iespējas, kuras piedāvā digitalizācija un globalizācija, un ar mērķi viņiem palīdzēt risināt problēmas, kas pašlaik veicina tirgus sadrumstalotību. Lai programma būtu efektīva, tajā jāņem vērā apakšnozaru specifiskās iezīmes, to dažādās mērķgrupas un to konkrētās vajadzības, īstenojot pielāgotas pieejas neatkarīgās sadaļās.

(15) Apvienojot pašreizējās programmas „Kultūra”, „MEDIA” un „MEDIA Mundus” vienā vispusīgā pamatprogrammā (tomēr vienlaikus nesamazinot to savstarpējo neatkarību), varētu efektīvāk atbalstīt kultūras un radošās nozares, lai palīdzētu izmantot iespējas, kuras piedāvā digitalizācija un globalizācija, un palīdzētu risināt problēmas, kas pašlaik veicina tirgus sadrumstalotību, jo īpaši īstenojot starpkultūru pieeju. Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka šajā regulējumā ņem vērā kultūras un radošo nozaru specifiskās iezīmes, jo sevišķi audiovizuālajā nozarē, kā arī to konkrētās vajadzības, īstenojot pielāgotas pieejas divās neatkarīgās programmās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Eiropas kultūras galvaspilsēta un Eiropas kultūras mantojuma zīme veicina piederības sajūtu kopējam kultūras reģionam, kā arī veicina kultūras mantojuma vērtības uzlabošanu. Šīm divām Savienības darbībām ir jānodrošina finansējums.

(16) Būtu jānodrošina finansējums arī Eiropas kultūras galvaspilsētas un Eiropas kultūras mantojuma zīmes pasākumiem, kā arī īpašiem pasākumiem, piemēram, Eiropas kultūras balvām, jo tie veicina piederības sajūtu kopējam kultūras reģionam, stimulē starpkultūru dialogu un savstarpēju sapratni, kā arī veicina kultūras mantojuma vērtības uzlabošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Pamatprogrammā vajadzētu ņemt vērā to, ka kultūrai ir patiesa vērtība, kas ir atsevišķa no kultūras preču un pakalpojumu ekonomiskajiem aspektiem. Šis kultūrai raksturīgais duālisms ir jāpatur prātā pamatprogrammas izstrādes gaitā, lai nodrošinātu, ka uzsvars tiek likts ne tikai uz ekonomisko konkurētspēju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Dalība programmā būs pieejama pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Savienības programmās; tām Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir EEZ līguma parakstītājas puses, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm atbilstoši pamatnolīgumiem, ar kuriem paredz šo valstu dalību Eiropas Savienības programmās. Šveices Konfederācijas dalība tiek īstenota saskaņā ar konkrētu vienošanos ar šo valsti.

(17) Dalība pamatprogrammā Eiropas integrācijas ietveros būs pieejama dalībvalstīm, pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Savienības programmās; tām Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir EEZ līguma parakstītājas puses, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm atbilstoši pamatnolīgumiem, ar kuriem paredz šo valstu dalību Eiropas Savienības programmās. Šveices Konfederācijas dalība tiek īstenota saskaņā ar konkrētu vienošanos ar šo valsti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Programmai jābūt atvērtai arī divpusējas vai daudzpusējas sadarbības darbībām ar citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, pamatojoties uz papildu apropriācijām, kuras ir jānosaka.

(18) Pamatprogrammai jābūt atvērtai arī divpusējas vai daudzpusējas sadarbības darbībām ar citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem vienojas ar iesaistītajām pusēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Ir jāveicina sadarbība starp programmu un tādām starptautiskām organizācijām kā UNESCO, Eiropas Padome un īpaši ar Eurimages, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) kultūras un audiovizuālajā jomā.

(19) Ir jāveicina sadarbība starp programmu un tādām starptautiskām organizācijām kā UNESCO, Eiropas Padome un īpaši ar Eurimages un Eiropas kultūras maršrutiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) un Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras institūtiem (EUNIC) kultūras un audiovizuālajā jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a) Savienībai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu kultūras un radošo nozaru sadarbību ar trešajām valstīm (ko aptver bijusī programma „MEDIA Mundus” ), ar daudzpusējām un reģionālajām organizācijām un iestādēm, tostarp, bet ne tikai — ar Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskajām finanšu iestādēm, ANO aģentūrām, fondiem un programmām, privātiem fondiem un ārpus Eiropas Savienības esošiem līdzekļu devējiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Jānodrošina visu saistībā ar programmu īstenoto darbību Eiropas mēroga pievienotā vērtība, papildināmība dalībvalstu darbībām un atbilstība LESD 167. panta 4. punktam, kā arī citām Savienības darbībām, jo īpaši izglītības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un kohēzijas politikas, kā arī tūrisma un ārlietu jomā.

(20) Jānodrošina visu saistībā ar pamatprogrammu īstenoto darbību Eiropas mēroga pievienotā vērtība, to papildināmība dalībvalstu un citām Savienības darbībām un atbilstība Līguma 167. pantam, jo īpaši minētā panta 4. punktam, kā arī citām Savienības darbībām, piemēram, izglītības un apmācības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un kohēzijas politikas, sociālās un veselības politikas, tūrisma un ārlietu jomā, kā arī saistībā ar Eiropas digitalizācijas programmu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Pamatprogrammas rezultāti būtu jāizplata pēc iespējas plašāk. Būtu jāveicina tādu paraugprakšu noteikšana un apmaiņa, kurām ir spēcīga Eiropas dimensija un kuras ir īpaši vērstas uz pamatprogrammas mērķu īstenošanu, turklāt pamatojoties uz pieredzi, ko devusi agrāko iniciatīvu, piemēram, Eiropas kultūras vēstnieku iniciatīvas īstenošana.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20b) Tām organizācijām, kas līdz šim tika ieceltas par Eiropas kultūras vēstniekiem programmas „Kultūra 2007” ietvaros un kas tādēļ sakarā ar savu ietekmi kultūras laukā Eiropas līmenī pilnīgi noteikti spēj būt Eiropas kultūras Eiropas „pārstāvji”, būtu jāpatur tiesības saglabāt Eiropas kultūras vēstnieku nosaukuma laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Saistībā ar programmas īstenošanu jāņem vērā kultūras un radošo nozaru īpašās iezīmes, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu nodrošināta administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošana.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Kā norādīts Komisijas ziņojumā par ietekmi, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 30. jūlija lēmumi attiecībā uz juridisko pamatu maiņu Eiropas programmām mūžizglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības jomā, pārvaldības procedūru kavējumu būtiski samazinājumi ir palielinājuši programmu efektivitāti. Šāda vienkāršošana ir jāturpina.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs programmas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras jāpiešķir Komisijai, kurai tās jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a) Lai grozītu un papildinātu noteiktus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz gada darba programmu pieņemšanu un kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju pielāgošanu pamatprogrammas novērtēšanai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Saskaņā ar rezultātu novērtēšanas principiem programmas uzraudzības un novērtēšanas procedūrās jāietver sīki izstrādāti gada ziņojumi un jāatsaucas uz konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, būtiskiem un laikā ierobežotiem mērķiem un rādītājiem, kas noteikti šajā regulā.

(27) Saskaņā ar rezultātu novērtēšanas principiem pamatprogrammas uzraudzības un novērtēšanas procedūrās jāietver sīki izstrādāti gada ziņojumi un jāatsaucas uz konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, būtiskiem un laikā ierobežotiem, un piemērotiem, kā arī kvalitatīvi izteiktiem mērķiem un rādītājiem, kas noteikti šajā regulā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Ņemot vērā ierosināto darbību transnacionālo un starptautisko būtību, šīs regulas mērķus nevar pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstis atsevišķi. Šo darbību apmēra un gaidāmās ietekmes dēļ transnacionālus rezultātus var labāk sasniegt ar Savienības līmeņa rīcību. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts LESD 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nav plašāka par to, kas vajadzīgs, lai atbalstītu mērķu sasniegšanu un veicinātu Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kā arī nostiprinātu kultūras un radošo nozaru konkurētspēju laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

(30) Ņemot vērā ierosināto darbību transnacionālo un starptautisko būtību, šīs regulas mērķus, — proti, aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, aizsargāt un bagātināt Eiropas kultūras mantojumu, veicināt eiropiešiem Eiropas identitātes apziņas veidošanos, veidot un nostiprināt kultūras un radošo nozaru kapacitāti un atbalstīt Eiropas audiovizuālās industrijas konkurētspēju no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, — nevar pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstis atsevišķi. Šo darbību apmēra un gaidāmās ietekmes dēļ transnacionālus rezultātus var labāk sasniegt ar Savienības līmeņa rīcību. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets

Pamatprogrammas izveide un darbības laiks

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido programmu „Radošā Eiropa”, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošās nozares, (programma) laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ar šo regulu izveido pamatprogrammu „Radošā Eiropa”, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošās nozares („pamatprogramma”).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogrammu īsteno no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. „kultūras un radošās nozares” ir visas nozares, kuru darbību pamatā ir kultūras vērtības un/vai mākslas un radošas izpausmes — neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir vai nav vērstas uz tirgu, kā arī neatkarīgi no tās struktūras veida, kas tās īsteno; šīs darbības ietver preču un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un saglabāšanu saistībā ar kultūras, mākslas vai radošām izpausmēm, kā arī saistītās funkcijas, piemēram, izglītību, pārvaldību vai regulējumu. Kultūras un radošās nozares īpaši ietver arhitektūru, arhīvus un bibliotēkas, mākslas amatniecību, audiovizuālo jomu (ieskaitot filmas, televīziju, videospēles un multividi), kultūras mantojumu, dizainu, festivālus, mūziku, izpildītājmākslu, publikācijas, radio un vizuālo mākslu;

1. „kultūras un radošās nozares” ir visas nozares, kuru darbību pamatā ir kultūras vērtības un/vai mākslas un radošas izpausmes — neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir vai nav vērstas uz tirgu, kā arī neatkarīgi no tās struktūras veida, kas tās īsteno; šīs darbības ietver preču un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un saglabāšanu saistībā ar kultūras, mākslas vai radošām izpausmēm, kā arī saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību.

Šajā regulā kultūras un radošās nozares konkrēti ietver:

– arhitektūru, arhīvus, bibliotēkas un muzejus, mākslas amatniecību, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, dizainu, festivālus, mūziku, literatūru, izpildītājmākslu, publikācijas, radio un vizuālo mākslu;

– audiovizuālo nozari (piemēram, filmas, ieskaitot dokumentālās filmas, mākslas filmas, bērnu un animācijas filmas, televīziju, videospēles un multividi);

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. „operators” ir profesionālis, organizācija, uzņēmums vai iestāde, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

2. „kultūras un radošās jomas dalībnieks” ir profesionālis, organizācija (peļņas vai bezpeļņas), uzņēmums vai iestāde, tostarp MVU, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. „finanšu starpnieki” ir finanšu iestādes, kas izsniedz vai plāno izsniegt aizdevumus vai papildu zinātību saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm.

3. „iesaistītie finanšu starpnieki” ir finanšu iestādes, ko atlasījis kultūras un radošo nozaru garantiju fonds saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] un kas izsniedz vai plāno izsniegt aizdevumus vai papildu zinātību saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3a. „MVU” ir tādi kultūras un radošanās nozarēs strādājoši mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju1.

___________________

1 OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programma atbalsta tikai tās darbības un aktivitātes, kas spēj nodrošināt Eiropas mēroga pievienoto vērtību un kas veicina stratēģijas „Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu mērķu sasniegšanu.

1. Ņemot vērā kultūras patieso un ekonomisko vērtību, pamatprogramma atbalsta tās darbības un aktivitātes, kas nodrošina Eiropas mēroga pievienoto vērtību.

2. Eiropas pievienoto vērtību īpaši nodrošina ar:

2. Eiropas pievienoto vērtību nodrošina ar vismaz vienu no šiem kritērijiem:

(a) darbību transnacionālo būtību un ietekmi, kas papildinās valstu, starptautiskās un citas ES programmas;

(a) kultūras un radošo darbību un aktivitāšu transnacionālo raksturu un izpausmi attiecībā uz Eiropas pilsoņiem un to, cik labi viņi pazīst ne vien savu, bet arī citas kultūras, ar ko papildina valstu, starptautiskās un citas Savienības programmas un politikas virzienus;

(aa) starpkultūru dialoga veicināšanu, lai izmantotu Eiropas kultūras daudzveidību un vienlaikus palielinātu savstarpējo izpratni, kā arī veicinātu eiropiešiem kopīgas kultūras un radošās telpas un patiesa kultūras foruma izveidi;

(b) ES atbalstītiem apjomradītiem ietaupījumiem un kritisko masu, radot sviras efektu attiecībā uz papildu līdzekļiem;

(b) ES atbalstītiem apjomradītiem ietaupījumiem un kritisko masu, radot sviras efektu attiecībā uz papildu līdzekļiem;

(c) transnacionālai sadarbībai stimulējot visaptverošākus, ātrākus un iedarbīgus risinājumus globālām problēmām, kas var sistemātiski ietekmēt nozari ilgtermiņā;

(c) transnacionālai sadarbībai starp kultūras un radošajiem operatoriem, tostarp māksliniekiem, stimulējot visaptverošākus, ātrākus un iedarbīgus risinājumus globālām problēmām un inovācijām, t.i., veidojot ilgtermiņa un integrējošus pasākumus visai nozarei attiecībā uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un attīstību;

(d) vienlīdzīgāku konkurences apstākļu nodrošināšanu Eiropas kultūras un radošajās nozarēs, ņemot vērā valstis ar zemu ražošanas spēju un/vai valstis vai reģionus ar ierobežotu ģeogrāfisko un valodu teritoriju.

(d) nodrošinot, ka pienācīgi tiek ņemti vērā apstākļi, kas valda Eiropas kultūras un radošajās nozarēs, it īpaši stāvoklis dalībvalstīs ar zemu ražošanas jaudu un/vai ES reģionos ar ierobežotu ģeogrāfisko un/vai valodu telpu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas vispārējie mērķi

Pamatprogrammas vispārējie mērķi

1. Ar šo pamatprogrammu izveido saskaņotu atbalsta struktūru dažādām kultūras un radošajām nozarēm, kuru veido dotāciju sistēma, kas papildināta ar finanšu instrumentu.

Programmas vispārējie mērķi ir šādi:

2. Pamatprogrammas vispārējie mērķi ir šādi:

(a) veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidības aizsardzību un sekmēšanu;

(a) aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un aizsargāt un pilnveidot Eiropas kultūras mantojumu, kā arī attīstīt Eiropas pilsoņu vidū Eiropas identitātes izjūtu;

(b) nostiprināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(b) veidot un nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru kapacitāti, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, tā lai palīdzētu tām pielāgoties izmaiņām rūpniecībā un ekonomikā, kā arī atbalstīt Eiropas audiovizuālās industrijas konkurētspēju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas konkrētie mērķi

Pamatprogrammas konkrētie mērķi

Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

Pamatprogrammas konkrētie mērķi ir:

(a) atbalstīt Eiropas kultūras un radošo nozaru spēju darboties transnacionāli;

(a) nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru spēju darboties transnacionāli un starptautiski un risināt jaunus uzdevumus, kas saistās ar, piemēram, digitalizāciju;

(b) veicināt kultūras un radošo darbu un operatoru transnacionālo apriti, kā arī jaunas auditorijas piesaisti Eiropā un ārpus tās;

(b) veicināt un uzlabot Eiropas kultūras un radošo darbu transnacionālo apriti un kultūras un radošo dalībnieku mobilitāti minētajās nozarēs, it īpaši attiecībā uz māksliniekiem (it īpaši sievietēm un jauniešiem), kā arī piesaistīt plašākas un jaunas auditorijas un uzlabot piekļuvi kultūras un radošiem darbiem Savienībā un ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz jaunatni, minoritātēm, neaizsargātām grupām un personām ar īpašām vajadzībām;

(c) nostiprināt kultūras un radošo nozaru finansiālo spēju, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumu un organizācijām;

(c) nostiprināt kultūras un radošo nozaru un kultūras un radošās jomas dalībnieku, jo īpaši MVU, finansiālo spēju un nodrošināt sieviešu un vīriešu uzņēmēju līdztiesību;

(d) atbalstīt transnacionālo sadarbību politikas jomā, lai veicinātu politikas attīstību, inovācijas, auditorijas piesaisti un jaunus uzņēmējdarbības modeļus.

(d) atbalstīt transnacionālo politisko un māksliniecisko sadarbību kultūras un radošajās nozarēs attiecībā uz politikas attīstību, inovācijām, jaunradi, auditorijas piesaisti un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas struktūra

Pamatprogrammas struktūra

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir šādas daļas:

Pamatprogrammu veido:

(a) starpnozaru daļa, kas paredzēta visām kultūras un radošajām nozarēm;

(a) starpnozaru daļa;

(b) daļa „Kultūra”, kas paredzēta kultūras un radošajām nozarēm;

(b) programma „Kultūra”;

(c) daļa „MEDIA”, kas paredzēta audiovizuālajai nozarei.

(c) programma „MEDIA”.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a pants

Programmu logotipi

1. Komisija nodrošina pamatprogrammas pamanāmību, izmantojot atsevišķus logotipus katrai 6. panta b) un c) punktā minētajai programmai.

2. Programmas „Kultūra” atbalsta saņēmēji izmanto šīs programmas logotipu, ko izveidos Komisija. Komisija izvirza papildu nosacījumus programmas „Kultūra” logotipa izmantošanai un informē par tiem atbalsta saņēmējus.

3. Programmas „MEDIA” atbalsta saņēmēji izmanto šīs programmas logotipu, kā noteikts Ia pielikuma 1. punktā. Komisija izvirza papildu nosacījumus programmas „MEDIA” logotipa izmantošanai un informē par tiem atbalsta saņēmējus.

4. Komisijai un 8.b pantā minētajiem „Radošās Eiropas” birojiem arī ir tiesības izmantot programmu logotipus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-7. pants

Starpnozaru daļas mērķi

Starpnozaru daļas mērķi ir izveidot garantiju fondu, ar kuru tiktu panākta kultūras un radošajās nozarēs strādājošo un kādā no 16. panta 2.a punkta a), c) un d) apakšpunktā minētajām valstīm reģistrēto MVU un organizāciju labāka piekļuve finansējumam, kā arī atbalstīt transnacionālo sadarbību politikas jomā un 8.b pantā minēto „Radošās Eiropas” biroju tīkla izveidi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kultūras un radošo nozaru fonds

Kultūras un radošo nozaru garantiju fonds

1. Komisija izveido rīku, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm un kas tiks izmantots kā Savienības parāda instruments mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šim rīkam ir šādas prioritātes:

1. Saskaņā ar I pielikumā paredzētajiem noteikumiem Komisija izveido Garantiju fondu, kas paredzēts Savienības kultūras un radošajām nozarēm. Garantiju fonds darbojas kā patstāvīgs instruments, un to izveido un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII nodaļu. To atver kultūras un radošiem MVU un organizācijām, kas reģistrētas kādā no valstīm, kas minētas 16. panta 2.a punkta a), c) un d) apakšpunktā.

Garantiju fondu izveido kā eksperimentālu projektu, un tas ir komplementārs finansējumam, ko piešķir kā pamatprogrammas dotāciju.

Garantiju fonds rada iespēju kultūras un radošo nozaru izaugsmei kopumā un it īpaši rada iespēju piesaistīt pietiekamus līdzekļus darbībai un jaunām iespējām;

Komisija sniedz Eiropas Investīciju fondam (EIF) virkni skaidru un precīzu parametru, piemēram, lai varētu izvēlēties piemērotas bankas un finanšu starpniekus, kuri rīkosies, veicinot kultūru un kultūras un radošus eksperimentus, un lai nodrošinātu līdzsvarotus kredītu apjomus attiecībā uz nozarēm un atbalstīto MVU lielumu valstīs, kas minētas 16. panta 2.a punkta a), c) un d) apakšpunktā.

1a. Garantiju fondam ir šādas prioritātes:

(a) sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu un organizāciju piekļuvi finansējumam Eiropas kultūras un radošajās nozarēs;

(a) sekmēt MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam Eiropas kultūras un radošajās nozarēs, vienlaikus nodrošinot, ka operatoriem, lai tie varētu piekļūt šim finansējumam, netiek prasīts vai pieprasīts nodrošināt papildu garantijas personīgo garantiju veidā, ne arī jebkāda īpašumtiesību, piemēram, izplatīšanas vai ražošanas tiesību, atsavināšana;

(b) uzlabot finanšu iestāžu spēju novērtēt kultūras un radošos projektus, tostarp sniedzot tehnisko palīdzību un tīklu izveides pasākumus.

(b) uzlabot iesaistīto finanšu starpnieku spēju un gatavību novērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un organizācijām kultūras un radošajās nozarēs un to projektiem, tostarp palielinot informētību, sniedzot tehnisko palīdzību, zināšanu apkopošanu un tīklu izveides pasākumus.

1b. Saskaņā ar Finanšu regulas 130. panta 3. punktu Komisija garantiju fondu īsteno netiešās pārvaldības veidā, uzticot uzdevumus EIF, kā minēts Finanšu regulas 55. panta 1. punkta iv) apakšpunktā, ievērojot nosacījumus nolīgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un EIF.

2. Prioritātes īsteno saskaņā ar I pielikumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai veicinātu politikas izstrādi, inovācijas, auditorijas piesaisti un uzņēmējdarbības modeļus kultūras un radošajās nozarēs, Komisija īstenos šādus transnacionālās sadarbības atbalsta pasākumus politikas jomā:

1. Lai veicinātu transnacionālo sadarbību politikas jomā, ar starpnozaru daļu atbalsta šādus pasākumus:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pieredzes transnacionālo apmaiņu un zinātību par jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, mācīšanos no līdzbiedriem un tīklu veidošanu starp kultūras operatoriem un politikas veidotājiem, kas saistīti ar kultūras un radošo nozaru attīstību;

(a) pieredzes transnacionālo apmaiņu un zinātību par jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, mācīšanos no līdzbiedriem un tīklu veidošanu starp kultūras operatoriem — jo īpaši mazākajiem — un politikas veidotājiem, kas saistīti ar kultūras un radošo nozaru attīstību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) tirgus datus, pētījumus, paredzēšanas prasmes un darba instrumentus, novērtējumus, politikas analīzi un atbalstu statistiskiem apsekojumiem;

(b) tirgus datu apkopošanu, pētījumu izstrādi, darba tirgus un prasmju vajadzību analīzi, Eiropas un valstu kultūras politikas analīzi un statistikas apsekojumus, pamatojoties uz instrumentiem un kritērijiem, kas raksturīgi katrai nozarei;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) palīdzības maksu par Eiropas Audiovizuālās nozares novērošanas centra līdzdalību, lai veicinātu datu apkopošanu un kultūras un radošo nozaru analīzi;

(c) maksu par Savienības dalību Eiropas Audiovizuālās nozares novērošanas centrā, lai veicinātu datu apkopošanu un analīzi audiovizuālajā nozarē;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) priekšizpēti, kas jāveic līdz 2014. gada 30. jūnijam un kurā noskaidro iespēju apkopot un analizēt datus kultūras un radošajās nozarēs, izņemot audiovizuālo nozari, un kuras rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) jaunu un starpnozaru uzņēmējdarbības pieeju izmēģināšanu finansējumam, sadalei un monetizācijai;

(d) jaunu un starpnozaru uzņēmējdarbības pieeju izmēģināšanu finansējumam, sadalei un monetizācijai, tostarp izmēģinot novatoriskus veidus, kā izmantot digitālās tehnoloģijas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) konferences, seminārus un politisko dialogu, arī kultūras prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā;

(e) konferences, mācības, seminārus un politisko dialogu kultūras, plašsaziņas līdzekļu un digitālo līdzekļu lietotprasmes jomā, kā arī izglītības kino jomā, tostarp sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļu organizācijām, piemēram, apraides organizācijām, augstskolām un citām kultūras iestādēm;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) apmācības profesionāļiem kultūras un radošajās nozarēs, lai uzlabotu viņu prasmes kultūras, plašsaziņas līdzekļu un digitālajā jomā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a pants

Jaunrade un starpnozaru eksperimenti

Lai veicinātu jaunradi un eksperimentus starp atšķirīgām kultūras un jaunrades nozarēm, Komisija īsteno atbalsta pasākumus, izmantojot eksperimentālos projektus, lai uzlabotu sadarbību starp nozarēm, kurām līdz šim nav bijis pieredzes sadarbībā vai tā bijusi neliela.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b pants

„Radošās Eiropas” biroju tīkls

1. Valstis, kas piedalās pamatprogrammā, izveido „Radošās Eiropas” birojus saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem, iekšējām prasībām un kārtību.

2. Pašreizējo Kultūras kontaktpunktu un MEDIA biroju struktūru un to attiecīgos uzdevumus saglabā, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā jau esošās zināšanas un katras nozares raksturīgās iezīmes. Tomēr tiek uzlabota to sadarbība, lai veidotu efektīvu tīklu.

3. Komisija kopā ar pamatprogrammā iesaistītajām valstīm atbalsta programmas „Radošā Eiropa” biroju tīklu, kas sastāv no visiem „MEDIA” birojiem un Kultūras kontaktpunktiem.

(f) atbalstu programmas „Radošā Eiropa” biroju tīkla valstu dalībniekiem, lai veiktu šādus uzdevumus:

4. Programmas „Radošā Eiropa” biroji veic šādus uzdevumus:

– veicināt programmu „Radošā Eiropa” valsts līmenī;

(a) veicināt pamatprogrammu attiecīgajās jomās iesaistītajās valstīs un sniegt par to informāciju;

– palīdzēt kultūras un radošām nozarēm saistībā ar programmu „Radošā Eiropa” un sniegt informāciju par dažādiem atbalsta veidiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības politiku;

(b) palīdzēt kultūras un radošajām nozarēm attiecībā uz pamatprogrammu un sniegt informāciju par citām attiecīgām atbalsta iespējām, kas pieejamas saskaņā ar Savienības politiku;

– sekmēt profesionāļu, iestāžu platformu un tīklu pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās nozarēs;

(c) sekmēt profesionāļu, iestāžu platformu un tīklu pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās nozarēs;

– atbalstīt Komisiju, sniedzot palīdzību attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm dalībvalstīs, piemēram, nodrošinot datus par šīm nozarēm;

(d) atbalstīt Komisiju, sniedzot palīdzību attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm pamatprogrammā iesaistītajās valstīs, piemēram, sniedzot datus par šīm nozarēm, kurus arī dara pieejamus ieinteresētajām personām;

– atbalstīt Komisiju, lai nodrošinātu atbilstīgu programmas rezultātu un ietekmes paziņošanu un izplatīšanu.

(e) atbalstīt Komisiju, lai nodrošinātu atbilstīgu pamatprogrammas rezultātu un ietekmes paziņošanu un izplatīšanu;

(f) sekmēt, lai pamatprogrammā pēc iespējas vairāk piedalītos kultūras un radošo nozaru operatori, kas panākts ar efektīvu informācijas izplatīšanu tiem un piemērotām iniciatīvām attiecībā uz tīklu veidošanu to starpā;

(g) attīstīt ciešāku savstarpējo sadarbību, lai veidotu efektīvu Eiropas tīklu nolūkā sniegt pakalpojumus kultūras un radošajām nozarēm.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļa „Kultūra”

Programma „Kultūra”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļas „Kultūra” prioritātes

Programmas „Kultūra” prioritātes

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Prioritātes saistībā ar nozares spējas nostiprināšanu ir šādas:

1. Programmai „Kultūra” ir šādas prioritātes:

(a) atbalsts darbībām, kas operatoriem nodrošina prasmes un zinātību, lai mudinātu viņus pielāgoties digitālajām tehnoloģijām, kā arī izmēģināt jaunas pieejas auditorijas piesaistei un uzņēmējdarbības modeļiem;

(a) atbalsts darbībām, kas kultūras un radošo nozaru dalībniekiem nodrošina tādas prasmes, zināšanas un zinātību, ar ko palīdz stiprināt kultūras un radošās nozares, tostarp mudinot viņus pielāgoties digitālajām tehnoloģijām. Tas sevī ietver arī inovatīvu pieeju izmēģināšanu auditorijas piesaistīšanai un jaunu uzņēmējdarbības modeļu un jaunu partnerību attīstīšanu un pārbaudīšanu;

(b) atbalsts darbībām, kas operatoriem ļauj starptautiski praktizēt savu profesiju Eiropā un ārpus tās;

(b) atbalsts darbībām, kas kultūras un radošo nozaru dalībniekiem ļauj sadarboties starptautiskā līmenī un starptautiski praktizēt savu darbību Savienībā un ārpus tās, balstoties uz ilgtermiņa stratēģiju;

(c) atbalsts, lai nostiprinātu Eiropas operatorus un starptautiskos kultūras tīklus ar mērķi veicināt piekļuvi profesionālajām iespējām.

(c) atbalsts Eiropas kultūras un radošo nozaru dalībniekiem, jo īpaši organizācijām un starptautiskajiem tīkliem, tostarp ar digitālo platformu palīdzību, ar mērķi veicināt piekļuvi profesionālajām iespējām, tā lai tie varētu attīstīt savu darbības un eksperimentēšanas jomu, vienlaikus nodrošinot to sniegumu debatēs par politikas attīstību Eiropas līmenī.

2. Prioritātes saistībā ar transnacionālās aprites veicināšanu ir šādas:

2. Prioritātes saistībā ar mobilitāti un transnacionālo apriti ir šādas:

(a) atbalstīt starptautisko tūrismu, pasākumus un izstādes;

(a) atbalstīt starptautiskas turnejas, pasākumus, izstādes un festivālus;

(b) atbalstīt Eiropas literatūras apriti;

(b) atbalstīt Eiropas literāro darbu vai ar mākslu, amatniecību un kultūru saistītu iespieddarbu apriti, lai nodrošinātu tiem pēc iespējas plašāku piekļuvi;

(c) atbalstīt auditorijas piesaisti, lai veicinātu interesi par Eiropas kultūras darbiem.

(c) atbalstīt auditorijas attīstību kā līdzekli, lai veicinātu interesi par Eiropas kultūras darbiem un mantisko un nemantisko kultūras mantojumu un uzlabotu to pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, lai cīnītos ar sociālo atstumtību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļas „Kultūra” atbalsta pasākumi

Programmas „Kultūra” atbalsta pasākumi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļa „Kultūra” sniedz atbalstu šādiem pasākumiem:

1. Lai īstenotu 9. pantā noteiktās prioritātes, no programmas „Kultūra” sniedz atbalstu šādiem pasākumiem:

(a) sadarbības pasākumiem, kas iesaista operatorus no dažādām valstīm, lai īstenotu nozaru un starpnozaru darbības;

(a) transnacionāliem sadarbības projektiem, kuros iesaista kultūras un radošo nozaru dalībniekus no dažādām valstīm, lai īstenotu kultūras un radošo nozaru un starpnozaru darbības;

(b) darbībām, ko īsteno Eiropas struktūras, kuras veido dažādu valstu operatoru tīklus;

(b) darbībām, ko īsteno Eiropas tīkli, kas apvieno kultūras un radošo nozaru dalībniekus no dažādām valstīm, un Eiropas rakstura kultūras dzīves notikumiem;

(c) darbībām, ko īsteno organizācijas, kuras nodrošina motivējošu Eiropas platformu jaunu talantu attīstībai un mākslinieku un darbu aprites veicināšanai, radot sistēmisku un plašu ietekmi;

(c) darbībām, ko īsteno organizācijas, kuras nodrošina Eiropas platformas jaunu talantu attīstībai un mākslinieku mobilitātes un viņu darbu aprites veicināšanai visā Eiropā un aiz tās robežām, ar potenciālu plaši ietekmēt visu nozari un nodrošināt paliekošu ietekmi;

(d) atbalstu literatūras tulkošanai;

(d) literatūras tulkošanai (piemēram, daiļliteratūras darbi, romāni, stāsti, noveles, lugas, dzeja, komiksi utt.) un tādu darbu tulkošanai, kas attiecas uz mākslu, daiļamatniecību un kultūru, kā arī to sekojošai popularizēšanai;

(e) īpašām darbībām, lai panāktu Eiropas kultūru bagātības un daudzveidības lielāku pamanāmību, kā arī veicinātu starpkultūru dialogu un savstarpēju sapratni, tostarp piešķirot Eiropas kultūras balvas, izmantojot Eiropas kultūras mantojuma zīmi un Eiropas kultūras galvaspilsētas.

(e) īpašām darbībām, lai panāktu Eiropas kultūru bagātības un daudzveidības lielāku pamanāmību, kā arī veicinātu starpkultūru dialogu un savstarpēju sapratni, tostarp piešķirot Savienības kultūras balvas, izmantojot Eiropas kultūras mantojuma zīmi un Eiropas kultūras galvaspilsētas.

1a. Ar 1. punktā uzskaitītajiem atbalsta pasākumiem jo īpaši atbalsta bezpeļņas projektus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļa „MEDIA”

Programma „MEDIA”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Prioritātes saistībā ar nozares spējas nostiprināšanu ir šādas:

1. Lai nostiprinātu Eiropas audiovizuālās nozares spējas, programma „MEDIA” sniedz atbalstu, lai palīdzētu:

(a) sekmēt prasmju apgūšanu un tīklu izveidi, kā arī īpaši veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu pielāgošanos tirgus attīstībai;

(a) apgūt un uzlabot prasmes un kompetences audiovizuālajā jomā un izveidot tīklus, kā arī īpaši izmantot digitālās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pielāgošanos tirgus norisēm;

(b) palielināt audiovizuālās jomas operatoru spēju izstrādāt audiovizuālos darbus, kas spēj cirkulēt Eiropā un ārpus tās, kā arī veicināt Eiropas un televīzijas raidorganizāciju starptautiskos kopražojumus;

(b) palielināt Eiropas audiovizuālās jomas dalībnieku spēju izstrādāt audiovizuālos darbus, kas spēj cirkulēt Savienībā un ārpus tās, kā arī veicināt Eiropas un starptautiskos kopražojumus, tostarp kopīgi ar televīzijas raidorganizācijām;

(c) mudināt apmaiņu starp uzņēmumiem, veicinot audiovizuālās jomas operatoru piekļuvi tirgiem un uzņēmējdarbības rīkiem, lai palielinātu viņu projektu pamanāmību Eiropas un starptautiskajos tirgos.

(c) mudināt apmaiņu starp uzņēmumiem, veicinot audiovizuālās jomas dalībnieku piekļuvi tirgiem un uzņēmējdarbības rīkiem, kas ļautu viņiem palielināt savu projektu pamanāmību Savienības un starptautiskajos tirgos;

(ca) veikt pasākumus, lai jo īpaši veicinātu Eiropas un starptautiskos audiovizuālo darbu kopražojumus.

2. Prioritātes saistībā ar transnacionālās aprites veicināšanu ir šādas:

2. Prioritātes saistībā ar transnacionālās aprites veicināšanu ir šādas:

(a) atbalstīt filmu izplatīšanu, izmantojot audiovizuālo projektu transnacionālo mārketingu, zīmolradi, izplatīšanu un izstādes;

(a) atbalstīt audiovizuālo darbu izplatīšanu kinoteātros, izmantojot starptautisko tirgvedību, zīmolradi, izplatīšanu un demonstrēšanu;

(b) atbalstīt tiešsaistes platformu transnacionālo mārketingu un izplatīšanu;

(b) sekmēt audiovizuālo darbu transnacionālo mārketingu, audiovizuālo darbu zīmolradi un izplatīšanu tiešsaistes platformās;

(c) atbalstīt auditorijas piesaisti, lai veicinātu interesi par audiovizuālajiem darbiem, jo īpaši izmantojot pārdošanas veicināšanu, pasākumus, izpratnes veidošanu par kinomākslu un festivālus;

(c) veicināt auditorijas interesi par Eiropas audiovizuālajiem darbiem, jo īpaši izmantojot pārdošanas veicināšanu, pasākumus, izpratnes veidošanu par kinomākslu un festivālus;

(ca) palīdzēt Eiropas un starptautiskajiem kopražojumu partneriem sadarboties un nodrošināt atbalstu audiovizuālo darbu kopražojumiem;

(d) popularizēt jaunu izplatīšanas modeļu elastību, lai ļautu rasties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

(d) popularizēt jaunu izplatīšanas modeļu elastību, lai ļautu rasties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļas „MEDIA” atbalsta pasākumi

Programmas „MEDIA” atbalsta pasākumi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daļa „MEDIA” sniedz atbalstu šādiem pasākumiem:

Lai īstenotu 11. pantā noteiktās prioritātes, programma „MEDIA” sniedz atbalstu šādām darbībām:

(a) atbalstam vispusīga piedāvājuma izstrādei attiecībā uz prasmju apgūšanu, zināšanu apmaiņu un tīklu iniciatīvām;

(a) darot pieejamu vispusīgu tādu mācību pasākumu kopumu, kas veicina audiovizuālās jomas speciālistu prasmju un kompetenču apgūšanu un uzlabošanu, zināšanu apmaiņu un tīklu iniciatīvas, tostarp digitālo tehnoloģiju integrēšanu;

(aa) audiovizuālo darbu subtitrēšanai, nodrošināšanai ar titriem, dublēšanai un audio aprakstam;

(b) atbalstam audiovizuālās jomas operatoriem, lai viņi varētu izstrādāt Eiropas audiovizuālos darbus, kam ir pārrobežu aprites potenciāls;

(b) pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbalstu Eiropas audiovizuālās jomas operatoriem, lai viņi varētu izstrādāt Eiropas audiovizuālos darbus, kam ir pārrobežu aprites potenciāls, un jo īpaši veicināt projektu izstrādi filmu un Eiropas televīzijas programmu (mākslas, bērnu un animācijas filmu, dokumentālo filmu un īsfilmu), kā arī interaktīvo darbu, proti, videospēļu kā patstāvīgu audiovizuālo darbu ražošanai Eiropas un starptautiskajam tirgum;

(c) atbalstam darbībām, kuru mērķis ir veicināt Eiropas un starptautiskos kopražojumus, tostarp televīzijas jomā;

(c) pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbalstu Eiropas audiovizuālo darbu ražošanas uzņēmumu, jo īpaši — neatkarīgu uzņēmumu — darbību ar mērķi veicināt Eiropas un starptautiskos audiovizuālo darbu, tostarp — televīzijas darbu — kopražojumus, kā arī atbalsta starptautiskos kopražojumu fondus, kas atrodas ES;

(d) piekļuves sekmēšanai profesionāliem audiovizuālo darbu tirdzniecības pasākumiem un tirgiem, kā arī tiešsaistes uzņēmējdarbības rīku izmantošanai Eiropā un ārpus tās;

(d) pasākumiem, ar ko sekmē piekļuvi profesionāliem audiovizuālo darbu tirdzniecības pasākumiem un tirgiem, kā arī tiešsaistes uzņēmējdarbības rīku izmantošanai Eiropā un ārpus tās, jo īpaši ar kopražojumu forumu starpniecību, un sekmē Eiropas audiovizuālās jomas projektus un darbus Eiropas un starptautiskajos filmu tirgos;

(e) atbalsta sistēmu izveidei, lai izplatītu ārvalstu filmas visās platformās, un atbalstam starptautiskajām pārdošanas darbībām;

(e) pasākumiem, ar ko izveido atbalsta sistēmas, lai izplatītu ārvalstu Eiropas filmas, izmantojot filmu izplatīšanas platformas un visas citas platformas, tostarp video pēc pieprasījuma platformās un mobilajās platformās, un nodrošina atbalstu starptautiskajām pārdošanas darbībām;

(f) Eiropas filmu aprites veicināšanai pasaulē un starptautisko filmu aprites veicināšanai Eiropā visās platformās;

(f) pasākumiem, ar ko veicina Eiropas filmu apriti pasaulē un starptautisko filmu apriti Eiropā visās platformās, izmantojot sadarbības projektus starp dažādām interesēm audiovizuālajā nozarē (festivāli, tirdzniecības aģenti, izplatītāji un kopumā izplatīšanas platformas);

(g) atbalstam Eiropas kinoteātru īpašnieku tīklam, kas demonstrē būtisku daļu ārvalstu filmu, kā arī atbalstam digitālo tehnoloģiju integrēšanai;

(g) pasākumiem, ar ko sniedz atbalstu Eiropas kinoteātru īpašnieku tīklam, kas demonstrē lielākoties Eiropas filmas, tostarp būtisku daļu ārvalstu Eiropas filmu, kā arī atbalstu digitālo tehnoloģiju integrēšanai, jo īpaši — sekmējot šo operatoru kinoteātru digitalizāciju;

(h) atbalsta iniciatīvām, kas ietver un atbalsta Eiropas audiovizuālo darbu daudzveidību;

(h) pasākumiem, lai atbalstītu iniciatīvas, kas ietver un atbalsta Eiropas audiovizuālo darbu daudzveidību un audiovizuālo un kinematogrāfijas mantojumu, uzlabojot piekļuvi Eiropas un starptautiskajai auditorijai, tostarp — ar tīklu veidošanas un tiešsaistes platformu palīdzību;

(i) atbalstam darbībām, kuru mērķis ir palielināt auditoriju zināšanas un interesi;

(i) pasākumiem, ar ko atbalsta darbības, kuru mērķis ir palielināt auditoriju zināšanas un interesi par Eiropas kinematogrāfiju, jo īpaši — pasākumus kino auditorijas, un jo īpaši jauniešu auditorijas, izglītošanai kinematogrāfijas jomā;

(j) atbalstam inovatīvām darbībām, kas izmēģina jaunus uzņēmējdarbības modeļus un rīkus jomās, kuras, visticamāk, skars digitālo tehnoloģiju ieviešana un izmantošana.

(j) pasākumiem, ar ko nodrošina atbalstu inovatīvām darbībām, kas izmēģina jaunus uzņēmējdarbības modeļus un rīkus jomās, kuras, visticamāk, skars digitālo tehnoloģiju ieviešana un izmantošana.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a pants

Dalība Eiropas Audiovizuālās nozares novērošanas centrā

1. Savienības dalība Eiropas Audiovizuālās nozares novērošanas centrā ir neatņemama „MEDIA” programmas daļa, un tā veicina programmas mērķu sasniegšanu:

(a) veicinot pārredzamību un līdzvērtīgu konkurences apstākļu izveidi attiecībā uz pieejamību juridiskajai un finansiālajai/tirgus informācijai un palielinot juridiskās un statistikas informācijas salīdzināmību;

(b) sniedzot datus un tirgus analīzi, ko var izmantot programmas „MEDIA” darbības virzienu izstrādei un to ietekmes uz tirgu novērtēšanai.

2. Komisija darbībās ar novērošanas centru pārstāv Savienību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārējo konsekvenci un papildināmību ar:

1. Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pamatprogrammas vispārējo konsekvenci un papildināmību un tās sinerģiju ar šādiem politikas virzieniem un programmām, kas pilnībā ņem vērā programmas „Radošā Eiropa” mērķus, lai ievērotu un sekmētu kultūras daudzveidību:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) attiecīgajiem ES politikas virzieniem, jo īpaši izglītības, nodarbinātības, veselības, pētniecības un inovācijas, uzņēmējdarbības, tūrisma, tiesiskuma un attīstības jomā;

(a) attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, piemēram, izglītības un apmācības, nodarbinātības, sociālās un teritoriālās kohēzijas, veselības, iekšējā tirgus, jaunatnes, pilsonības, ārējo attiecību, pētniecības un inovācijas, uzņēmējdarbības, tūrisma, tiesiskuma, paplašināšanās un attīstības jomā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) citiem attiecīgajiem ES finansējuma avotiem kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, pētniecības un inovācijas programmām, kā arī finanšu instrumentiem saistībā ar tiesiskumu un pilsonību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem. Jo īpaši īstenošanas posmā svarīgi būs nodrošināt sinerģiju starp programmu un valstu un reģionālajām stratēģijām pārdomātai specializācijai.

(b) citiem attiecīgajiem Savienības finansējuma avotiem kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un pētniecības un inovācijas programmām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) finanšu instrumentiem saistībā ar tiesiskumu un pilsonību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) citām Savienības programmām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bc) valsts, reģionālajām un vietējām stratēģijām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo regulu piemēro un īsteno, ievērojot Savienības starptautiskās saistības.

2. Šo regulu piemēro un īsteno, neskarot Savienības starptautiskās saistības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija nodrošina programmas „Radošā Eiropa” regulāru uzraudzību un ārējo novērtēšanu, izmantojot turpmāk izklāstītos rezultātu rādītājus. Jāņem vērā, ka rezultātu sasniegšana ir atkarīga no citu Eiropas un valstu līmeņa darbību papildinošās ietekmes, kas skar kultūras un radošās nozares.

1. Komisija nodrošina pamatprogrammas regulāru uzraudzību un ārējo novērtēšanu, izmantojot turpmāk izklāstītos kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātu rādītājus.

Īpašu uzmanību piešķir garantiju fondam. Visu izveides, darbības un rezultātu procesu kā eksperimentālu projektu uzrauga un katru gadu novērtē, izsekojot atsevišķos uzbūves etapus, proti, tie ir — nolīguma noslēgšana starp Komisiju un EIF, konkursa uzaicinājumi dalībvalstīs, EIF un atlasīto banku/finanšu starpnieku nolīguma veida noteikšana, personāla apmācība, paziņojuma par pašu instrumentu nodošana operatoriem un ietekmes novērtējuma un progresa ziņojuma sagatavošana, lai atspoguļotu situāciju nākošajā plānošanas posmā.

(a) 4. pantā minēto vispārējo mērķu rādītāji:

(a) 4. pantā minēto vispārējo mērķu rādītāji:

– nozares daļa nodarbinātībā un IKP;

– kultūras un radošo nozaru nozīme, dinamika un daļa nodarbinātībā un daļa iekšzemes kopproduktā;

– to cilvēku procentuālais daudzums, kas informējuši, ka piekļūst Eiropas kultūras darbiem.

– statistikas dati par iespējām dalībvalstīs piekļūt ārpus Eiropas radītajiem kultūras un radošajiem darbiem, jo īpaši audiovizuālajiem darbiem;

– statistikas dati par iespējām piekļūt Eiropas kultūras un radošajiem darbiem, jo īpaši audiovizuālajiem darbiem citās dalībvalstīs un ārpus tām.

(b) 5. pantā minēto konkrēto mērķu rādītāji:

(b) 5. pantā minēto konkrēto mērķu rādītāji:

attiecībā uz 5. panta a) apakšpunktā minēto mērķi atbalstīt Eiropas kultūras un radošo nozaru spēju:

attiecībā uz 5. panta a) punktā minēto mērķi:

– kultūras operatoru starptautiskā sadarbība un izveidoto transnacionālo partnerību skaits,

– kultūras un radošo nozaru dalībnieku starptautiskās darbības vērienīgums un izveidoto transnacionālo partnerību skaits,

– to pamatprogrammas atbalstīto darbību skaits, kas ir uzlabojušas kultūras un radošo nozaru dalībnieku kompetences un prasmes un tādējādi palielinājušas viņu nodarbināmību;

– māksliniekiem/kultūras operatoriem nodrošinātā mācīšanās pieredze, kas ir palielinājusi viņu prasmes un nodarbināmību;

– māksliniekiem/kultūras operatoriem nodrošinātā mācīšanās pieredze, kas ir palielinājusi viņu prasmes un nodarbināmību;

attiecībā uz 5. panta b) apakšpunktā minēto mērķi veicināt kultūras un radošo darbu un operatoru transnacionālo apriti, kā arī jaunas auditoriju piesaisti Eiropā un ārpus tās:

attiecībā uz 5. panta b) punktā minēto mērķi:

daļā „Kultūra”:

programmā „Kultūra”:

– tieši un netieši sasniegto cilvēku skaits, pateicoties programmas atbalstītajiem projektiem;

– sasniegto cilvēku skaits, pateicoties pamatprogrammas atbalstītajiem projektiem;

daļā „MEDIA”:

programmā „MEDIA”:

– Eiropas filmu apmeklētāju skaits Eiropā un pasaulē (10 svarīgākie ārvalstu tirgi),

– to kinoteātru apmeklētāju skaits Savienībā, kuri skatās tās un citu Eiropas valstu filmas, un to kinoteātru apmeklētāju skaits pasaulē, kuri skatās Eiropas filmas (10 svarīgākie ārvalstu tirgi);

– Eiropas audiovizuālo darbu procentuālais daudzums kinoteātros, televīzijā un digitālajās platformās;

– Eiropas audiovizuālo darbu procentuālais daudzums kinoteātros, televīzijā un digitālajās platformās;

– Eiropas digitālo spēļu skaits, kas izlaistas lielākajās spēļu platformās (lielākās konsoļu, mobilās un tiešsaistes platformas);

attiecībā uz 5. panta c) apakšpunktā minēto mērķi nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru finansiālo spēju:

attiecībā uz 5. panta c) punktā minēto mērķi:

– to aizdevumu apmērs, kas piešķirti saistībā ar šo finanšu rīku,

– to aizdevumu apmērs, kas piešķirti saistībā ar garantiju fondu, sadalīts atkarībā no MVU un organizāciju izcelsmes valsts, lieluma un apakšnozares,

– finanšu starpnieku piešķirto aizdevumu apjoms, sadalot šos aizdevumus atkarībā no starpnieka izcelsmes valsts,

– to finanšu iestāžu skaits un ģeogrāfiskā izplatība, kas nodrošina kultūras un radošo nozaru piekļuvi finansējumam,

– finanšu starpnieku skaits un ģeogrāfiskā izplatība,

– to galīgo atbalsta saņēmēju skaits, izcelsmes valsts un apakšnozares, kas izmanto šo finanšu rīku;

– to MVU un organizāciju skaits, izcelsmes valsts un apakšnozares, kas izmanto šo garantiju fondu,

– aizdevumu vidējais saistību neizpildes rādītājs, sadalīts atkarībā no MVU un organizāciju izcelsmes valsts, lieluma un apakšnozares,

– finansējuma galīgo saņēmēju situācija akciju kapitāla ziņā;

attiecībā uz 5. panta d) apakšpunktā minēto mērķi atbalstīt transnacionālo sadarbību politikas jomā:

attiecībā uz 5. panta d) punktā minēto mērķi:

– to dalībvalstu skaits, kas izmanto atvērtās koordinācijas metodes rezultātus, izstrādājot savu valstu politiku, un jaunu iniciatīvu skaits.

– to dalībvalstu skaits, kas izmanto atvērtās koordinācijas metodes rezultātus, izstrādājot savu valstu politiku, un jaunu iniciatīvu skaits,

– to pieteikumu skaits un kvalitāte, kas iesniegti kultūras kontaktpunktos un „MEDIA” birojos,

– pakalpojumu kvalitāte, ko kultūras kontaktpunkti un MEDIA biroji nodrošina potenciālo projektu koordinatoriem un kas jānovērtē neatkarīgam un ārējam ekspertu birojam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. Lai nodrošinātu optimālu pamatprogrammas uzraudzību, Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17.b pantu, kuros pieņem 1. punktā dotos kvalitatīvos un kvantitatīvos darbības rādītājus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uzraudzības un novērtēšanas procesa rezultātus izmanto, īstenojot programmu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Novērtējuma tvērumam jābūt pareizam, un tas jāveic pietiekami savlaicīgi, lai to iekļautu lēmumu pieņemšanas procesā.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Papildus regulārai uzraudzībai Komisija ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām jāsagatavo ārējā novērtējuma ziņojums, lai novērtētu mērķu sasniegšanas efektivitāti un programmas un tās Eiropas mēroga pievienotās vērtības lietderību saistībā ar lēmuma pieņemšanu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Novērtējumā apskata vienkāršošanas tvērumu, tās iekšējo un ārējo saskaņotību, visu mērķu turpmāko piemērotību, kā arī pasākumu sniegto ieguldījumu attiecībā uz Savienības pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritātēm. Tajā jāņem vērā Eiropas Parlamenta Lēmuma Nr. 1855/2006/EK, Lēmuma Nr. 1718/2006/EK un Lēmuma Nr. 1041/2009/EK ilgtermiņa ietekmes novērtējuma rezultāti.

1b. Komisija nodrošina, ka pamatprogrammai tiek regulāri veikta ārēja un neatkarīga novērtēšana. Lai novērtētu mērķu sasniegšanas efektivitāti un pamatprogrammas lietderību, novērtējumā apskata iespēju to vienkāršot, tās iekšējo un ārējo saskaņotību un visu tās mērķu turpmāko piemērotību. Novērtējumā aplūko ne tikai 1. punktā minētos rādītājus, bet iekļauj arī vērtējumu par citiem atbilstīgajiem faktoriem, piemēram, atšķirību starp vidējo procentu likmi aizdevumiem, ko sniedz no garantijas mehānisma, un vidējo procentu likmi aizdevumiem, ko MVU parasti sniedz atbilstīgi normāliem tirgus nosacījumiem. Ņem vērā arī Eiropas Parlamenta Lēmuma Nr. 1855/2006/EK, Lēmuma Nr. 1718/2006/EK un Lēmuma Nr. 1041/2009/EK ilgtermiņa ietekmes novērtējuma rezultātus. Komisija iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 31. decembrim.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1c. Neskarot prasības, kas izklāstītas 1.b punktā, dalībvalstis ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī iesniedz Komisijai ziņojumu par pamatprogrammas īstenošanu un ietekmi to teritorijā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1d. Galīgo pamatprogrammas novērtējumu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2022. gada 30. jūnijā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Komisijai jānovērtē ilgtermiņa ietekme un pasākumu rezultātu ilgtspēja saistībā ar lēmuma pieņemšanu par iespējamo turpmākās programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu.

1e. Komisija novērtē pamatprogrammas ilgtermiņa ietekmi un pasākumu rezultātu ilgtspēju, raugoties no nākamās daudzgadu finanšu programmu paaudzes viedokļa.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. Komisija un EIF nodrošina, ka programmas „Radošā Eiropa” birojiem, kas minēti 8.b pantā, tiek izplatīta informācija, kas attiecas uz to uzdevumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Programmas „Radošā Eiropa” biroji, kas minēti 8. panta f) apakšpunktā, nodrošina, ka tiek paziņota un izplatīta informācija par Savienības piešķirto finansējumu, kā arī gūtajiem rezultātiem.

2. Programmas „Radošā Eiropa” biroji nodrošina informēšanu un informācijas izplatīšanu par piešķirto Savienības finansējumu un par attiecīgajās iesaistītajās valstīs gūtajiem rezultātiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piekļuve programmai

Piekļuve pamatprogrammai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Noteikumi attiecībā uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un starptautiskajām organizācijām

Noteikumi attiecībā uz valstīm, kuras piedalās

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programma veicina kultūru daudzveidību starptautiskā līmenī saskaņā ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

1. Pamatprogramma veicina kultūru daudzveidību starptautiskā līmenī saskaņā ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sadaļās var piedalīties šādas valstis, ja ir izpildīti nosacījumi, tostarp tie, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvā 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu daļai "MEDIA", un ir izmaksātas papildu apropriācijas:

2. Programmā var piedalīties 2.a punktā minētās valstis, ja šīs valstis:

– ir parakstījušas un ratificējušas UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

– attiecībā uz „MEDIA” programmu — atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvā 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu;

– ir samaksājušas papildu apropriācijas.

2a. Saskaņā ar 2. punkta izklāstītajiem nosacījumiem pamatprogrammā, izņemot 7. pantā uzskaitītos pasākumus, var piedalīties šādas valstis:

(a) dalībvalstis;

(a) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Savienības programmās;

(b) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras saņem atbalstu saskaņā ar pirmspievienošanās stratēģiju, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Savienības programmās;

(b) EBTA valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem;

(c) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem ;

(c) Šveices Konfederācija, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kas jānoslēdz ar šo valsti;

(d) Šveices Konfederācija, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kas jānoslēdz ar šo valsti;

(d) Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm atbilstoši pamatnolīgumiem, ar kuriem paredz šo valstu dalību Eiropas Savienības programmās.

(e) Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm atbilstoši pamatnolīgumiem, ar kuriem paredz šo valstu dalību Savienības programmās.

2b. Valstis, kas minētas 2.a punkta a), c) un d) apakšpunktā, piedalās garantiju fondā, kā noteikts 7. pantā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Programma ir pieejama divpusējām vai daudzpusējām sadarbības darbībām, kas vērstas uz konkrētām valstīm vai reģioniem, pamatojoties uz papildu apropriācijām.

3. Pamatprogramma ir pieejama divpusējām vai daudzpusējām sadarbības darbībām, kas vērstas uz konkrētām valstīm vai reģioniem, pamatojoties uz papildu apropriācijām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Programmā ir iespējama sadarbība un kopējās darbības ar valstīm, kas nepiedalās programmā, un ar starptautiskām organizācijām, kuras darbojas kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, UNESCO, Eiropas Padomi, ESAO vai WIPO, pamatojoties uz kopējiem ieguldījumiem programmas mērķu īstenošanā.

4. Pamatprogrammā ir atļauta sadarbība un kopējās darbības ar valstīm, kas nepiedalās programmā, un ar starptautiskām organizācijām, kuras darbojas kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, UNESCO, Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju vai Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, pamatojoties uz kopējiem ieguldījumiem pamatprogrammas mērķu īstenošanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

svītrots

Programmas īstenošana

Lai īstenotu programmu, Komisija, izmantojot īstenošanas tiesību aktus, pieņem ikgadējās darba programmas saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto ieteikumu procedūru. Ikgadējās darba programmās izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finanšu plāna kopējo apjomu. Tajos ietver arī finansējamo darbību aprakstu, informāciju par katrai darbībai piešķirtā finansējuma apjomu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecībā uz piešķīrumiem tajos norāda prioritātes, būtiskākos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma daļu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17.a pants

Gada darba programmas

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17.b pantu, kuros tiek paredzētas gada darba programmas.

2. Gada darba programmās izklāsta, jo īpaši, izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finanšu plāna kopējo apjomu.

3. Gada darba programmās ir iekļauts arī apraksts par finansējamajām darbībām, norāde par katrai iedaļai piešķirto summu un orientējošs īstenošanas grafiks. Attiecībā uz dotācijām norāda prioritātes, būtiskākos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

4. Attiecībā uz garantiju fondu gada darba programma ietver sevī tiesīguma un atlases kritērijus finanšu starpniekiem, izslēgšanas kritērijus saistībā ar projektu saturu, kas iesniegti finanšu starpniekiem, kuri piedalās, ikgadējo piešķiršanu EIF un tiesīguma, atlases un piešķiršanas kritērijus jaudas veidošanas nodrošinātājiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17.b pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 14. panta 1.a punktā un 17.a  panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un uz pamatprogrammas darbības laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 14. panta 1.a punktā un 17.a panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 14. panta 1.a. punktu un 17.a panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai palīdz programmas „Radošā Eiropa” komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs programmas īstenošanas finansējums, kas paredzēts 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam, ir EUR 1 801 000 000 miljardi.

1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas .../.... Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17.] punkta nozīmē ikgadējās budžeta procedūras laikā galvenā atsauces summa budžeta iestādei attiecībā uz šīs programmas īstenošanas finansējumu, kas paredzēts 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam, ir EUR 1 801 000 000.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a. Budžeta sadalījums 6. pantā minētajām programmām „MEDIA” un „Kultūra”, kā arī starpnozaru daļai, ir šāds:

– vismaz 55 % programmai „MEDIA”;

– vismaz 30 % programmai „Kultūra”;

ne vairāk kā 15 % starpnozaru daļai, no kuriem vismaz 4 % tiek piešķirti 8. pantā minētajiem transnacionālās sadarbības pasākumiem un 8.b pantā minētajam „Radošā Eiropa” biroju tīklam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1b. Budžeta iestāde piešķir pieejamās ikgadējās apropriācijas, neskarot Padomes regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību noteikumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1c. Starpnozaru daļai paredzētie līdzekļi, kas netika piešķirti 7. pantā minētajiem pasākumiem, tiek sadalīti starp programmām „Kultūra” un „MEDIA”.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Finanšu piešķīrums var segt izdevumus attiecībā uz sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtējuma darbībām, kas tieši vajadzīgas programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai; jo īpaši attiecībā uz pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas pasākumiem, ietverot Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem, izdevumiem, kuri saistīti ar IT tīkliem, kas galvenokārt paredzēti informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kuri Komisijai rodas saistībā ar šīs programmas pārvaldību.

2. Ar pamatprogrammas finanšu piešķīrumu var segt izdevumus arī attiecībā uz sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtējuma darbībām, kas tieši vajadzīgas pamatprogrammas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai; jo īpaši attiecībā uz pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas pasākumiem, ietverot Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem, izdevumiem, kuri saistīti ar IT tīkliem, kas galvenokārt paredzēti informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kuri Komisijai rodas saistībā ar šīs pamatprogrammas pārvaldību. Šim piešķīrumam jābūt skaidri definētam un redzamam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas veikt revīziju visiem atbalsta saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzekļus. OLAF ir pilnvarots uz vietas pārbaudīt un apsekot tos ekonomikas dalībniekus, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šo finansējumu, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses, saistībā ar piešķīruma nolīgumu, lēmumu vai līgumu par Savienības finansējumu.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas veikt revīziju visiem atbalsta saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzekļus. OLAF ir pilnvarots uz vietas pārbaudīt un apsekot tos ekonomikas dalībniekus, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šo finansējumu, kas saņemts minētās pamatprogrammas ietvaros, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses, saistībā ar piešķīruma nolīgumu, lēmumu vai līgumu par Savienības finansējumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

KULTŪRAS UN RADOŠO NOZARU FONDA ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

KULTŪRAS UN RADOŠO NOZARU GRANTIJU FONDS

(1) Garantiju fonds ir patstāvīgs kredīta instruments, kas sniedz garantijas, tehniskās zināšanas un spēju novērtēt un segt risku un atvieglo kultūras un radošo nozaru projektu kapitāla prasību izpildi, finanšu starpniekiem piedāvājot saistību īpatsvara palielināšanas iespējas.

(1a) Budžeta līdzekļu piešķīrums sedz garantiju fonda pilnas izmaksas, ieskaitot maksājumu saistības pret finanšu starpniekiem, piemēram, zaudējumus no garantijām, pārvaldības maksu EIF par Savienības resursu pārvaldību, kā arī visas pārējās attaisnotās izmaksas vai izdevumus.

(1b) Finansiālo garantiju mērķapjoms 2020. gada garantiju fonda shēmā ir EUR 1 miljards aizdevumu izteiksmē.

Komisija izveido fondu, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm un kas tiks izmantots kā Savienības kapitāla instruments mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tādā veidā nodrošinātais finansiālais atbalsts tiks piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem un organizācijām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs.

1. Uzdevumi

Kultūras un radošo nozaru fonds īsteno šādus uzdevumus:

(1c) Garantiju fonds nodrošina:

(a) nodrošina garantijas atbilstīgiem finanšu starpniekiem no jebkuras valsts, kas piedalās programmā „Radošā Eiropa”;

(a) garantijas atbilstīgiem finanšu starpniekiem no kādas no valstīm, kas minētas 16. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā;

(b) nodrošina finanšu starpniekiem papildu kompetenci un spēju novērtēt riskus, kas saistīti ar kultūras un radošo nozaru operatoriem.

(b) finanšu starpniekiem — papildu kompetenci un spēju novērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un organizācijām un to kultūras un radošajiem projektiem.

2. Starpnieku atlase

(2) Finanšu starpnieku atlase

Starpniekus izraugās saskaņā ar tirgus paraugpraksi, ņemot vērā ietekmi uz:

Finanšu starpniekus izraugās EIF saskaņā ar tirgus paraugpraksi, ņemot vērā grūtības novērtēt kultūras un radošo projektu risku un ievērojot konkrētos 7. pantā minētos mērķus.

Priekšroku dod finanšu starpniekiem ar būtisku pieredzi kultūras un radošo nozaru MVU finansēšanā.

Atlases kritērijos jo īpaši iekļauj:

– parāda finansējumu apmēru, kas nodrošināts kultūras un radošajam operatoram;

– parāda finansējumu apmēru, kas līdz šim nodrošināts MVU un organizācijām kultūras un radošajās nozarēs;

– parāda finansējumu apmēru, ko paredzēts darīt pieejamu MVU un organizācijām kultūras un radošajās nozarēs;

– kultūras un radošā operatora piekļuvi finansējumam;

– attiecīgā starpnieka risku saistībā ar finansējuma nodrošināšanu kultūras un radošajam operatoram.

– riska pārvaldības politiku attiecībā uz aizdevuma operācijām, jo īpaši saistībā ar kultūras un radošajiem projektiem;

– spēju izveidot daudzveidīgu aizdevumu portfeli un ierosināt tirgvedības un reklāmas plānu MVU visos reģionos un apakšnozarēs.

3. Kultūras un radošo nozaru fonda darbības laiks

(3) Garantiju fonda darbības laiks

Individuālo garantiju termiņš var būt līdz 10 gadiem.

Individuālo garantiju termiņš var būt līdz 10 gadiem.

Saskaņā ar Regulas Nr. XX/2012 18. panta 2. punktu finanšu rīkam piešķir ieņēmumus un atmaksātos līdzekļus, ko nodrošinājušas garantijas. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu rīkiem ieņēmumus un atmaksātos līdzekļus no darbībām, kas sāktas iepriekšējā periodā, piešķir finanšu rīkam pašreizējā periodā.

Saskaņā ar Regulas Nr. XX/2012 [Finanšu regula] 18. panta 3. punkta h) apakšpunktu garantiju fondam piešķir ieņēmumus un atmaksātos līdzekļus, ko nodrošinājušas garantijas, uz laika posmu, kas nepārsniedz saistību periodu plus desmit gadi. Attiecībā uz „MEDIA” Ražošanas garantiju fondu ieņēmumus un atmaksātos līdzekļus no tā darbībām, kas sagatavotas periodā, uz ko iepriekš attiecās pamatprogramma, piešķir garantijas fondam pašreizējā periodā.

4. Spēju veidošana

(4) Spēju veidošana

Spēju veidošana saskaņā ar Kultūras un radošo nozaru fondu galvenokārt ir saistīta ar ekspertu pakalpojumiem finanšu starpniekiem, kas paraksta fonda nolīgumu saskaņā ar Kultūras un radošo nozaru fondu, lai katram finanšu starpniekam sniegtu papildu kompetenci un spēju novērtēt riskus, kuri saistīti ar kultūras un radošo nozaru finansēšanu. Turklāt kultūras un radošo nozaru operatori varētu izmantot šo spēju veidošanu, attīstot atbilstīgas prasmes, lai izstrādātu uzņēmējdarbības plānus un sagatavotu precīzu informāciju par saviem projektiem, kas palīdzētu finanšu starpniekam efektīvi novērtēt kultūras un radošos projektus.

Spēju veidošana saskaņā ar garantiju fondu ir saistīta ar specializēto zināšanu sniegšanu finanšu starpniekiem, lai palielinātu viņu sapratni par kultūras un radošajām nozarēm attiecībā uz atsevišķo nodrošinājuma aktīvu nemateriālo raksturu, tāda tirgus lielumu, kam trūkst kritiskās masas un izstrādājumu un pakalpojumu prototipisko raksturu — un sniegt katram finanšu starpniekam papildu specializētās zināšanas par portfeļu veidošanu un ar kultūras un radošajiem projektiem saistīto risku novērtēšanu.

Līdzekļus, ko atvēl jaudas veidošanai, ierobežo līdz [10 %] no garantiju instrumenta budžeta.

EIF atlasa jaudas veidošanas sniedzējus garantiju instrumenta vārdā un Komisijas uzraudzībā, izmantojot publisku un atklātu iepirkumu procedūru, balstoties uz tādiem kritērijiem kā pieredze kultūras un radošās nozares finansēšanā, zināšanas, ģeogrāfiskais diapazons, izpildes spēja un tirgus zināšanas.

5. Budžets

Budžeta līdzekļu piešķīrums sedz rīka pilnas izmaksas, ieskaitot maksājumu saistības pret finanšu starpniekiem, piemēram, zaudējumus no garantijām, pārvaldības maksu EIF par Savienības resursu pārvaldību, kā arī visas pārējās attaisnotās izmaksas vai izdevumus.

6. Pamanāmība un informētības vairošana

(5) Pamanāmība un informētības vairošana

Katrs starpnieks nodrošina atbilstīgu pamanāmību un pārredzamību attiecībā uz Savienības nodrošināto atbalstu, ietverot atbilstīgu informāciju par finansējuma iespējām, kas pieejamas programmā.

Katrs starpnieks nodrošina atbilstīgu pamanāmību un pārredzamību attiecībā uz atbalstu, ko nodrošina ar garantiju fondu, ietverot atbilstīgu informāciju par finansējuma iespējām, kas pieejamas garantiju fondā.

Jānodrošina, lai galīgie atbalsta saņēmēji tiktu atbilstīgi informēti par pieejamām finansējuma iespējām.

Jānodrošina, lai galīgie atbalsta saņēmēji tiktu atbilstīgi informēti par pieejamām finansējuma iespējām.

(6) Aizdevumu veidi

Garantiju fonds jo īpaši aptver aizdevumu veidus, kas saistīti ar aizdevumiem attiecībā uz:

– ieguldījumu materiālos un nemateriālos aktīvos;

– uzņēmumu nodošanu;

– apgrozāmo kapitālu (piemēram, pagaidu finansējumu, trūkstošā finansējuma piesaisti, nodokļu atvieglojumiem, skaidrās naudas plūsmām, kredītlīnijām utt.).

Apgrozāmajā kapitālā var iekļaut attiecīgos īstermiņa banku finansējuma kredītus, ar kuriem var veikt producentu finansējuma nodrošināšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ia pielikums

Programmas „MEDIA” logotips

Komisijas ierosinātais teksts

Parlamenta grozījums

1. Programmas „MEDIA” logotips ir šāds:

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

1.a norāda, ka likumdošanas priekšlikumā minētais finansējums ir tikai norāde likumdevējai iestādei un to nevar apstiprināt, pirms nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

1.b atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; atkārto, ka bez pietiekamiem papildu resursiem nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Savienība nespēs īstenot esošās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kuri noteikti Lisabonas līgumā, un nespēs reaģēt neparedzētās situācijās; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, pat neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni par vismaz 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu iespējams īstenot tikai ierobežoti;

______________

1Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību un tajā cita starpā Savienībai ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus nodrošinot vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai. Šajā saistībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā kultūru un valodu daudzveidību, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā, izmantojot profesionālo apmācību.

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību un tajā cita starpā Savienībai ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus nodrošinot vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai. Šajā saistībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai veicinātu kultūru un valodu daudzveidību, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā, izmantojot profesionālo apmācību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Komisijas paziņojumā „EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija „Eiropa 2020”) ir izklāstīta stratēģija, lai palīdzētu Savienībai kļūt par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstus nodarbinātības līmeņus, produktivitāti un sociālo kohēziju. Šajā stratēģijā Komisija norādīja, ka Savienībai jānodrošina pievilcīgāki pamatnosacījumi inovācijām un radošumam, tostarp ar stimuliem uz zināšanām pamatotu uzņēmumu izaugsmei un ar kultūras un radošo nozaru plašāku piekļuvi finansējumam.

(7) Eiropas Komisijas paziņojumā „EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija „Eiropa 2020”) ir izklāstīta stratēģija, lai palīdzētu Savienībai kļūt par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstus nodarbinātības līmeņus, produktivitāti un sociālo kohēziju. Šajā stratēģijā Komisija norādīja, ka Savienībai jānodrošina pievilcīgāki pamatnosacījumi inovācijām un radošumam, tostarp ar stimuliem uz zināšanām pamatotu uzņēmumu izaugsmei un ar kultūras un radošo nozaru plašāku piekļuvi finansējumam. Taču kultūras jomā nodarbināto personu iespējas darboties visā Eiropā ir būtiski samazinājušās, jo samazinājies ir dalībvalstu piešķirtais finansējums. Tāpēc nav iespējams sasniegt nodarbinātības un radošo nozaru mērķus, būtiski nepalielinot finansējumu radošajai mobilitātei un kopējiem pasākumiem visā Eiropā un ārpus tās robežām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Digitalizācija būtiski ietekmē to, kā tiek izstrādātas, izplatītas, patērētas un monetizētas kultūras un radošās preces un pakalpojumi, kā arī to, kā tiem piekļūst. Šīs pārmaiņas Eiropas kultūras un radošajām nozarēm piedāvā lielas iespējas. Zemākas izplatīšanas izmaksas, jauni izplatīšanas kanāli un jaunas iespējas nišas produktiem var sekmēt piekļuvi un palielināt apriti visā pasaulē. Lai izmantotu šīs iespējas un pielāgotos digitalizācijai un globalizācijai, kultūras un radošajām nozarēm ir jāattīsta jaunas prasmes un jāpieprasa piekļuve finansējumam ar mērķi modernizēt aprīkojumu, izstrādāt jaunas ražošanas un izplatīšanas metodes, kā arī pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus.

(11) Digitalizācija būtiski ietekmē to, kā tiek izstrādātas, izplatītas, patērētas un monetizētas kultūras un radošās preces un pakalpojumi, kā arī to, kā tiem piekļūst. Šīs pārmaiņas Eiropas kultūras un radošajām nozarēm piedāvā lielas iespējas. Zemākas izplatīšanas izmaksas, jauni izplatīšanas kanāli un jaunas iespējas nišas produktiem var sekmēt piekļuvi un palielināt apriti visā pasaulē. Lai pilnībā savā labā izmantotu šīs iespējas un pielāgotos digitalizācijai un globalizācijai, kultūras un radošajām nozarēm ir jāattīsta jaunas prasmes un jāpieprasa piekļuve finansējumam ar mērķi modernizēt aprīkojumu, izstrādāt jaunas ražošanas un izplatīšanas metodes, kā arī pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Viena no lielākajām kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mazo operatoru, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu, problēmām ir grūtības saistībā ar piekļuvi līdzekļiem, kas tiem vajadzīgi, lai finansētu savu darbību, augtu un saglabātu savu konkurētspēju vai lai veidotu starptautisko sadarbību. Lai gan tā ir bieži sastopama problēma MVU kopumā, situācija ir būtiski sarežģītāka tieši kultūras un radošajās nozarēs, jo daudzas to vērtības ir netaustāmas, to darbību profils saistās ar noteiktiem prototipiskiem priekšstatiem, nozaru operatori nav gatavi ieguldīt līdzekļus, kā arī finanšu iestādes nav pietiekami gatavas ieguldīt līdzekļus.

(13) Viena no lielākajām kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mazo operatoru, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu, problēmām ir grūtības saistībā ar piekļuvi līdzekļiem, kas tiem vajadzīgi, lai finansētu savu darbību un tādējādi saglabātu savu konkurētspēju un izaugsmi vai lai veidotu starptautisko sadarbību. Lai gan tā ir bieži sastopama problēma MVU kopumā, situācija ir būtiski sarežģītāka tieši kultūras un radošajās nozarēs, jo daudzas to vērtības ir netaustāmas, to darbību profils saistās ar noteiktiem prototipiskiem priekšstatiem, nozaru operatori nav gatavi ieguldīt līdzekļus, kā arī finanšu iestādes nav pietiekami gatavas ieguldīt līdzekļus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a) Savienība, sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu kultūras un radošo nozaru sadarbību ar trešām valstīm (bijusī programma „MEDIA Mundus” ), ar daudzpusējām un reģionālajām organizācijām un iestādēm, tostarp — bet ne tikai — ar Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskajām finanšu iestādēm, ANO aģentūrām, fondiem un programmām, privātiem fondiem un ārpuskopienas donoriem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Ar šo regulu attiecībā uz visu programmas darbības laiku nosaka finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un par pareizu budžeta pārvaldību (XX/YY/201Z) [17]. punkta izpratnē.

(21) Ar šo regulu attiecībā uz visu programmas darbības laiku nosaka indikatīvo finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā budžeta lēmējinstitūcijai ir finanšu atsauce Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un par pareizu budžeta pārvaldību (XX/YY/201Z) [17]. punkta izpratnē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Saistībā ar programmas īstenošanu jāņem vērā kultūras un radošo nozaru īpašās iezīmes, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu nodrošināta administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošana.

(23) Saistībā ar programmas īstenošanu jāņem vērā kultūras un radošo nozaru īpašās iezīmes. Iespējas piedalīties programmā būtu jāsniedz jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tās nevajadzētu attiecināt tikai uz lielajiem operatoriem. Programmai būtu jāatbalsta ne tikai daudzgadu projekti, bet arī īstermiņa un vidēja termiņa pasākumi. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu nodrošināta administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošana.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ir jāizstrādā noteikumi pasākumiem, ar ko reglamentē pāreju no 2007. gada programmām „Kultūra”, „MEDIA” un „MEDIA Mundus” uz programmu, kura izveidota ar šo regulu.

(29) Ir jāizstrādā noteikumi pasākumiem, ar ko reglamentē pāreju no 2007. gada programmām „Kultūra”, „MEDIA” un „MEDIA Mundus” uz programmu, kura izveidota ar šo regulu. Tomēr pārejas periodā uz jauno apvienoto programmu, kā arī tās darbības laikā nevajadzētu mazināt katras atsevišķās programmas („Kultūra”, „MEDIA” un „MEDIA Mundus”) individuālo mērķu un uzdevumu nozīmi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kultūras un radošo nozaru fonds

Kultūras un radošo nozaru finanšu fonds

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Prioritātes īsteno saskaņā ar I pielikumu.

2. Finanšu fonds ir kredīta instruments, kas sniedz garantijas, tehniskās zināšanas un spēju novērtēt un segt risku un var atvieglot kultūras un radošo nozaru projektu kapitāla prasību izpildi, finanšu starpniekiem piedāvājot saistību īpatsvara palielināšanas iespējas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Atbalsta sniegšanai izraudzītie finanšu starpnieki atbilst tirgus paraugprakses prasībām, ņemot vērā grūtības novērtēt radošo projektu risku, un tos izvēlas pēc kultūras un radošo nozaru operatoriem pieejamā kredīta finansējuma apjoma, kultūras un radošo nozaru operatoru spējas piekļūt finansējumam, riska uzņemšanās un papildu finansējuma, kas pieejams finanšu starpniekam un var tikt izmantots kultūras un radošo operatoru atbalstam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Individuālo garantiju termiņš var būt līdz 10 gadiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] xx. panta x. punktā , ieņēmumus un atmaksātos naudas līdzekļus, ko iegūst no garantijām, atkārtoti piešķir ar finanšu fondam. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu fonda ieņēmumus un atmaksātos naudas līdzekļus no darbībām, kas sāktas iepriekšējā laikposmā, piešķir šim finanšu fondam pašreizējā laikposmā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.c Spēju veidošana saskaņā ar finanšu fondu galvenokārt ir saistīta ar ekspertu pakalpojumiem finanšu starpniekiem, kas paraksta finanšu fonda nolīgumu saskaņā ar Kultūras un radošo nozaru finanšu fondu, lai katram finanšu starpniekam sniegtu papildu kompetenci un spēju novērtēt riskus, kuri saistīti ar kultūras un radošo nozaru finansēšanu. Turklāt kultūras un radošo nozaru operatori izmanto šo spēju veidošanu, attīstot atbilstīgas prasmes, lai izstrādātu uzņēmējdarbības plānus un sagatavotu precīzu informāciju par saviem projektiem, kas var palīdzēt finanšu starpniekam efektīvi novērtēt kultūras un radošos projektus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.d Budžeta līdzekļu piešķīrums sedz visas finanšu fonda izmaksas, tostarp maksājumu saistības pret finanšu starpniekiem, piemēram, zaudējumus no garantijām, Eiropas Investīciju fonda pārvaldības maksu par Savienības resursu pārvaldību, kā arī visas pārējās attaisnotās izmaksas vai izdevumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.e Katrs finanšu starpnieks nodrošina Savienības atbalsta pienācīgu pamanāmību un pārredzamību, sniedzot atbilstīgu informāciju par finansējuma iespējām, kas pieejamas programmā. Jānodrošina, lai galīgie atbalsta saņēmēji tiktu atbilstīgi informēti par iespējām saņemt finansējumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.f Finansiālo garantiju mērķapjoms 2020. gada finanšu fonda shēmā ir EUR 1 miljards aizdevumu izteiksmē.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) uzlabot Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju un Eiropā ražotu darbu izplatīšanu ārpus Eiropas un palielināt sabiedrībā pieprasījumu pēc kultūras ziņā atšķirīga audiovizuālā satura.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs programmas īstenošanas finansējums, kas paredzēts 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam, ir EUR 1 801 000 000 miljardi.

1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas .../.... Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17.] punkta nozīmē ikgadējās budžeta procedūras laikā galvenā atsauce budžeta iestādei attiecībā uz šīs programmas īstenošanas finansējumu, kas paredzēts 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam, ir EUR 1 801 000 000 miljardi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Budžeta iestāde piešķir pieejamās ikgadējās apropriācijas, neskarot Padomes regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību noteikumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību un tajā cita starpā Savienībai ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus nodrošinot vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai. Šajā saistībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā kultūru un valodu daudzveidību, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā, izmantojot profesionālo apmācību.

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību un tajā cita starpā Savienībai ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un atbilstošos gadījumos ņemot vērā konkurētspējai vajadzīgos apstākļus . Šajā saistībā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā un veicinātu kultūru un valodu daudzveidību, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošās nozares, tām virzot sociālo un ekonomisko attīstību, un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā, izmantojot sākotnēju vai pastāvīgu profesionālo apmācību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Paziņojumā par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, ko Padome apstiprināja ar 2007. gada 16. novembra rezolūciju, ir izklāstīti Eiropas Savienības turpmāko darbību mērķi saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm. Mērķis ir veicināt kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu, kultūru kā radošuma katalizatoru saistībā ar izaugsmi un darbvietām, kā arī kultūru kā būtisku elementu Savienības starptautiskajās attiecībās.

(3) Paziņojumā par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, ko Padome apstiprināja ar 2007. gada 16. novembra rezolūciju, ir izklāstīti Eiropas Savienības turpmāko darbību mērķi saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm. Mērķis ir veicināt kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu, kā arī profesionālo mobilitāti, aizsargāt un sekmēt minoritāšu pārstāvju un sociāli neaizsargāto personu tiesības uz kultūru, atbalstīt kultūru kā radošuma un sociālās integrācijas katalizatoru saistībā ar izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī kultūru kā būtisku elementu Savienības starptautiskajās attiecībās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kam Savienība ir viena no parakstošajām pusēm, tika izstrādāta, lai nostiprinātu starptautisko sadarbību, tostarp starptautiskos kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus, kā arī solidaritāti, lai atbalstītu visu valstu kultūru izpausmi.

(5) UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kam Savienība ir viena no parakstošajām pusēm, tika izstrādāta, lai nostiprinātu starptautisko sadarbību, tostarp starptautiskos kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus, kā arī solidaritāti, lai atbalstītu visu valstu un personu kultūras izpausmi. Šajā sakarībā Konvencijā teikts, ka pienācīga uzmanība būtu jāvelta vairākām sociālajām grupām, tostarp minoritāšu pārstāvjiem.