Sesijas dokuments
29.1.2013
***I
ZIŅOJUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu
( COM(2011)0665 /3 – C7‑0374/2011 – 2011/0302(COD) )
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Transporta un tūrisma komiteja
Referenti: Adina-Ioana Vălean, Dominique Riquet, Inés Ayala Sender
(Komiteju kopīgās sanāksmes – Reglamenta 51. pants)
PR_COD_1amCom
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums |
* Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)
(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) |
Grozījumi akta projektā |
Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.
Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].
|
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu
( COM(2011)0665 /3 – C7‑0374/2011 – 2011/0302(COD) )
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0665 /3),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0374/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas kopīgās apspriedes atbilstīgi Reglamenta 51. pantam,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus ( A7-0021/2013 ),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. vērš uzmanību uz to, ka finansējuma apjoms likumdošanas priekšlikumā ir norādīts tikai likumdevējas iestādes zināšanai un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
3. atgādina par Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[1]; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šādai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām tās politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, pat neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
4. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172., 174. un 349. pantu, |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. līdz 3. apsvērumam
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(1) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidei varētu būtiski palielināt izaugsmes potenciālu, jo veidosies sinerģija starp transporta, enerģētikas un telekomunikāciju politiku un tās īstenošanu, tādējādi vairojot Savienības iesaistīšanās efektivitāti. | (1) Lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un veicinātu darba vietu radīšanu atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020”1 mērķiem, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga un augstefektīva infrastruktūra, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus, jo īpaši transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā. Šiem savienojumiem vajadzētu palīdzēt uzlabot cilvēku brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un ideju brīvu apriti, sekmējot pārrobežu savienojumus un vienlaikus veicinot lielāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tādējādi tiem būtu jāpalīdz panākt konkurētspējīgāku sociālo tirgus ekonomiku un apkarot klimata pārmaiņas. |
| (1a) Ir steidzami nepieciešama finansiāla vienkāršošana, lai varētu izmantot tās priekšrocības, ko sniedz iespējamā sinerģija telekomunikāciju un enerģētikas tīklu ieviešanas, attīstības un uzturēšanas jomā. |
(2) Pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus ir atkarīgs no mūsdienīgas, augstefektīvas infrastruktūras, kas savieno Eiropu, jo īpaši transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomās. Šie izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinātu labāku piekļuvi iekšējam tirgum un tādējādi vairos konkurenci tirgus ekonomikā atbilstīgi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un uzdevumiem. | (2) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) izveides mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot tiesisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Šajā sakarībā EISI vajadzētu ļaut pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēm, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas. |
| (2a) EISI atspoguļo prioritāro rūpniecības nozaru vajadzības Eiropā. Tas kļūs par svarīgu instrumentu, lai izveidotu tādu Eiropas rūpniecības politiku, kas sekmē ilgtspējīgu izaugsmi. |
(3) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveides mērķis ir paātrināt investīcijas Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu. | (3) Finansējumam EISI īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam vajadzētu būt EUR 50 000 000 000, kas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma XX/XX/2013 par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17]. punkta nozīmē ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā. |
| __________________ |
| 1 Komisijas paziņojums „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ( COM(2010)2020 ). |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka, sagatavojot, izstrādājot un īstenojot kopējas ieinteresētības projektus, tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība. Šajā regulā iztirzātajiem ieguldījumiem infrastruktūrā būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas rada zemas CO2 emisijas un ir noturīga pret klimata pārmaiņām un katastrofām. | (5) Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka, sagatavojot, izstrādājot un īstenojot kopīgu interešu projektus, tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība. Šajā regulā paredzētajiem ieguldījumiem infrastruktūrā būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas rada zemu oglekļa emisiju un ir noturīga pret klimata pārmaiņām un katastrofām, ņemot vērā īpatnības, kādas ir reģioniem ar neizdevīgiem dabas un demogrāfiskiem apstākļiem, jo īpaši tālākajiem un salu reģioniem. EISI, jo īpaši enerģētikas un transporta nozarē, būtu jāsniedz ieguldījums Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķos attiecībā uz dekarbonizāciju. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (5a) Komisijai būtu jānodrošina, lai iekšējā tirgū spēkā esošie starptautiskie līgumi un standarti dalībvalstīm tiktu piemēroti vienlīdzīgi, neradot konkurences izkropļojumus, tādējādi nodrošinot Eiropas uzņēmumu panākumus globālās konkurences apstākļos. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Lai kopējā tīkla attīstīšanas ietvaros finansētu infrastruktūras projektus pārrobežu reģionos, būtu jāpanāk spēcīga sinerģija starp EISI un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumentiem. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(7) Komisija 2011. gada 28. martā pieņēma balto grāmatu "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu". Baltajā grāmatā minēts mērķis līdz 2050.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē par vismaz 60% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, baltajā grāmatā iecerēts līdz 2030. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu Savienības mēroga multimodālu TEN-T "pamattīklu". Baltajā grāmatā iecerēta arī multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšana, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus transporta veidus. Tāpēc TEN-T politikai ir izvirzīti šādi būtiski mērķi: līdz 2030. gadam 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kur pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jānovirza uz citiem transporta veidiem, un vairāk nekā 50 % — līdz 2050. gadam; līdz 2030. gadam trīskārt jāpagarina esošā ātrgaitas dzelzceļa tīkla garums, līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu; līdz 2050. gadam būtu jāsavieno visas pamattīkla lidostas ar dzelzceļa tīklu; visas galvenās jūras ostas būtu pietiekami jāsavieno ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu. | (7) Komisija 2011. gada 28. martā pieņēma balto grāmatu "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu". Baltajā grāmatā minēts mērķis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē par vismaz 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Attiecībā uz infrastruktūru baltajā grāmatā iecerēts līdz 2030. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu un sadarbspējīgu Savienības mēroga multimodālu TEN-T "pamattīklu". Sadarbspēju varētu veicināt, izmantojot inovatīvus risinājumus, kas uzlabotu saderību starp iesaistītajām sistēmām. Baltajā grāmatā iecerēta arī multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšana, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus transporta veidus. Tāpēc TEN-T politikai ir izvirzīti šādi būtiski mērķi: līdz 2030. gadam 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kur pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jānovirza uz citiem transporta veidiem, un vairāk nekā 50 % — līdz 2050. gadam; līdz 2030. gadam trīskārt jāpagarina esošā ātrgaitas dzelzceļa tīkla garums, līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu; līdz 2050. gadam būtu jāsavieno visas pamattīkla lidostas ar dzelzceļa tīklu; visas jūras ostas būtu jāsavieno ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(8) Eiropas Parlaments savā 2010. gada 6. jūlija rezolūcijā par ilgtspējīgu nākotni transportam uzsvēra, ka efektīvai transporta politikai ir nepieciešams finansiālais satvars, kas atbilst gaidāmajiem uzdevumiem, tālab transportam un mobilitātei jāatvēl vairāk resursu; bez tam tika atzīts, ka nepieciešams izveidot mehānismu, lai koordinētu dažādus transporta finansējuma avotus un līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar kohēzijas politiku, publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) piešķirtos līdzekļus vai citus finanšu instrumentus, piemēram, garantijas. | (8) Eiropas Parlaments savā 2010. gada 6. jūlija rezolūcijā par ilgtspējīgu nākotni transportam uzsvēra, ka efektīvai transporta politikai ir nepieciešams finansiālais satvars, kas atbilst gaidāmajiem uzdevumiem, tālab transportam un mobilitātei jāatvēl vairāk resursu dažādajās ar šīm jomām saistītajās budžeta pozīcijās; turklāt atzīts, ka nepieciešams izveidot mehānismu, lai koordinētu un optimizētu dažādu transporta finansējuma avotu un visu Savienības līmenī pieejamo finanšu līdzekļu un mehānismu izmantošanu. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) Daudzgadu finanšu shēma (2007–2013) apliecināja, ka ierobežots budžets TEN-T vajadzībām kavē progresu attiecībā uz lielākajiem projektiem, jo īpaši pārrobežu projektiem. Atbilstoša Eiropas budžeta struktūra TEN-T vajadzībām ne tikai padarītu to pievilcīgāku privātajiem ieguldījumiem, bet nodrošinātu arī lielāku valstu politisko gribu attiecībā uz Eiropas projektiem, tādējādi sekmējot labāku sadarbību starp pārrobežu projektos iesaistītajām dalībvalstīm. Savienībai vajadzētu aktīvāk rīkoties attiecībā uz vērienīgākajiem Eiropas infrastruktūras projektiem, kuru sarežģītība un mērogs nozīmē to, ka būtu jāpalielina tiem piešķirtais budžets un jāpielāgo piemērojamie budžeta noteikumi. Ar jaunajām TEN-T pamatnostādnēm būtu jānodrošina budžeta un regulatīvie līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. |
Pamatojums
Attiecībā uz iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu ir svarīgi uzsvērt neapmierinošos rezultātus, kas bija saistīti ar ierobežoto budžetu un nereti arī slikti pielāgoto regulējumu. Tādēļ tiek izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko un budžeta sistēmu TEN-T mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Pamatojoties uz baltajā grāmatā nospraustajiem mērķiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/2012 noteiktajās TEN-T vadlīnijās apzināta Eiropas transporta tīklu infrastruktūra, noteikts, kādām prasībām tai jāatbilst un paredzēti pasākumi to īstenošanai. Vadlīnijās iecerēts, ka pamattīkla izveide tiks pabeigta līdz 2030. gadam. | (10) Pamatojoties uz baltajā grāmatā izvirzītajiem mērķiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/2012 noteiktajās TEN-T pamatnostādnēs apzināta TEN-T infrastruktūra, noteikts, kādām prasībām tai jāatbilst un paredzēti pasākumi to īstenošanai. Pamatnostādnēs iecerēts, ka pamattīkla izveide tiks pabeigta līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot esošo infrastruktūru. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Pamatojoties uz dalībvalstu transporta infrastruktūras plānu analīzi, Komisija lēš, ka 2014.–2020. gada periodā transporta nozarē, t.i., visā TEN-T tīklā vajadzētu ieguldīt 500 miljardus euro, no kuriem 250 miljardi būtu jāiegulda TEN-T pamattīklā. Ņemot vērā Savienības līmenī pieejamos resursus, ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko daļu ar lielāko Eiropas pievienoto vērtību, lai panāktu vēlamo ietekmi. Tāpēc atbalsts būtu galvenokārt jāpiešķir pamattīklam (konkrētāk, pamattīkla koridoriem) un kopējas ieinteresētības projektiem satiksmes vadības sistēmu jomā (jo īpaši gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, kas balstās uz SESAR un kam nepieciešami Savienības budžeta līdzekļi aptuveni 3 miljardu euro apjomā). | (11) Pamatojoties uz dalībvalstu transporta infrastruktūras plānu analīzi, Komisija lēš, ka 2014.–2020. gada periodā transporta nozarē, t. i., visā TEN-T tīklā vajadzētu ieguldīt EUR 500 miljardus, no kuriem 250 miljardi būtu jāiegulda TEN-T pamattīklā. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (12a) Lai novērtētu, cik efektīvs ir transporta infrastruktūrai sniegtais Savienības atbalsts, un to, kā tas palīdz īstenot šajā regulā izvirzītos mērķus, Komisijai vajadzētu izstrādāt kopīgu metodiku, kas nepārprotami apliecinās ekonomikas un vides ieguvumus no finansētajiem projektiem. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka daudzām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem (EUR 10 mljrd.) būtu jānovirza, lai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, sagatavot projektus, lai vislielākā prioritāte tiktu piešķirta valsts piešķīrumiem saskaņā ar Kohēzijas fondu. | (13) Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka dažām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību, kā arī efektīvi izmantot Eiropas fondus. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem (EUR 10 mljrd.) būtu jānovirza, lai ar EISI finansētu transporta projektus transporta pamattīklā (konkrētāk — pamattīkla koridorus) vai transporta projektus saistībā ar horizontālajām prioritātēm tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu izvēlē būtu jāņem vērā dalībvalstu Kohēzijas fonda piešķīrumi. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, sagatavot atbilstošu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju un palīdzot sagatavot papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, vienlaikus nodrošinot pārredzamu projektu atlases procesu. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (13a) Institucionālās un administratīvās spējas ir būtisks priekšnoteikums, lai efektīvi sasniegtu EISI mērķus. Komisijai būtu jānodrošina, lai šīs spējas vienmēr būtu projektu izstrādei un īstenošanai pietiekamā līmenī, un nepieciešamības gadījumā tai attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpiedāvā atbilstoši līdzekļi. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(15) Lai izmaksu ziņā efektīvi modernizētu un paplašinātu Eiropas energoinfrastruktūru, savstarpēji savienotu atsevišķu dalībvalstu tīklus un tādējādi sasniegtu Savienības svarīgākos enerģētikas un klimata politikas mērķus — konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību —, ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Līdz 2020. gadam energoinfrastruktūrā būtu jāiegulda aptuveni 1 triljons euro, no kuriem aptuveni 200 miljardi euro jāatvēl Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes pārvades un glabāšanas infrastruktūrā. Runājot par Eiropas nozīmes projektiem, pastāv bažas, ka aptuveni ieguldījumi aptuveno 100 miljardu euro apmērā tā arī netiks veikti, jo pastāv šķēršļi saistībā ar atļauju piešķiršanu, regulējumu un finansējumu. | (15) Lai izmaksu ziņā efektīvi modernizētu un paplašinātu Eiropas energoinfrastruktūru, savstarpēji savienotu atsevišķu dalībvalstu tīklus, likvidējot to reģionu izolāciju, kuri nav pietiekamā līmenī savienoti ar Eiropas enerģijas tīkliem, un tādējādi sasniegtu Savienības svarīgākos enerģētikas un klimata politikas mērķus — konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību —, ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Lielu attālumu elektromaģistrāles būtiski palīdzēs pārvarēt ar atjaunojamo elektroenerģijas avotu izmantošanu saistīto apgādes svārstīgumu, sadalot un izplatot elektroenerģijas resursus visā Savienībā. Līdz 2020. gadam energoinfrastruktūrā būtu jāiegulda aptuveni EUR 1 triljons, tostarp aptuveni EUR 200 miljardi būtu jāatvēl Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes pārvades un glabāšanas infrastruktūrai. Saskaņā ar Komisijas dienestu darba dokumentu "Vajadzīgās investīcijas enerģētikas infrastruktūrā un to nepietiekamība", kas iesniegts 2011. gada 10. jūnija Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomei, attiecībā uz Eiropas nozīmes projektiem pastāv bažas, ka ieguldījumi aptuveni EUR 100 miljardu apmērā tā arī netiks veikti, jo pastāv šķēršļi saistībā ar atļauju piešķiršanu, regulējumu un finansējumu. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(17) Eiropadome 2011. gada 4. februārī aicināja Komisiju racionalizēt un uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras un veicināt tiesisku regulējumu, kas būtu pievilcīgs investīcijām. Eiropadome uzsvēra, ka lielu daļu no ieguldījumiem infrastruktūrā būs jāsedz tirgus dalībniekiem, un izmaksas būs jāatgūst, piemērojot attiecīgus tarifus. Eiropadome atzina, ka atsevišķiem projektiem, kas ir lietderīgi no apgādes drošības vai solidaritātes viedokļa, bet nevar piesaistīt finansējumu no tirgus, jāpiešķir publiskais finansējums. | (17) Eiropadome 2011. gada 4. februārī aicināja Komisiju racionalizēt, vienkāršot, paātrināt un uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras un veicināt tiesisku regulējumu, kas būtu pievilcīgs investīcijām. Eiropadome uzsvēra, ka lielu daļu no ieguldījumiem infrastruktūrā būs jāsedz tirgus dalībniekiem, un izmaksas būs jāatgūst, piemērojot attiecīgus tarifus. Eiropadome atzina, ka atsevišķiem projektiem, kas ir lietderīgi no apgādes drošības vai solidaritātes viedokļa, bet nevar piesaistīt finansējumu no tirgus, jāpiešķir publiskais finansējums. Tā arī uzsvēra, ka ir jāiegulda liels darbs, lai modernizētu un paplašinātu Eiropas energoinfrastruktūru un savienotu tīklus pāri robežām, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu solidaritāte tiek īstenota praksē, nodrošinātu alternatīvus piegāžu vai tranzīta maršrutus un energoavotus un panāktu, ka atjaunojamie energoavoti sāk konkurēt ar tradicionālajiem avotiem. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(19) Telekomunikācijas aizvien vairāk balstās uz interneta infrastruktūru, kur pastāv cieša savstarpēja saistība starp platjoslas tīkliem un digitālajiem pakalpojumiem. Internets kļūst par visizplatītāko platformu saziņai, pakalpojumu piedāvāšanai un darījumiem. Tāpēc viens no ekonomiskās izaugsmes un vienotā tirgus darbības nosacījumiem ir piekļuve ātrdarbīgam internetam un digitālo pakalpojumu pieejamība visā Eiropā. | (19) Telekomunikācijas aizvien vairāk balstās uz interneta infrastruktūru, un platjoslas tīklu infrastruktūra sniedz papildu iespējas digitālo pakalpojumu izmantošanai lielai daļai sabiedrības darbību. Internets kļūst par dominējošo platformu saziņai, uzņēmējdarbībai, privātu un sabiedrisku pakalpojumu piedāvāšanai, kā arī sociālajai un kultūras kohēzijai. Turklāt mākoņdatošana un programmatūras pakalpojumu sniegšana gūst arvien plašāku izplatību informācijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc viens no ekonomiskās izaugsmes un vienotā tirgus darbības nosacījumiem ir visuresoša piekļuve ātrdarbīgam internetam un inovatīvu digitālo pakalpojumu pieejamība visā Eiropā. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(20) Moderni optisko šķiedru tīkli ir nākotnei kritiski svarīga infrastruktūra, jo no tās atkarīgs, vai tiks nodrošināti pietiekami pieslēgumi tiem Eiropas uzņēmumiem, īpaši MVU, kas vēlas izmantot mākoņdatošanu, lai uzlabotu rentabilitāti. | (20) Moderni un ātri interneta tīkli ir nākotnei kritiski svarīga infrastruktūra, jo no tās atkarīgs, vai tiks nodrošināti pietiekami pieslēgumi tiem Eiropas uzņēmumiem, īpaši MVU, kas vēlas izmantot mākoņdatošanu, lai uzlabotu rentabilitāti. Telekomunikāciju jomā īpaša uzmanība tiks pievērsta darbībām, ar kurām atbalsta mākoņdatošanas un īpaši ātru bezvadu tīklu izvēršanas mērķus. Lai izvairītos no infrastruktūras dublēšanas, novērstu privāto investīciju pārvietošanu un sekmētu spēju radīt jaunas investīciju iespējas, kā arī veicinātu izmaksu samazināšanas pasākumus, ir jāveic darbības, lai uzlabotu koordināciju starp to Savienības atbalstu, ko sniedz no EISI, un atbalstu platjoslai no visiem citiem pieejamiem avotiem, tostarp izmantojot valstu platjoslas plānus. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(21) Stratēģijā "Eiropa 2020" aicināts īstenot Eiropas Digitalizācijas programmu, ar kuru izveidots stabils tiesiskais regulējums, lai stimulētu investīcijas atklātā un konkurētspējīgā ātrdarbīga interneta infrastruktūrā un saistītos pakalpojumos. Eiropadome 2010. gada jūnijā apstiprināja Eiropas Digitalizācijas programmu un aicināja visas iestādes iesaistīties tās īstenošanā pilnā mērā. | (21) Stratēģijā "Eiropa 2020" aicināts īstenot Eiropas Digitalizācijas programmu, ar kuru izveidots stabils tiesiskais regulējums, lai stimulētu investīcijas atklātā un konkurētspējīgā ātrdarbīga interneta infrastruktūrā un saistītos pakalpojumos. Mērķim vajadzētu būt panākt, ka Eiropā ir pasaulē lielākais platjoslas ātrums, cenšoties nodrošināt, ka līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu piekļuve pieslēgumam ar ātrumu 100 Mb/s un 50 % Savienības mājsaimniecību būtu piekļuve pieslēgumam ar ātrumu 1 Gb/s, ja iespējams, vai vairāk. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(22) Padome 2010. gada 31. maijā secināja, ka Eiropai būtu jāvelta vajadzīgie līdzekļi digitāla vienota tirgus attīstībā, kurš balstītos uz ātru un īpaši ātru interneta tīklu un savstarpēji izmantojamām programmām, un atzina, ka efektīvas un uz konkurenci balstītas investīcijas nākamās paaudzes platjoslas tīklos būs svarīgas novatorismam, patērētāju izvēlei un Savienības konkurētspējai un ka tas var nodrošināt labāku dzīves kvalitāti, piemēram, piedāvājot labāku veselības aprūpi, drošāku transportu, jaunas plašsaziņas līdzekļu iespējas un vienkāršāku piekļuvi precēm un pakalpojumiem, īpaši pāri robežām. | (22) Padome 2010. gada 31. maijā secināja, ka Eiropai būtu jāvelta vajadzīgie līdzekļi digitāla vienota tirgus attīstībā, kurš balstītos uz ātru un īpaši ātru interneta tīklu un savstarpēji izmantojamām programmām, un atzina, ka efektīvas un uz konkurenci balstītas investīcijas nākamās paaudzes platjoslas tīklos būs nepieciešamas inovācijām, patērētāju izvēlei un Savienības konkurētspējai un ka tas var nodrošināt labāku dzīves kvalitāti, piemēram, piedāvājot labāku veselības aprūpi, drošāku transportu, jaunas plašsaziņas līdzekļu iespējas un vienkāršāku piekļuvi precēm, pakalpojumiem un zināšanām, īpaši pāri robežām. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (23a) Savukārt saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu ir īpaši svarīgi stimulēt ātru un īpaši ātru platjoslas tīklu izveidi visā Savienībā un veicināt Eiropas mēroga digitālu pakalpojumu attīstību un ieviešanu. Publiski ieguldījumi ātros un īpaši ātros platjoslas tīklos nedrīkst kropļot konkurenci vai radīt šķēršļus ieguldīšanai. Tos vajadzētu izmantot, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un tikai tādos gadījumos, ja nav komerciālas intereses investēt. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Ir jāizveido stabili un saderīgi ES mēroga tīkli, lai digitālā vidē varētu sniegt sabiedriskā labuma pakalpojumus, iesaistot gan publisko pārvaldi, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus valstu un reģionālā līmenī, tālab ir ļoti svarīgi nodrošināt strukturētu ES finansējumu, kas paredzēts sistēmas un programmatūras izstrādes izmaksu segšanai, kā arī šādu tīklu noturīgu mezglu uzturēšanai, lai no nacionālo operatoru budžeta būtu jāsedz tikai iekšzemes izmaksas. | (24) Ir jāizveido stabili un saderīgi Savienības mēroga tīkli, lai digitālā vidē varētu sniegt sabiedriskā labuma pakalpojumus, iesaistot gan publisko pārvaldi, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tālab ir ļoti svarīgi nodrošināt strukturētu Savienības finansējumu, kas paredzēts sistēmas un programmatūras izstrādes izmaksu segšanai, kā arī kiberdrošībai un šādu tīklu noturīgu mezglu uzturēšanai, lai no nacionālo operatoru budžeta būtu jāsedz tikai iekšzemes izmaksas. Lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi, būtu jānodrošina saskaņā ar EISI veikto pasākumu cieša sadarbība un koordinācija ar valstu un reģionālajiem pasākumiem platjoslas tīklu jomā. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Ir nepieciešamas vairākas īstenošanas metodes, kam savukārt vajadzīgas atšķirīgas finansēšanas likmes, lai kāpinātu Savienības finansiālā atbalsta izmantošanas lietderību un ietekmi, sekmētu privātā sektora ieguldījumus un ievērotu atsevišķu projektu specifiskās vajadzības. | (25) Ir nepieciešamas vairākas īstenošanas metodes, kam savukārt vajadzīgas atšķirīgas finansēšanas likmes un dažādi finanšu instrumenti, lai kāpinātu Savienības finansiālā atbalsta izmantošanas lietderību un ietekmi, sekmētu privātā sektora ieguldījumus un ievērotu atsevišķu projektu specifiskās vajadzības. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(28) Vispārējus sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus (pamatpakalpojumus) bieži skar ievērojamas tirgus nepilnības. Finansējamās jomas ir saistītas ar sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu (e-veselības, e-identitātes, e-iepirkuma plaša ieviešana un sadarbspēja), tāpēc jau pašā sākumā pēc būtības nav komerciālas. Turklāt, ja finansēti tiek tikai pamatpakalpojumi, grūts uzdevums būtu radīt pienācīgus stimulus dalībvalstu un reģionālā līmenī, lai faktiski ieviestu sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus: tas daļēji skaidrojams ar to, ka trūkst stimulu valsts līmenī sasaistīt valstu sistēmas ar pamatsistēmām (tātad radīt nosacījumus sadarbspējai un pārrobežu pakalpojumiem), kā arī ar to, ka privātie ieguldītāji vieni paši nevar nodrošināt pakalpojuma ieviešanu sadarbspējīgā sistēmā. | (28) Vispārējus sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus (pamatpakalpojumus) bieži skar ievērojamas tirgus nepilnības. Finansējamās jomas ir saistītas ar sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu (e-pārvalde, e-veselība, e-identitāte, e-mācības, e-iepirkums un Eiropas kultūras mantojuma digitalizācija), plašu ieviešanu un sadarbspēju, un tāpēc jau pašā sākumā pēc būtības nav komerciālas. Turklāt, ja finansēti tiek tikai pamatpakalpojumi, grūts uzdevums būtu radīt pienācīgus stimulus dalībvalstu un reģionālā līmenī, lai faktiski ieviestu sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus: tas daļēji skaidrojams ar to, ka trūkst stimulu valsts līmenī sasaistīt valstu sistēmas ar pamatsistēmām (un tātad radīt nosacījumus sadarbspējai un pārrobežu pakalpojumiem), kā arī ar to, ka privātie ieguldītāji vieni paši nevar nodrošināt pakalpojuma ieviešanu sadarbspējīgā sistēmā. Kopīgu interešu projektos, kas attiecas uz pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, būtu jāņem vērā Eiropas publisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas satvara 25 ieteikumi, kas attiecas uz īpašām sadarbspējas prasībām, kā arī iespēja izmantot atklātā pirmkoda risinājumus, kas jau ieviesti publiskajā sektorā visā Eiropā. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (29a) Pārrobežu pakalpojumu sniegšana, izveidojot elektronisku procedūru saistībā ar pārvietošanos no vienas Eiropas valsts uz citu, ļaus elektroniski risināt visas nepieciešamās administratīvās procedūras, veicinot Eiropas iedzīvotāju mobilitāti un vienlaikus padarot to lētāku. Tādējādi ar šiem pakalpojumiem varētu uzlabot Eiropas iedzīvotāju iespējas strādāt, mācīties un dzīvot jebkurā dalībvalstī, jo viņi varētu izmantot izcelsmes valsts elektronisko identitāti, lai vienotajā kontaktpunktā veiktu adreses maiņas reģistrāciju visās ierašanās dalībvalsts sabiedriskajās iestādēs (pašvaldībā, skolā, medicīnas iestādē, policijā u. c.). |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(30) "Apvārsnis 2020" (nākamā pētniecības un inovāciju pamatprogramma) cita starpā pievērsīsies sabiedrisku problēmu risināšanai (piem., vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports, droša, tīra un efektīva enerģija, IKT izmantošana veselības aprūpē, pārvaldībā un ilgtspējīgā attīstībā), lai nepastarpināti risinātu stratēģijā "Eiropa 2020" apzinātās problēmas, atbalstot pasākumus, kas aptver visu ciklu, sākot ar pētniecību un beidzot ar tirgu. "Apvārsnis 2020" nodrošinās atbalstu visos inovācijas ķēdes posmos, jo īpaši pasākumiem, kas ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot inovatīvus finanšu instrumentus. Lai panāktu lielāku Savienības finansējuma ietekmi un nodrošinātu saskanību, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments veidos ciešu sinerģiju ar programmu "Apvārsnis 2020". | (30) "Apvārsnis 2020" (nākamā pētniecības un inovāciju pamatprogramma) cita starpā pievērsīsies sabiedrisku problēmu risināšanai (piem., vieds, videi nekaitīgs, pieejams un integrēts transports, droša, tīra un efektīva enerģija, IKT izmantošana veselības aprūpē, pārvaldībā un ilgtspējīgā attīstībā), lai nepastarpināti risinātu stratēģijā "Eiropa 2020" apzinātās problēmas, atbalstot pasākumus, kas aptver visu ciklu, sākot ar pētniecību un beidzot ar tirgu. "Apvārsnis 2020" nodrošinās atbalstu visos inovācijas ķēdes posmos, jo īpaši pasākumiem, kas ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot inovatīvus finanšu instrumentus. Turklāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT) ir tādi paši mērķi, risinot šīs sabiedriskās problēmas, pievēršot uzmanību pētniecības rezultātu izmantošanai un inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstīšanai. Lai panāktu lielāku Savienības finansējuma ietekmi un nodrošinātu saskanību, EISI veidos ciešu sinerģiju ar programmu "Apvārsnis 2020" un ar EIT. |
Pamatojums
Tā kā Eiropā ir 80 miljoni personu ar invaliditāti, iedzīvotāji turpina novecot un arvien aktuālāki kļūst vides jautājumi, transporta pieejamība kļūst par būtisku sabiedrisku problēmu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (30a) Komisija savā paziņojumā „Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” noteica politikas darbību sistēmu attiecībā uz drošu infrastruktūru kā galveno elementu, lai līdz 2020. gadam par 50 % samazinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo vai bojāgājušo skaitu. Tāpēc EISI būtu jānodrošina, ka Savienības finansējuma pieprasījumi ir saskaņā ar drošības prasībām, ieteikumiem un mērķiem, kas noteikti visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos par ceļu drošību. EISI rezultātu novērtēšanā vajadzētu ņemt vērā ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos ES 27 valstu autoceļu tīklā. |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
32. līdz 39.a apsvērumam
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(32) Saskaņā ar šo regulu ieviešamajiem finanšu instrumentiem būtu jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula] VIII sadaļā un deleģētajā aktā paredzētie noteikumi, kā arī finanšu instrumentiem piemērojamie paraugprakses noteikumi. | svītrots |
(33) Fiskālie pasākumi daudzās dalībvalstīs liks vai jau liek publiskā sektora iestādēm pārvērtēt ieguldījumiem infrastruktūrā veltītās programmas. Šajā sakarā PPP tiek uzskatītas par lietderīgu līdzekli, kā īstenot infrastruktūras projektus, kas nepieciešami, lai sasniegtu politikas mērķus, piemēram, cīņā ar klimata pārmaiņām, veicinātu alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti, atbalstītu ilgtspējīgu transportu un izveidotu platjoslas tīklus. Komisija 2009. gada 19. novembra PPP paziņojumā apņēmās uzlabot PPP piekļuvi finansējumam, proti, paplašināt esošo finanšu instrumentu tvērumu. |
|
(34) Lai gan lielāko daļu ieguldījumu, kas nepieciešami saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", var nodrošināt tirgi un regulatīvie pasākumi, finansējuma rašana ir tik sarežģīts uzdevums, ka būs nepieciešama publiskā sektora iesaistīšanās un Savienības atbalsts, kas izpaudīsies kā piešķīrumi un inovatīvi finanšu instrumenti. Finanšu instrumenti būtu jāizmanto atbilstīgi specifiskām tirgus vajadzībām saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķiem, un ar tiem nedrīkstētu izspiest no tirgus privāto finansējumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu instrumentu izmantošanu Komisijai būtu jāveic ex-ante novērtējums par šiem instrumentiem. | (34) Lai gan lielu daļu ieguldījumu, kas nepieciešami saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", var nodrošināt tirgi un regulatīvie pasākumi, finansējuma rašana ir tik sarežģīts uzdevums, ka būs nepieciešama publiskā sektora iesaistīšanās un Savienības atbalsts, kas izpaudīsies kā piešķīrumi un inovatīvi finanšu instrumenti. |
| (34a) Lai optimizētu Savienības budžeta izmantošanu dotāciju veidā, tās būtu jāparedz tikai tiem projektiem, kas rada mazus ieņēmumus vai tos nerada vispār. |
| (34b) Lai nodrošinātu vienlīdzību starp transporta projektiem, kuros jau obligāti piemēro principu "maksā lietotājs" un projektiem, kuros maksu no lietotājiem neiekasē, Savienībai būtu jānodrošina finansējums ar dotācijām arī tādiem transporta projektiem, kas rada ieņēmumus. |
| (34c) Ar fiskālajiem pasākumiem dalībvalstīs vajadzētu panākt, ka publiskās iestādes veicina atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, kā arī energoefektivitāti un efektīvu resursu izmantošanu. |
| (34d) Fiskālie pasākumi daudzās dalībvalstīs vai reģionos ar deleģētām pilnvarām liks vai jau liek publiskā sektora iestādēm pārvērtēt ieguldījumiem infrastruktūrā veltītās programmas. Šajā sakarā publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) vajadzētu būt lietderīgam līdzeklim, kā īstenot infrastruktūras projektus, kas nepieciešami, lai sasniegtu politikas mērķus, piemēram, cīņā ar klimata pārmaiņām, veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti, atbalstītu ilgtspējīgu transportu un izveidotu platjoslas tīklus. Komisija 2009. gada 19. novembra paziņojumā par PPP apņēmās uzlabot PPP piekļuvi finansējumam, proti, paplašināt esošo finanšu instrumentu tvērumu. |
(35) Paziņojumā "ES budžeta pārskatīšana" uzsvērts: kā prasību projektiem ar ilgtermiņa komerciālu potenciālu vajadzētu noteikt, ka Savienības līdzekļus izmanto partnerībā ar privāto un banku sektoru, jo īpaši Eiropas Investīciju banku (EIB) un dalībvalstu publiskajām finanšu iestādēm, taču sadarbojoties arī ar citām starptautiskām finanšu iestādēm un privāto finanšu sektoru. | (35) Paziņojumā "ES budžeta pārskatīšana" uzsvērts: kā prasību projektiem ar ilgtermiņa komerciālu potenciālu vajadzētu noteikt, ka Savienības līdzekļus izmanto partnerībā ar privāto un banku sektoru, jo īpaši Eiropas Investīciju banku (EIB) un dalībvalstu publiskajām finanšu iestādēm, taču sadarbojoties arī ar citām starptautiskām finanšu iestādēm un privāto finanšu sektoru, tostarp valstu un reģionu līmenī. Īstenojot partnerību, jāuzsver vietējās zināšanas un saikne starp projektiem un finanšu starpniekiem. |
| (35a) Finanšu instrumenti būtu jāizmanto specifisku tirgus vajadzību apmierināšanai, darbībām, kurām ir nepārprotama Eiropas pievienotā vērtība un kuras ir saskaņā ar EISI mērķiem, un ar tiem nedrīkstētu izspiest no tirgus privāto finansējumu. Tiem vajadzētu palielināt Savienības budžeta izdevumu sviras efektu un kāpināt daudzkāršošanas efektu privātā sektora finansējuma piesaistīšanas ziņā. Tas ir īpaši svarīgi sakarā ar grūtībām saņemt kredītus, publisko finanšu ierobežojumiem un ievērojot nepieciešamību atbalstīt Eiropas ekonomikas atlabšanu. Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu instrumentu izmantošanu Komisijai būtu jāveic attiecīgā instrumenta ex-ante novērtējums, lai pārbaudītu, vai stāvoklis ieguldījumu jomā ir neapmierinošs un vai instruments neradīs tirgus traucējumus. Turklāt ar inovatīvu finanšu instrumentu finansētiem projektiem vajadzētu būt ar Eiropas pievienoto vērtību un tiem būtu jāatbilst stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. |
(36) Stratēģijā "Eiropa 2020" Komisija apņēmās Savienības finanšu instrumentus izmantot saskaņotas finansēšanas stratēģijas ietvaros, kas apvieno Savienības un valstu publisko un privāto finansējumu infrastruktūrai. Pamatā ir doma, ka daudzos gadījumos neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un tirgus nepilnības var efektīvāk novērst ar finanšu instrumentiem, nevis piešķīrumiem. |
|
(37) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piedāvātu finanšu instrumentus, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Veidojot šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietveros, piem., aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF) un 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”). | (37) EISI būtu jāpiedāvā finanšu instrumenti, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Atbildīgajām pārvaldības iestādēm būtu jārada nepieciešamie stimuli, lai piesaistītu privātos ieguldītājus. Veidojot šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietveros, piem., aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF), 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”) un stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto projektu obligāciju iniciatīvu. |
| (37a) Šādi inovatīvi finanšu instrumenti, piemēram, projektu obligācijas, var stimulēt tādas transporta infrastruktūras finansēšanu, kurai ir Eiropas pievienotā vērtība. Tāpēc to izmantošanu noteikti vajadzētu veicināt, lai Savienības budžetu izmantotu visefektīvākajā veidā. |
(38) Lai gan vairums finanšu instrumentu būtu kopēji visām nozarēm, ir iespējams, ka daži instrumenti būs domāti atsevišķām nozarēm. Komisijas dienesti lēš, ka finanšu atbalsts platjoslai lielākoties balstīsies uz finanšu instrumentiem, savukārt transporta un enerģētikas nozarē Savienības budžeta līdzekļi, kas nepieciešami finanšu instrumentiem, nepārsniegs attiecīgi 2 miljardus un 1 miljardu euro. | (38) Izvēloties visefektīvāko finansiālā atbalsta veidu, vajadzētu pienācīgi ņemt vērā atbilstīgo projektu nozares un ar konkrēto projektu saistītas īpatnības. |
(39) Lai veicinātu to saņēmēju diversifikāciju nozaru griezumā, kas saņem atbalstu ar finanšu instrumentiem, un lai sekmētu pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju dalībvalstīs, Komisija partnerībā ar EIB iesaistīsies kopīgās iniciatīvās (piem., Eiropas PPP konsultāciju centrs (EPEC) un "Jaspers"), ar kuru starpniecību palīdzēs dalībvalstīm sagatavot to projektu sarakstu, kam varētu piešķirt finansējumu. | (39) Lai veicinātu to saņēmēju diversifikāciju nozaru griezumā, kas saņem atbalstu ar finanšu instrumentiem, un lai sekmētu pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju dalībvalstīs, turklāt īpaši pievēršoties dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, Komisija partnerībā ar EIB iesaistīsies kopīgās iniciatīvās (piem., Eiropas PPP konsultāciju centrs (EPEC) un „Jaspers”), ar kuru starpniecību palīdzēs dalībvalstīm sagatavot to projektu sarakstu, kam varētu piešķirt finansējumu. |
| (39a) Saskaņā ar šo regulu ieviešamajiem finanšu instrumentiem būtu jāatspoguļo noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam1, VIII sadaļā un deleģētajā aktā, kā arī finanšu instrumentiem piemērojamie paraugprakses noteikumi2. |
| __________________ |
| 1 OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. |
| 2 COM(2011)xxx, Satvars nākamās paaudzes finanšu instrumentiem. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Mehānisma nodrošinātā atbalsta daudzgadu plānošanai būtu jātiecas uz Savienības prioritāšu atbalstīšanu, nodrošinot vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību un Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības saskaņotību un nepārtrauktību. Par priekšlikumiem, kas iesniegti pēc tam, kad īstenota pirmā daudzgadu darba programma transporta jomā, atbalstu par izmaksām varētu saņemt no 2014. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu to projektu nepārtrauktību, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā. | (41) EISI nodrošinātā atbalsta daudzgadu plānošanai būtu jātiecas uz Savienības prioritāšu atbalstīšanu, nodrošinot vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību un Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības saskaņotību, taisnīgumu, pārredzamību un nepārtrauktību. Par priekšlikumiem, kas iesniegti pēc tam, kad īstenota pirmā daudzgadu darba programma transporta jomā, atbalstu par izmaksām varētu saņemt no 2014. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu to projektu nepārtrauktību, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
42.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (42a) Ņemot vērā Savienības līmenī pieejamos ierobežotos resursus, ir jākoncentrējas uz projektiem ar lielāko Eiropas pievienoto vērtību, lai panāktu vēlamos rezultātus. Tāpēc transporta nozarē Savienības atbalsts būtu jāpiešķir pamattīklam (konkrētāk, pamattīkla koridoriem) un kopīgu interešu projektiem satiksmes pārvaldības sistēmu jomā. Enerģētikas nozarē finansiālais atbalsts būtu jākoncentrē uz to, lai pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi, panāktu apgādes drošību, nodrošinātu no atjaunojamiem avotiem iegūtās enerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un piesaistītu privātos ieguldījumus. Telekomunikāciju nozarē finansiālais atbalsts būtu jāvērš galvenokārt uz projektiem, kas radīs pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, cita starpā uz projektu par Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi, kas savukārt stimulētu ieguldījumus platjoslas tīkla ieviešanā. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
42.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (42b) Enerģētikas nozarē ievērojama daļa no paredzētā budžeta būtu jāpiešķir finanšu instrumentu veidā. Kopīgu interešu projektiem telekomunikāciju nozarē vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansiālo atbalstu dotāciju veidā, kas paredzētas vispārējiem pakalpojumiem un horizontālajām prioritātēm, tostarp programmas atbalsta darbībām, kā arī dotāciju un iepirkuma veidā attiecībā uz pamatpakalpojumu platformām. Darbībām platjoslas sakaru ieviešanā, tostarp darbībām, kas rada pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, vajadzētu būt tiesīgām uz Savienības finansiālo atbalstu finanšu instrumentu veidā. |
Pamatojums
Ņemot vērā enerģētikas un telekomunikāciju nozares specifiku un lai izvairītos no tirgus traucējumiem un lai panāktu to, ka ES finansējums tiek izmantots visrentablāk ar vislielāko sviras efektu, finansiālajam atbalstam lielā mērā būtu jābalstās uz finanšu instrumentiem.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Komisijai būtu jāveic termiņa vidusposma un ex post novērtējumi, lai izvērtētu finansējuma efektivitāti, izmantošanas lietderību un to, kā tas ietekmē mehānisma vispārīgo mērķu un stratēģijas "Eiropa 2020" prioritāšu sasniegšanu. | (43) Komisijai būtu jāveic termiņa vidusposma un ex post novērtējumi un par tiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, lai izvērtētu finansējuma efektivitāti, izmantošanas lietderību un to, kā tas ietekmē EISI vispārīgo mērķu un stratēģijas "Eiropa 2020" prioritāšu sasniegšanu. Komisijai vajadzētu publiskot un vismaz reizi gadā atjaunināt informāciju par EISI īpašiem projektiem. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Pamatojoties uz nozarspecifiskajām vadlīnijām, kas izklāstītas atsevišķās regulās, ir sagatavots prioritāro jomu saraksts, kam piemērojama šī regula, un šis saraksts būtu jāiekļauj pielikumā. Lai ņemtu vērā iespējamo politikas prioritāšu un tehnisko iespēju maiņu, kā arī iespējamās izmaiņas satiksmes plūsmās, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (44) Pamatojoties uz nozarspecifiskajām pamatnostādnēm, kas izklāstītas atsevišķās regulās, ir sagatavots prioritāro jomu saraksts, kam piemērojama šī regula, un šis saraksts būtu jāiekļauj pielikumā. Lai ņemtu vērā iespējamo politikas prioritāšu un tehnisko iespēju maiņu, kā arī iespējamās izmaiņas satiksmes plūsmās, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Komisijai, veicot sagatavošanas darbus, būtu atbilstīgi jāapspriežas, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(47) Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Eiropas Savienības finanšu intereses ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — sodiem. | (47) Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp ar pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā nosakot arī sodus. Parlaments visos posmos un pilnībā pārskatāmi būtu jāinformē par visiem iepriekš minētajiem pasākumiem. |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
47.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (47a) Starp pusēm noslēdzamā līguma formai vajadzētu būt saskaņotai ar projekta pamatu un apstākļiem, un tam būtu jāgarantē plaša un godīga konkurence attiecībā uz projektiem, kurus finansē saskaņā ar EISI un uz kuriem attiecas valsts iepirkuma procedūras. |
| Lai nodrošinātu ekonomiski izdevīgāko cenu un to, ka projekts tiek īstenots pēc iespējas efektīvāk, līguma pamatnoteikumiem vajadzētu būt taisnīgiem un neatkarīgi no valsts vai starptautiskajiem standartiem atspoguļot ar projektu saistītos riskus. |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
47.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (47b) Lai nodrošinātu plašu un godīgu konkurenci attiecībā uz projektiem, ko finansē saskaņā ar EISI, līguma formai vajadzētu būt saskaņotai ar projekta mērķiem un apstākļiem. Līguma noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu ar veicamajiem darbiem saistīto risku godīgu sadali, lai palielinātu rentabilitāti un nodrošinātu, ka darbs tiek veikts pēc iespējas efektīvāk. Šis princips būtu piemēro neatkarīgi no tā, vai izmanto valsts vai starptautiska līguma paraugu. |
Pamatojums
Vērojama arvien pieaugoša tendence, ka līgumslēdzēji dažās dalībvalstīs aizvieto vispārējos noteikumus un nosacījumus ar konkrētiem noteikumiem un nosacījumiem un tādējādi maina riska sadalījuma kārtību saistībā ar publiskiem projektiem. Šādas izmaiņas nelabvēlīgi ietekmē ne tikai projekta īstenotāja uzņēmuma vai struktūras pozīcijas līguma slēgšanā, bet arī vispārējo konkurences vidi attiecīgajās valstīs un pašu projektu.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
47.c apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (47c) Lai nodrošinātu plašu un godīgu konkurenci attiecībā uz projektiem, kuri gūst labumu no EISI līdzekļiem, konkursiem ir jābalstās uz godīgiem un pārskatāmiem līguma nosacījumiem un līguma formai jābūt atbilstošai projekta mērķiem un apstākļiem. |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(48) Dažiem no infrastruktūras projektiem, kas ir Savienības interesēs, būtu jāveido savienojumi ar kaimiņvalstīm, pirmspievienošanās valstīm un citām trešām valstīm, vai jāšķērso tās. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam būtu jāpiedāvā vienkāršoti līdzekļi infrastruktūras sasaistīšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu konsekvenci starp ES budžeta iekšējiem un ārējiem instrumentiem. | (48) Dažiem no infrastruktūras projektiem, kas ir Savienības interesēs, būtu jāveido savienojumi ar kaimiņvalstīm, pirmspievienošanās valstīm un citām trešām valstīm, vai jāšķērso tās, piemēram, Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstis, kurās pieejami būtiski saules enerģijas resursi, kurus varētu importēt Savienībā, izmantojot liela attāluma elektroenerģijas savienojumus. EISI jāpiedāvā vienkāršoti līdzekļi infrastruktūras sasaistīšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu konsekvenci starp ES budžeta iekšējiem un ārējiem instrumentiem. Ir jānodrošina pienācīga koordinācija starp iesaistītajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, lai nodrošinātu, ka nekādi šķēršļi nekavē šos projektus, jo īpaši jūras maģistrāļu projektus. |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
48.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48a) Trešo valstu uzņēmumu piedalīšanās ir priekšnoteikums EISI mērķu sasniegšanai, ņemot vērā pieredzi un tehniskās zināšanas, ko tie var dot projektiem. Tomēr īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai šie uzņēmumi ievērotu darba, sociālās un vides tiesības. To arvien vairāk pieprasa Eiropas sabiedrība. Tādēļ Komisijai būtu jānodrošina iespēja pildīt šo uzdevumu, lai veicinātu godīgu konkurenci starp Savienības un trešo valstu uzņēmumiem. |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
48.b apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (48b) Trešo valstu uzņēmumu dalībai Savienības finansētos projektos jānotiek saskaņā ar prasību par savstarpīgumu tirdzniecības attiecībās. Tāpēc Savienības uzņēmumiem jābūt pieejai līdzīgām iespējām attiecīgās trešās valstīs. |
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Priekšmets | Priekšmets un darbības joma |
Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un paredz nosacījumus, metodes un procedūras, kā sniegt Savienības finansiālo atbalstu Eiropas tīkliem, lai atbalstītu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras projektus. | Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un paredz nosacījumus, metodes un procedūras, kā sniegt Savienības finansiālo atbalstu Eiropas tīkliem, un līdzekļus, kas būs pieejami saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un to pārvaldības instrumentus, lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras jomā un izmantotu sinerģiju starp šīm nozarēm. |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) "pārrobežas posms" ir posms, kas nodrošina kopējas ieinteresētības projekta turpināmību starp vismaz divām dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kaimiņvalsti; | (2) "pārrobežas posms" ir posms, kas nodrošina kopīgu interešu projekta turpināmību starp tuvākajiem pilsētu mezgliem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 3. panta o) punktā, abās divu dalībvalstu robežas pusēs vai starp dalībvalsti un kaimiņvalsti; |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2a) "kaimiņvalsts" ir valsts, kas ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikā, tostarp stratēģiskajā partnerībā, paplašināšanās politikā, Eiropas Ekonomikas zonā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā; |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
2. pants – 2.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (2b) "trešā valsts" ir jebkura Savienības kaimiņvalsts un visas pārējās valstis, ar kurām Savienība var sadarboties, lai sasniegtu ar šo regulu izvirzītos mērķus; |
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
2. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(4) "pētījumi" ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, tostarp sagatavošanās, priekšizpētes, izvērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana; | (4) "pētījumi" ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, tostarp sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, izvērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana; |
Pamatojums
Kartēšanu un jo īpaši platjoslas kartēšanu ir nepieciešams iekļaut šajā "pētījumu" definīcijā, jo tos finansē ar dotācijām.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
2. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) "programmas atbalsta darbības" ir papildpasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un vadlīnijas atsevišķām nozarēm, piemēram, pakalpojumi (īpaši tehniskā palīdzība), kā arī sagatavošanās, priekšizpētes, koordinācijas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbības, kas ir tieši nepieciešamas šā instrumenta pārvaldībai, un jo īpaši pētījumi, sanāksmes, informācija, infrastruktūras kartēšana, mērķsadarbība, izplatīšanas, informētības vairošanas un komunikācijas darbības, izdevumi par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un visi citi tehniskā un administratīvā atbalsta pasākumi, kas var būt nepieciešami šī instrumenta pārvaldībai vai nozaru vadlīniju īstenošanai; | (5) "programmas atbalsta darbības" ir visi papildpasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un pamatnostādnes atsevišķām nozarēm, piemēram, pakalpojumi (īpaši tehniskā un finanšu inženierijas palīdzība), kā arī sagatavošanās, priekšizpētes, koordinācijas, uzraudzības, apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbības, kas ir nepieciešamas, lai atvieglotu kopīgu interešu projektu sagatavošanu, jo īpaši kohēzijas valstīs, ar mērķi iegūt finansējumu saskaņā ar šo regulu vai finanšu tirgū, vai tieši nepieciešamas ar šo regulu izveidotā instrumenta pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai. Tas jo īpaši ietver pētījumus, sanāksmes, informāciju, infrastruktūras kartēšanu, izplatīšanas, informētības vairošanas, komunikācijas un saskaņotas darbības, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas paredzēti informācijas apmaiņai par instrumentu, un visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai un var būt nepieciešami instrumenta pārvaldībai vai nozaru pamatnostādņu īstenošanai; |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
2. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(6) "darbība" ir visas darbības, kas ir nepieciešamas kopīgas ieinteresētības projekta īstenošanai un ir finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīgas; | (6) "darbība" ir visas darbības, kas ir nepieciešamas kopīgu interešu projekta īstenošanai un ir finansiāli un tehniski nosakāmas un laikā ierobežotas; |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
2. pants – 9. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(9) "īstenošanas struktūra" ir publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kuru saņēmējs, ja tas ir dalībvalsts vai starptautiska organizācija, ir iecēlis darbības īstenošanai. Par šādu iecelšanu lēmumu pieņem saņēmējs uz savu atbildību un, ja nepieciešams piešķirt iepirkuma līgumu, ievērojot piemērojamos noteikumus par publisko iepirkumu; | (9) "īstenošanas struktūra" ir publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kuru saņēmējs, ja tas ir dalībvalsts vai starptautiska organizācija, ir iecēlis darbības īstenošanai. Par šādu iecelšanu lēmumu pieņem saņēmējs uz savu atbildību un, ja nepieciešams piešķirt iepirkuma līgumu, ievērojot piemērojamos Savienības noteikumus par publisko iepirkumu; |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – 9.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (9a) "visaptverošais tīkls" ir transporta infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] II nodaļu; |
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – 12. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(12) "šaurā vieta" ir fiziski šķēršļi, kas izraisa sistēmas pārrāvumu, kurš ietekmē tālsatiksmes plūsmas. Šādu šķērsli var kompensēt ar jauniem infrastruktūras objektiem, piemēram, tiltiem vai tuneļiem, kas palīdz novērst tādas problēmas kā kāpumi, līknes liekuma rādiuss, platums. Nepieciešamību modernizēt esošo infrastruktūru neuzskata par šauro vietu; | (12) "šaurā vieta" ir tādi fiziski un/vai funkcionāli šķēršļi transporta jomā, kuri izraisa sistēmas pārrāvumu, kas ietekmē tālsatiksmes plūsmas, un kurus var novērst, radot jaunu infrastruktūru vai būtiski modernizējot esošo infrastruktūru, kas var sniegt ievērojamus uzlabojumus, kuri atrisinās šauro vietu radītos ierobežojumus; |
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 20.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (20a) "nozaru savstarpējā sinerģija" ir tāda līdzīgu vai papildinošu darbību esamība vismaz divās no trim šajā regulā ietvertajām nozarēm (transports, enerģētika un telekomunikācijas), kas ļauj optimizēt izmaksas un/vai rezultātus, apvienojot finanšu, tehniskos un/vai cilvēku resursus; |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 20.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (20b) "izolēts tīkls" ir dalībvalsts dzelzceļa tīkls vai tā daļa, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 3. panta qq) punktā. |
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
3. pants – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju sagatavot un īstenot kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Eiropas tīklu politiku enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir atbalsts, īstenojot kopējas projektus, kuru mērķis ir jaunas infrastruktūras attīstīšana un būve vai esošās infrastruktūras modernizēšana enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Tālab Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir šādi mērķi: | Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus saskaņā ar Eiropas tīklu politiku enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir atbalsts, īstenojot projektus, kuru mērķis ir jaunas infrastruktūras attīstīšana un būve vai esošās infrastruktūras modernizēšana enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, prioritārā kārtā risinot infrastruktūras trūkuma problēmu. Tālab Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir šādi mērķi: |
|
|
|
|
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – a punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu, un izmantojot sinerģiju starp nozarēm. To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu; | (a) atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020” sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kuros ir ņemtas vērā nākotnē paredzamās satiksmes plūsmas, tādējādi nodrošinot labumu visai Savienībai, proti, uzlabojot tās konkurētspēju pasaules tirgū un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju vienotajā tirgū un radot privātā, publiskā vai publiskā un privātā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu, kurā projekti varētu gūt labumu no dažādu instrumentu kombinācijas. To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā, privātā vai publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos un cita starpā tajos, kas īstenoti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – b punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos mērķus — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un par 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā —, tajā pašā laikā nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti. | (b) dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, par 20 % palielināt energoefektivitāti un līdz 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Savienības vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķos no dekarbonizācijas viedokļa, vienlaikus nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti. |
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – ba punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) palielināt saskaņā ar šo regulu izmantoto līdzekļu efektivitāti. To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc apjomradītajiem ietaupījumiem, ko Komisija finanšu, tehniskajā un cilvēkresursu līmenī nodrošinājusi, pārvaldot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, un attiecīgā gadījumā — pēc to projektu kopējā skaita, kuri īstenoti, izmantojot sinerģiju starp nozarēm; |
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – bb punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (bb) palīdzēt atbalstīt projektus, kuri nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un lielas priekšrocības sabiedrībai, bet nesaņem pienācīgu finansējumu tirgū. |
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Līdztekus 3. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem mērķiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam jāsekmē šādu specifisku nozaru mērķu sasniegšana: | 1. Neskarot 3. pantā izklāstītos vispārīgos mērķus, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments sekmē šādu specifisku nozaru mērķu sasniegšanu: |
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos posmus, kā rezultativitāti mēra pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu skaita un novērstu šauro vietu skaita transporta maršrutos, kas saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; | (i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos posmus, jo īpaši pārrobežu posmos. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu skaita un novērstu šauro vietu skaita visu transporta veidu maršrutos, kas saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; |
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(ii) nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu transportu ilgtermiņā, kā rezultativitāti mērīs pēc parastā dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs un pēc ātrgaitas dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs; | (ii) nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu transportu ilgtermiņā. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc garuma, kāds ir dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu tīklam, kas izveidots vai modernizēts atbilstoši Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 45. panta 2. punktā izklāstītajām pamattīkla prasībām, un pēc tādu alternatīvu enerģijas avotu piegādes punktu skaita, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, kas izmanto autoceļu pamattīklu ES-27 valstīs; |
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(iii) optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju. Šī mērķa sasniegšanu mērīs pēc ostu un lidostu skaita, kas savienotas ar dzelzceļa tīklu. | (iii) optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu multimodalitāti un pieejamību. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc iekšējo un jūras ostu un lidostu skaita, kas savienotas ar dzelzceļa tīklu, kā arī pēc radīto multimodālo loģistikas platformu un jūras maģistrāļu skaita; |
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (iiia) optimizēt transporta veidu sadarbspēju un drošību. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc tā, cik kilometru ceļu ir aprīkoti ar intelektiskām transporta sistēmām (ERTMS un RIS), pēc tā, cik kilometru līniju ir pielāgotas Eiropas standarta nominālajam sliežu platumam, un pēc pakāpes, kādā ir ieviesta ITS ceļu nozarē, SESAR un VTMIS; |
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (iiib) sagatavoties nākotnē paredzamām transporta plūsmām; |
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiic punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (iiic) panākt visu transporta veidu dekarbonizāciju, izmantojot pāreju uz inovatīvām zemas oglekļa emisijas un energoefektīvām transporta tehnoloģijām, kā arī alternatīvu dzinēju sistēmu ieviešanu un pienācīgas infrastruktūras nodrošināšanu, lai atbalstītu pāreju uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku un transporta sistēmu. |
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(i) veicināt turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla, kā rezultativitāti mērīs pēc to projektu skaita, ar kuriem efektīvi tiek savienoti dalībvalstu tīkli un novērstas iekšējās šaurās vietas; | (i) palielināt konkurētspēju, veicinot turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla vai atkarīga no viena avota. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc to projektu skaita, ar kuriem efektīvi tiek veicināta piegādes avotu konkurence un cenu konverģence gāzes tirgū, savienojot dalībvalstu tīklus un novēršot iekšējās šaurās vietas; |
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(ii) uzlabot Savienības apgādes drošību, kā rezultativitāti mērīs pēc sistēmas noturības un sistēmas operāciju drošības attīstības, kā arī pēc to projektu skaita, kas dod iespēju diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus; | (ii) uzlabot Savienības apgādes drošību gan elektroenerģijas, gan gāzes nozarē. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc sistēmas noturības, efektivitātes un sistēmas operāciju drošības attīstības, un pēc viedo tīklu ieviešanas, energoinfrastruktūras aktīvu optimālas izmantošanas un atjaunojamo enerģijas avotu integrācijas, kā arī pēc to projektu skaita, kas dod iespēju diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus; |
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu pārvades tīklā un izveidojot CO2 tīklus, kā rezultativitāti mērīs pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un pēc CO2 emisiju summas, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. | (iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu pārvades un sadales tīklā, uzlabojot energoefektivitāti un izveidojot viedos energotīklus un oglekļa dioksīda tīklus. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām, pēc tā, cik lielā apjomā iespējams reaģēt uz pieprasījumu, pēc viedo elektrotīklu skaita un pēc CO2 emisiju summas, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā arī pēc kopējā enerģijas apjoma, kas iegūts no Eiropas enerģētikas sistēmā integrētiem atjaunojamiem energoavotiem. |
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (-i) stimulēt un radīt pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, sekmējot valstu publisko tiešsaistes pakalpojumu starpsavienojumus un sadarbspēju, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc to iedzīvotāju un uzņēmumu procentuālā skaita, kuri izmanto publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un pēc šādu pakalpojumu pieejamības pāri robežām; |
(i) paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu, tostarp mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kā rezultativitāti mēra pēc platjoslas un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma un pēc mājsaimniecību skaita, kam ir platjoslas pieslēgums ar ātrumu, kas pārsniedz 100 Mbps; | (i) paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu, lai apmierinātu pašreizējo un pieaugošo pieprasījumu, novērstu digitālo plaisu un sekmētu konkurētspēju, darbvietu radīšanu un izaugsmi, tostarp savienojot mazos un vidējos uzņēmumos (MVU). Šā mērķa sasaniegšanu mērīs pēc platjoslas tīklu pārklājuma un pēc to mājsaimniecību skaita, kam ir platjoslas pieslēgums ar ātrumu 100 Mb/s, 1 Gb/s un vairāk; |
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 50 000 0001. Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: | 1. Paredzams, ka transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarē Eiropas tīkliem līdz 2020. gadam nepieciešamas investīcijas EUR 970 000 000 000 apmērā. Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir [EUR 50 000 000 0001]. Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: |
(a) transports: EUR 31 694 000 000, no kuriem EUR 10 000 000 000 pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda; | (a) transports: [EUR 31 694 000 000], no kuriem [EUR 10 000 000 000] pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda; |
(b) enerģētika: EUR 9 121 000 000; | (b) enerģētika: [EUR 9 121 000 000]; |
(c) telekomunikācijas: EUR 9 185 000 000. | (c) telekomunikācijas: [EUR 9 185 000 000]. |
__________________ | __________________ |
1 Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās. Attiecīgās summas, kas izteiktas pašreizējās cenās, atrodamas tiesību akta finanšu pārskatā. | 1 Līdz vienošanās panākšanai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. |
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem, par izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un par visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot programmu. | 2. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums sedz izdevumus, kas saistīti ar: |
| (a) darbībām kopīgu interešu projektu atbalstam, kā definēts 7. pantā; |
| (b) programmas atbalsta darbībām, kā definēts 2. panta 5. punktā, — līdz 1,5 % apmērā; |
Finanšu piešķīrumi var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, uz šo programmu. Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada līdzīgu izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav pabeigtas. | (c) tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, uz šo programmu. |
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar 26. panta 1. punktu Komisija var apropriācijas pārnest starp 1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, izņemot EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesības saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. | 3. Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar 26. panta 1. punktu Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanās ar attiecīgajām komitejām var apropriācijas pārnest starp 1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, izņemot [EUR 10 000 000 000]1, kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. |
| __________________ |
| 1 Līdz vienošanās panākšanai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. |
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
5. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Gada saistības apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai. |
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Darba programmās nosaka dotāciju, iepirkumu un finanšu instrumentu veidu, ko var izmantot, lai finansētu paredzētās prioritātes. |
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Daļu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanas Komisija var uzticēt Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula] 55. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām struktūrām. | 2. Daļu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanas Komisija, ņemot vērā ietekmes novērtējumu, var uzticēt Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 59. pantā minētajām struktūrām un jo īpaši TEN-T izpildaģentūrai, pielāgojoties Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta optimālas un efektīvas pārvaldības prasībām trijās nozarēs. |
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Transporta nozarē tikai darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz atbalstu kā ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas saņemt tikai šādas darbības: | Transporta nozarē tikai darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz atbalstu kā ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas saņemt tikai šādas darbības: |
(a) darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] III nodaļu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 39. pantu; | (a) darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] III nodaļu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar iepriekš minēto regulu, un šīs regulas pielikuma I daļā iepriekš noteiktās prioritātes; |
(b) pētījumi kopējas ieinteresētības projektiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā; | (b) pētījumi kopīgu interešu projektiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, kā arī prioritārajiem pārrobežu projektiem, kas definēti III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumam Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai1; |
(c) darbības kopējas ieinteresētības projektu atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 8. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā; | (c) darbības kopīgu interešu projektu atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 8. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā; |
| (ca) darbības, ar kurām atbalsta pamattīkla pilsētu mezglus; |
(d) darbības satiksmes pārvaldības sistēmu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 37. pantu; | (d) darbības satiksmes pārvaldības sistēmu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 37. pantu; |
(e) darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 38. pantu; | (e) darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 38. pantu; |
(f) darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu; | (f) darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu sadarbībā arī ar dzelzceļa nozari; |
(g) programmas atbalsta darbības. | (g) programmas atbalsta darbības. |
Transporta nozares darbības, kas saistītas ar pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu, ja ir rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm par pārrobežu posmu pabeigšanu. Izņēmuma kārtā iepriekšminētā rakstiskā vienošanās netiek prasīta, ja projekts ir vajadzīgs, lai nodrošinātu savienojumu ar kaimiņu dalībvalsts vai trešās valsts tīklu, bet faktiski nešķērso robežu. | Transporta nozares darbības, kas saistītas ar pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu, ja ir noslēgta rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm par pārrobežu posmu īstenošanu vai pabeigšanu. |
Dotāciju finansējums projektiem, kuru būtisks ieņēmumu avots ir lietotāji, pirmām kārtām ir pieejams projekta sagatavošanai, jo īpaši PPP novērtēšanai. |
|
| ____________ |
| 1 OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Enerģētikas nozarē specifiski nosacījumi, ar kādiem darbības, ar kurām īsteno kopējas ieinteresētības projektus, ir atbilstīgas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai finanšu instrumentu un dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. pantā. | 3. Enerģētikas nozarē specifiski nosacījumi, ar kādiem darbības, ar kurām īsteno kopīgu interešu projektus, ir atbilstīgas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai finanšu instrumentu un dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. pantā. |
| Attiecībā uz 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā enerģētikas nozarei paredzēto finansējumu prioritāti piešķir finanšu instrumentu izmantošanai, lai palielinātu Savienības finansiālā atbalsta daudzkāršošanas efektu saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu. |
| Šim nolūkam Komisija nodrošina, ka finansiālo atbalstu piešķir, galvenokārt izmantojot finanšu instrumentus, ja tiek nodrošināta pietiekama ieviešana tirgū. |
| Dotācijas izmanto darbībām, kuras saskaņā ar projekta uzņēmējdarbības plānu un citiem novērtējumiem, ko galvenokārt veikuši iespējamie ieguldītāji, kreditori vai valsts regulatīvās iestādes, nav komerciāli dzīvotspējīgas un attiecībā uz kurām finanšu instrumenti nebūtu pietiekami, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu par ieguldījumiem. |
| Turklāt atlasē būtu jāņem vērā tas, cik lielā mērā projekts sekmē vienu vai vairākus no attiecīgajiem mērķiem: |
| – veicināt turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, uzsvaru liekot uz energoizolācijas novēršanu; |
| – uzlabot Savienības energoapgādes drošību, stiprinot sistēmas noturību un sistēmu operāciju drošību; |
| – sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, cita starpā nodrošinot atjaunojamās enerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām. |
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Attiecībā uz pirmajām divām darba programmām prioritārā kārtā izskata projektus un darbības, kuru mērķis ir novērst energoizolāciju un šaurās vietas enerģētikas nozarē, taču vismaz 75 % no šajā regulā enerģētikas nozarei paredzētā kopējā finansējuma piešķir elektroenerģijas infrastruktūras projektiem. |
| Turklāt ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu atbalsta arī tos projektus, kas saistīti ar atjaunojamo enerģiju un viediem elektrotīkliem (pārvades un sadales līmenī), izmantojot riska dalīšanas mehānismus, kas ir daļa no 14. panta 3. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. |
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Telekomunikāciju nozarē visas darbības, ar kurām īsteno kopējas ieinteresētības projektus, un programmas atbalsta darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas] pielikumā ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo atbalstu dotāciju, iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. | 4. Telekomunikāciju nozarē darbības, ar kurām īsteno kopīgu interešu projektus, un programmas atbalsta darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO pamatnostādnes] pielikumā, ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo atbalstu, proti: |
| – vispārējos pakalpojumus, pamatpakalpojumu platformas un programmas atbalsta darbības finansē, izmantojot dotācijas un/vai iepirkumu; |
| – darbības platjoslas tīklu jomā parasti finansē, izmantojot finanšu instrumentus; |
| – darbības platjoslas tīklu jomā var finansēt, izmantojot arī dotācijas, projektiem, ar kuriem samazina digitālo plaisu, savienojot lauku, kalnu, nomaļus vai mazapdzīvotos reģionus vai salas, reģionus, kam ir tikai sauszemes robežas, un perifērus reģionus, ar nosacījumu, ka finansiāla atbalsta piešķiršana, izmantojot finanšu instrumentus, nebūtu pietiekama pozitīva ieguldījumu lēmuma pieņemšanai. |
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
7. pants – 4.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 4.a Darbības, ar kurām īsteno kopīgu interešu projektus, kas nodrošina sinerģiju starp vismaz divām nozarēm, uz kurām attiecas Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, un kas minēti šīs regulas pielikuma III daļas a) iedaļā, ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Darba programmās nosaka dotāciju veidu, ko var izmantot, lai finansētu attiecīgās darbības. | Darba programmās, kas minētas 17. pantā, nosaka dotāciju veidu, ko var izmantot, lai finansētu attiecīgās darbības. |
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Attiecināmi var būt izdevumi saistībā ar vides pētījumiem par vides aizsardzību un par atbilstību Savienības acquis. | 5. Attiecināmi ir izdevumi saistībā ar vides pētījumiem par vides aizsardzību un par atbilstību Savienības acquis. |
Pamatojums
Ietekmes uz vidi novērtējums, kā paredzēts Direktīvā 85/337 un Direktīvā 2001/42, ir neatņemams un obligāts pasākums, un tā izmaksas ir pilnībā attiecināmas.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
8. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas. | 6. Izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas, izņemot to projektu gadījumā, kurus atbalsta ar summām, kas pārnestas no Kohēzijas fonda. |
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu konkrētā kopējas ieinteresētības projekta mērķus, trešās valstis un trešās valstīs reģistrēti subjekti var piedalīties darbībās, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus. | 4. Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu konkrētā kopīgu interešu projekta mērķus, un tam ir pienācīgs pamatojums, trešās valstis un trešās valstīs reģistrēti subjekti var piedalīties darbībās, kas sekmē kopīgu interešu projektus, jo īpaši attiecībā uz piegādes avotu diversifikāciju un apgādes drošību enerģētikas nozarē. |
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Tie nevar saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad tas obligāti nepieciešams, lai sasniegtu konkrētā kopējas ieinteresētības projekta mērķus. | Tie nevar saņemt finansējumu dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad tas obligāti nepieciešams, lai sasniegtu konkrētā kopīgu interešu projekta mērķus, un kad ir pārbaudīts, ka darbību nevar atbalstīt ar citiem finansiālā atbalsta veidiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu vai citām Savienības programmām. Jo īpaši attiecībā uz jūras maģistrāļu projektiem, Komisija rada labvēlīgus apstākļus šādu projektu izstrādei ar trešām valstīm paplašināšanās zonā. |
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Ja tas ir nepieciešams, lai efektīvāk īstenotu attiecīgās darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus trešās valstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] un Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas], saskaņā ar šo regulu pieejamo finansējumu var apvienot ar finansējumu, uz ko attiecas citas attiecīgas Savienības regulas. Tādā gadījumā Komisija var ar īstenošanas aktu nolemt par vienotiem noteikumiem, kas piemērojami īstenošanai. | svītrots |
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
9. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Daudzgadu un ikgadējās darba programmās var paredzēt papildu specifiskus noteikumus par priekšlikumu iesniegšanu. | 6. Daudzgadu un gada darba programmās, kas minētas 17. pantā, var paredzēt papildu specifiskus noteikumus par priekšlikumu iesniegšanu. |
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) dotācijas par darbiem — | (b) dotācijas par darbiem — |
(i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām; finansējuma apmēru var palielināt līdz 30 % projektiem, kas paredzēti šauro vietu novēršanai; finansējuma apmēru var palielināt līdz 40% projektiem, kas attiecas uz pārrobežu posmiem; | (i) dzelzceļa un autoceļu tīkliem to dalībvalstu gadījumā, kuru teritorijā nav izveidots dzelzceļa tīkls, vai to dalībvalstu gadījumā, kurām ir izolēts tīkls, kā definēts Regulas (ES) XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 3. panta qq) punktā, un nav tālsatiksmes dzelzceļa kravu pārvadājumu transporta: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām; finansējuma apmēru var palielināt līdz 30 % darbībām, kas paredzētas šauro vietu novēršanai; finansējuma apmēru var palielināt līdz 40 % darbībām, kas attiecas uz pārrobežu posmiem, un dzelzceļu savstarpējas izmantojamības veicināšanas darbībām; |
| (ia) iekšzemes ūdensceļiem: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām; finansējuma apmēru var palielināt līdz 40 % darbībām, kas paredzētas šauro vietu novēršanai, un darbībām, kas attiecas uz pārrobežu posmiem; |
(ii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, kā arī ostu un multimodālu platformu attīstīšana: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām. | (ii) iekšzemes transporta savienojumi ar iekšējām un jūras ostām un lidostām, kā arī jūras un iekšējo ostu un multimodālu platformu attīstīšana: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām; |
| (iia) darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām, ievērojot maksimālo kombinēto summu 1 % apmērā no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem; |
| (iib) transporta (infrastruktūras un pakalpojumu) labāka pieejamība personām ar invaliditāti: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 30 % no pielāgošanas darbu attiecināmajām izmaksām, kas nekādā gadījumā nepārsniedz 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām par darbiem. |
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts – c apakšpunkts un ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — | (c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — |
(i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS): Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no attiecināmajām izmaksām; | (i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS), upju informācijas pakalpojumi (RIS), kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas (VTMIS), SESAR un ceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ITS): zemes komponentiem Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām; borta iekārtām Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 40 % no ERTMS attiecināmajām izmaksām un 20 % no RIS, VTMIS, SESAR un ITS ceļu nozarē attiecināmajām izmaksām, ievērojot maksimālo kombinēto summu 5 % apmērā no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem; |
(ii) satiksmes pārvaldības sistēmas, kravas transporta pakalpojumi, drošas stāvvietas autoceļu pamattīklā, kā arī darbības, lai atbalstītu jūras transporta maģistrāļu attīstīšanu: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām. | (ii) kravas un kombinēto pārvadājumu pakalpojumi un drošas transportlīdzekļu novietošanas zonas autoceļu pamattīklā: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām; |
| (iia) darbības, lai atbalstītu jūras maģistrāļu attīstīšanu: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām; |
| (ca) attiecībā uz dotācijām darbībām jauno tehnoloģiju un inovācijas atbalstam visos transporta veidos: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. |
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – a un b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no pētījumu un/vai darbu attiecināmajām izmaksām; | (a) Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no pētījumu attiecināmajām izmaksām un 40 % no darbu attiecināmajām izmaksām; |
(b) līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 80% darbībām, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti, vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus. | (b) līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 70 % darbībām, kas, pamatojoties uz 7. pantā minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu apgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti un/vai dod ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un vides aizsardzībā, jo īpaši viedos tīklos. |
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) darbības platjoslas tīklu jomā Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no attiecināmajām izmaksām; | (a) darbības platjoslas tīklu jomā Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām; |
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
10. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Iepriekš minēto līdzfinansējumu var palielināt par ne vairāk kā 10 procentpunktiem darbībām, kam raksturīgas starpnozariskas sinerģijas, kas palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, kas palielina noturību pret klimata pārmaiņām vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. | 5. Līdzfinansējuma apmēru var palielināt par ne vairāk kā 10 procentpunktiem attiecībā pret 2., 3. un 4. punktā minētajiem procentiem darbībām, kam ir sinerģija starp vismaz divām nozarēm, uz kurām attiecas Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. |
Šo palielinājumu nepiemēro 11. pantā minētajiem līdzfinansējuma apmēriem. | Šo palielinājumu nepiemēro 11. pantā minētajiem līdzfinansējuma apmēriem. |
| Šīm darbībām Savienības finansiālo atbalstu iegūst no 5. panta 1. punktā nozarēm paredzētajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši to nozīmei darbībā. |
| Komisija 17. pantā minētajās daudzgadu un gada darba programmās ierosina kritērijus šajā pantā noteikto līdzfinansējuma apjomu piešķiršanai. Šim mērķim tā izstrādā kritēriju novērtēšanas metodoloģiju. |
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
10. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Finansiālā atbalsta apjomu, kas piešķirams izraudzītajām darbībām, noteiks, pamatojoties uz katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma sviras efektu. | 6. Finansiālā atbalsta apjomu, kas piešķirams izraudzītajām darbībām, var noteikt, pamatojoties uz katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma sviras efektu. |
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts, 2. punkts un 2.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Kas attiecas uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda [Regulas XXX XX pants] un ko paredzēt tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, izsludina īpašus uzaicinājumus attiecībā uz projektiem, ar kuriem īsteno pamattīklu tikai un vienīgi dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. | 1. Attiecībā uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda [Regulas XXX XX pants] un ko paredzēts tērēt tikai tajās dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, izsludina īpašus uzaicinājumus attiecībā uz projektiem, ar kuriem īsteno pamattīklu (un konkrētāk, pamattīkla koridorus) vai kuri saistīti ar horizontālajām prioritātēm tikai un vienīgi dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. |
2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu. Īstenojot šos uzaicinājumus, pēc iespējas lielāku prioritāti piešķir projektiem, kuros ievēroti valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu. | 2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu. Līdz 2016. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2017. gada 1. janvāra līdzekļus, kas pārnesti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu. |
| 2.a Lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda un kurām var rasties grūtības, izstrādājot pietiekamas gatavības un/vai kvalitatīvus projektus, kam ir pietiekama Eiropas pievienotā vērtība, īpašu uzmanību pievērš tām programmas atbalsta darbībām saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes iestāžu un valsts dienestu institucionālo spēju un efektivitāti saistībā ar šīs regulas 1. pielikumā minēto projektu izstrādi un īstenošanu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārnestā finansējuma apguvi visās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, Komisija var organizēt papildu uzaicinājumus uz konkursu. |
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Atkāpjoties no 10. panta un attiecībā uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda un ko paredzēts tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, maksimālie finansēšanas apjomi ir tie, kas piemērojami Kohēzijas fondam un minēti 22. pantā un 110. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006], attiecībā uz šādām darbībām: | 3. Atkāpjoties no 10. panta un attiecībā uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda un ko paredzēts tērēt tikai tajās dalībvalstīs, kuras tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, maksimālie finansēšanas apjomi ir tie, kas piemērojami Kohēzijas fondam un minēti 22. pantā un 110. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006], attiecībā uz šādām darbībām: |
(a) dotācijas pētījumiem; | (a) dotācijas pētījumiem; |
(b) dotācijas par darbiem — | (b) dotācijas par darbiem — |
(i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi; | (i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi; |
(ii) darbības pārrobežu ceļu posmu izveides atbalstam; | (ii) darbības pārrobežu ceļu posmu izveides un — to dalībvalstu gadījumā, kurās nav dzelzceļa tīkla, — TEN-T ceļu tīkla atbalstam; |
(iii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, multimodālu platformu un ostu attīstīšana; | (iii) iekšzemes transporta savienojumi ar jūras un iekšējām ostām un lidostām, multimodālu platformu, tostarp automātiskas riteņu platuma maiņas iekārtu, un ostu attīstīšana, kā arī starpsavienojuma punkti, prioritāti piešķirot dzelzceļa savienojumiem; |
(c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — | (c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — |
(i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS); | (i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS), upju informācijas pakalpojumi (RIS), kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas (VTMIS), SESAR un ITS ceļu nozarē; |
(ii) satiksmes pārvaldības sistēmas. |
|
| (iia) darbības, lai atbalstītu jūras maģistrāļu attīstību; |
| (ca) attiecībā uz dotācijām darbībām jauno tehnoloģiju un inovācijas atbalstam visos transporta veidos. |
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
12. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, Komisija atceļ finansiālo atbalstu, kas piešķirts darbībām, kuras nav sāktas viena gada laikā pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās darbības sākšanas dienas. | 1. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, Komisija atceļ finansiālo atbalstu, kas piešķirts pētījumiem, kuri nav sākti viena gada laikā pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās sākšanas dienas vai divu gadu laikā pēc iepriekš minētās dienas — attiecībā uz visām citām darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu. |
2. Komisija var apturēt, samazināt, atgūt vai izbeigt finansiālo atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula], jo īpaši: | 2. Komisija var apturēt, samazināt, atgūt vai izbeigt finansiālo atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši: |
(a) ja, darbību īstenojot, ir izdarīti Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpumi; | (a) ja, darbību īstenojot, ir izdarīti Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpumi; |
(b) ja nav ievēroti dotācijas piešķiršanas nosacījumi, jo īpaši, ja bez Komisijas apstiprinājuma ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas ietekmē projekta vai darbības būtību; | (b) ja nav ievēroti dotācijas piešķiršanas nosacījumi, jo īpaši, ja bez Komisijas apstiprinājuma ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas ietekmē projekta vai darbības būtību; |
(c) pēc projekta virzības novērtēšanas, jo īpaši, ja minētās darbības īstenošana ir ievērojami aizkavējusies. | (c) pēc projekta virzības novērtēšanas, jo īpaši, ja minētās darbības īstenošana ir ievērojami aizkavējusies. |
3. Komisija var pieprasīt atmaksāt piešķirto finansiālo atbalstu, ja divos gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas vēl nav pabeigta tās darbības īstenošana, kam saņemts finansiālais atbalsts. | 3. Izņemot pienācīgi konstatētos force majeure gadījumus, Komisija var pieprasīt atmaksāt piešķirto finansiālo atbalstu, ja divos gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas vēl nav pabeigta tās darbības īstenošana, kam saņemts finansiālais atbalsts. |
4. Pirms Komisija pieņem kādu no 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem lēmumiem, tā izvērtē attiecīgo gadījumu un informē attiecīgos saņēmējus, lai tie noteiktā termiņā varētu iesniegt savus apsvērumus. | 4. Pirms Komisija pieņem kādu no 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem lēmumiem, tā izvērtē attiecīgo gadījumu un informē attiecīgos saņēmējus, lai tie noteiktā termiņā varētu iesniegt savus apsvērumus. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar 17. pantā minēto darba programmu ikgadējo pieņemšanu. |
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) var paredzēt specifiskus nosacījumus, piemēram, vietu, kur jāveic iepirktās darbības, ja to pienācīgi pamato darbību mērķi un ja šādi nosacījumi nepārkāpj publiskā iepirkuma principus; | (a) var paredzēt specifiskus nosacījumus, piemēram, vietu, kur jāveic iepirktās darbības, ja to pienācīgi pamato darbību mērķi un ja šādi nosacījumi nepārkāpj Savienības publiskā iepirkuma principus; |
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula 2012] VIII sadaļu, var izmantot, lai atvieglinātu piekļuvi finansējumam tām struktūrām, kuras īsteno darbības, kas palīdz īstenot kopējas ieinteresētības projektu, kā definēts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] un Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas], un sasniegt to mērķus. Finanšu instrumenti balstās uz ex-ante novērtējumiem par tirgus nepilnībām vai neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un nepieciešamajiem ieguldījumiem. | 1. Finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļu, var izmantot, lai atvieglinātu piekļuvi finansējumam tām struktūrām, kuras īsteno darbības, kas palīdz īstenot kopīgu interešu projektu, kā definēts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes], Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes] un Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO pamatnostādnes], un sasniegt to mērķus. |
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Var izmantot šādus finanšu instrumentus: | 3. Jo īpaši var izmantot šādus finanšu instrumentus: |
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp projektu obligāciju kvalitātes uzlabošanas mehānismu, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet kam Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei; | (b) aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp arī projektu obligāciju kvalitātes uzlabošanas mehānismu, atbalstot atsevišķus projektus vai projektu portfeļus, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet kuriem Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei; |
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(c) jebkādi citi finanšu instrumenti. | (c) citi finanšu instrumenti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
| – atbilstība Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, kā arī |
| – atbilstība šīs regulas mērķiem. |
| Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 25. pantu attiecībā uz šī punkta c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem; |
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ca) finanšu instrumenti, kuru mērķis ir sekmēt privātā sektora ieguldījumus, lai ieviestu novatoriskas tehnoloģijas, kam ir raksturīgs paaugstināts ieguldījumu risks. |
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
15. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pasākumus, ko atbalsta, izmantojot finanšu instrumentus, izraugās pieteikumu iesniegšanas kārtībā un ievērojot nozariskas diversifikācijas principu atbilstīgi 3. un 4. pantam, kā arī pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju starp dalībvalstīm. | 1. Darbības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus, izraugās, pamatojoties uz gatavības pakāpi, saskaņā ar 17. pantu, tajās ievēro nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju dalībvalstīs un tās atbilst šādiem kritērijiem: |
| – tām ir Eiropas pievienotā vērtība; |
| – tās atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; |
| – tās nekropļo konkurenci iekšējā tirgū; |
| – tās rada sviras efektu attiecībā uz Savienības atbalstu. |
2. Savienība, ikviena dalībvalsts un citi ieguldītāji var sniegt finansiālu atbalstu papildus piešķīrumiem, kas saņemti, izmantojot finanšu instrumentus, ar nosacījumu, ka Komisija piekrīt jebkādām izmaiņām darbību atbilstības kritērijos un/vai instrumenta ieguldījumu stratēģijā, kas var būt nepieciešama papildu piešķīruma dēļ. | 2. Savienība, ikviena dalībvalsts un citi ieguldītāji var sniegt finansiālu atbalstu papildus piešķīrumiem, kas saņemti, izmantojot finanšu instrumentus, ar nosacījumu, ka Komisija piekrīt jebkādām izmaiņām darbību atbilstības kritērijos un/vai instrumenta ieguldījumu stratēģijā, kas var būt nepieciešama papildu piešķīruma dēļ. |
3. Finanšu instrumenti tiecas saglabāt Savienības budžeta nodrošināto aktīvu vērtību. Tie var nest saprātīgu peļņu, lai sasniegtu citu partneru vai ieguldītāju mērķus. | 3. Finanšu instrumenti tiecas palielināt Savienības izdevumu daudzkāršošanas efektu, piesaistot papildu resursus no publiskiem un privātiem ieguldītājiem, un vienlaikus saglabāt Savienības budžeta nodrošināto aktīvu vērtību. Tie var nest peļņu, bet nekādā veidā neapdraudot saskaņā ar šo regulu atbalstīto darbību īstenošanu. |
4. Finanšu instrumentus var kombinēt ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar šo regulu. | 4. Ja tas ir vajadzīgs projekta dzīvotspējas nodrošināšanai, dažādus finanšu instrumentu veidus var kombinēt ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar šo regulu. |
5. Darba programmās var paredzēt papildu nosacījumus atbilstīgi nozaru specifiskajām vajadzībām. | 5. Darba programmās var paredzēt papildu nosacījumus atbilstīgi nozaru specifiskajām vajadzībām. |
6. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] 18. panta 2. punktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoto 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā periodā uzsāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu instrumentam. | 6. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 18. panta 2. punktu viena finanšu instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu instrumentam šīs regulas spēkā esamības laikā. |
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. un 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija pieņem daudzgadu un gada darba programmas katrai nozarei. Komisija var pieņemt arī daudzgadu un gada darba programmas, kas aptver vairākas nozares. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā. | 1. Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz daudzgadu un gada darba programmām katrai nozarei. Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 25. pantu arī attiecībā uz daudzgadu un gada darba programmām, kas aptver vairākas nozares. |
2. Daudzgadu darba programmas izvērtē vismaz termiņa vidusposmā. Ja vajadzīgs, Komisija ar īstenošanas aktu daudzgadu īstenošanas programmu pārstrādā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā. | 2. Daudzgadu darba programmas izvērtē vismaz termiņa vidusposmā. Ja vajadzīgs, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai pārstrādātu daudzgadu darba programmu. |
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
17. pants – 3.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.a Transporta nozarē vismaz 4–5 % budžeta līdzekļu, kas paredzēti 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izmanto inovatīviem finanšu instrumentiem. |
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Daudzgadu darba programmas enerģētikas un telekomunikāciju jomā nosaka stratēģisku ievirzi kopējas ieinteresētības projektu jomā, un tajās var iekļaut konkrētus kopējas ieinteresētības projektus. | svītrots |
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants – 6. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Rīkodamās saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru, Komisija, izveidojot daudzgadu un gada darba programmas, nosaka atlases un piešķiršanas kritērijus atbilstīgi mērķiem un prioritātēm, kas noteikti: | 6. Rīkodamās saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru, Komisija, izveidojot daudzgadu un gada darba programmas, nosaka atlases un piešķiršanas kritērijus atbilstīgi mērķiem un prioritātēm, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā un Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes], Regulā (ES) Nr. XXX 2012 [Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes] vai Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [INFSO pamatnostādnes]. Ņem vērā šādus kritērijus: |
| (a) darbības gatavība projekta attīstības un sagatavošanas posmā un ierosinātās īstenošanas pamatotību; |
| (b) Savienības atbalsta sviras efekts attiecībā uz publiskā un privātā sektora ieguldījumiem un vienoto tirgu; |
| (c) nepieciešamība pārvarēt konkrētus finanšu šķēršļus un tirgus finansējuma trūkumu, kas saistīts ar projekta raksturu vai steidzamību; |
| (d) izmaksas un ieguvumi, tostarp ietekme ekonomikas, sociālajā, siltumnīcefekta gāzu jomā un/vai cita ietekme uz vidi, un pieejamība; |
| (e) pārrobežu dimensija un spēja mazināt vai novērst dalībvalstu izolētību. |
(a) transportam — Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas]; |
|
(b) enerģētikai — Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas]; |
|
(c) telekomunikācijām — Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas]. |
|
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
17. pants – 7. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
7. Darba programmas koordinē, lai izmantotu sinerģiju starp transporta, elektroenerģijas un telekomunikāciju nozarēm, jo sevišķi tādās jomās kā viedie elektrotīkli, elektriskais transports, intelektiskas un ilgtspējīgas transporta sistēmas. Var pieņemt daudznozariskus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. | 7. Darba programmas koordinē, lai izmantotu sinerģiju starp transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēm, jo sevišķi tādās jomās kā viedie elektrotīkli, elektriskais transports, intelektiskas un ilgtspējīgas transporta sistēmas, kopīgas piekļuves tiesības vai infrastruktūru savienošana. Var pieņemt daudznozariskus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar nozaru finansējumu, kas noteikts 5. panta 1. punktā, proporcionāli katras nozares nozīmei paredzētajās darbībās. |
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Atsevišķo gada maksājumu indikatīvo grafiku paziņo attiecīgajiem dotāciju saņēmējiem un, ja tas attiecināms uz finanšu instrumentiem, attiecīgajām finanšu iestādēm. | Atsevišķo gada maksājumu indikatīvo grafiku paziņo attiecīgajiem dotāciju saņēmējiem, attiecīgajām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam un, ja tas attiecināms uz finanšu instrumentiem, attiecīgajām finanšu iestādēm. |
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, automātiski pārnes uz vienu gadu. | Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, automātiski pārnes uz vienu gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 9. un 10. pantu. |
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu par pielikumā iekļauto sarakstu papildināšanu vai grozīšanu. | Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikumā iekļauto sarakstu papildināšanu vai grozīšanu un katras nozares vai vairāku nozaru gada darba programmu sniegšanu saskaņā ar 17. pantu. |
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis attiecībā uz transporta un enerģētikas nozaru projektiem veic darbību tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu patiesumu un atbilstību, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var lūgt Komisiju piedalīties pārbaudēs uz vietas. | Dalībvalstis veic darbību tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu patiesumu un atbilstību, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var lūgt Komisiju piedalīties pārbaudēs uz vietas. |
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
21. pants – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Telekomunikāciju nozarē valstu regulatīvās iestādes veic visu iespējamo, lai nodrošinātu vajadzīgo tiesisko noteiktību un tādu investīciju vidu, lai atvieglināto to projektu īstenošanu, kas saņem Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu. | svītrots |
Pamatojums
Vienkāršības labad ir jāharmonizē noteikumi, kas saistīti ar dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz trijām nozarēm.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
21. pants – 4. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec), dalībvalstis regulāri informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopējas ieinteresētības projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem, tostarp par to, cik daudz atbalsta izlietots, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mērķus. | Izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās, tehniskās, publiskās un viegli pieejamās informācijas sistēmu (TENtec), dalībvalstis regulāri un vismaz reizi gadā informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopīgu interešu projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem, tostarp par to, cik daudz atbalsta izlietots, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mērķus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija publisko un vismaz reizi gadā atjaunina informāciju par īpašiem projektiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, tostarp, ja vajadzīgs, par Savienības līdzfinansējuma veidu un summām, kā arī katra projekta virzību. Šajā nolūkā EIB pēc pieprasījuma saņemšanas Komisijai nosūta attiecīgo informāciju, vienlaikus aizsargājot konfidenciālu komercinformāciju. |
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. | 1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, nodrošinot, lai līdzīgai infrastruktūrai dažādās dalībvalstīs izmaksas būtu samērīgas, ņemot vērā vietējās cenas, kā arī piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. |
Pamatojums
Ir jānodrošina, lai par ES līdzekļiem finansēto infrastruktūras projektu izmaksas dažādās dalībvalstīs būtu pēc iespējas līdzīgākas, ņemot vērā darbaspēka un materiālu izmaksas.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komiteja nodrošina horizontālu pārskatu pār 17. pantā minētajām darba programmām, lai nodrošinātu konsekvenci un starpnozaru sinerģiju apzināšanu un izmantošanu. | 3. Komiteja nodrošina horizontālu pārskatu par 17. pantā minētajām darba programmām, lai nodrošinātu to konsekvenci un starpnozaru sinerģiju apzināšanu, izmantošanu un novērtēšanu, un jo īpaši tā cenšas nodrošināt katras nozares finansējuma taisnīgu ieguldījumu starpnozariskus uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un nosakot līdzfinansējuma apmēru darbībām, kam ir sinerģija starp nozarēm. |
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 20. pantā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu, sākot no dienas, kad šī regula stājas spēkā. | 2. Pilnvaras pieņemt 17. un 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laikposmu, kurā darbojas daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam. |
| Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ne vēlāk kā līdz 2018. gada vidum Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība, ņemot vērā iespējamo lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Bez tam novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm — gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā rezultātus novērtējumiem par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. | 1. Ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par visu pasākumu mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes līmenī), resursu izmantošanas efektivitāti un tās Eiropas pievienoto vērtību, lai pieņemtu lēmumu par pasākumu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Turklāt novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, tās iekšējo un ārējo konsekvenci un visu mērķu atbilstības nepārtrauktību, kā arī pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritātē, tostarp to ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekš veikto pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Turklāt Komisija novērtējumā analizē turpmāk veicamos pasākumus, kas uzlabotu Savienības izdevumu efektivitāti, kā arī palielinātu ieguldījumus prioritārajos projektos. Novērtējumā cita starpā izskata iespējas, kā finanšu instrumentus padarīt vēl pievilcīgākus plašākam ilgtermiņa ieguldītāju lokam, tostarp publiskā sektora ieguldītājiem, un kā paplašināt to projektu klāstu, kuri tiesīgi saņemt finansējumu, un iespēju attīstīt pašu kapitāla instrumentus Savienības infrastruktūras finansēšanai. |
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
26. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā ņem vērā stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas neatkarīgo vispārējo novērtējumu, kas tiks veikts 2015. gadā. Balstoties uz šo novērtējumu, Komisija novērtē stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas atbilstību un efektivitāti ieguldījumu apjoma palielināšanā prioritārajiem projektiem un Savienības izdevumu efektivitātes palielināšanā. Pamatojoties uz minēto novērtējumu un ņemot vērā visus iespējamos risinājumus, Komisija apsver iespēju ierosināt attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktu izmaiņas, jo īpaši, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja pietiekamā apjomā kļūst pieejami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai. |
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Saņēmēji un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtais atbalsts tiek pienācīgi publiskots, lai sabiedrību informētu par Savienības lomu projektu īstenošanā. | 1. Saņēmēji un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtais atbalsts ir pienācīgi publiskots un pārredzams, lai sabiedrību informētu par Savienības lomu projektu īstenošanā. |
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektiem un rezultātiem. Turklāt no budžeta, kas saskaņā ar šo regulu piešķirts komunikācijai, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm. | 2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektiem un rezultātiem. |
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – a iedaļa – Horizontālās prioritātes
| |
Komisijas ierosinātais teksts | |
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi | Vienotā Eiropas gaisa telpa (SESAR) |
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi | Satiksmes pārvaldības sistēmas autoceļiem, dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem (ITS, ERTMS un RIS) |
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi | Pamattīkla ostas un lidostas |
Grozījums | |
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi | Vienotā Eiropas gaisa telpa (SESAR) |
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi | Satiksmes pārvaldības sistēmas autoceļiem, dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem un jūrniecības pakalpojumiem (ITS, ERTMS, RIS, VTMIS un e–jūrniecības pakalpojumi) |
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi | Pamattīkla ostas, lidostas un jūras maģistrāles |
Jaunās tehnoloģijas un inovācija | Jaunās tehnoloģijas un inovācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 39. panta a) līdz d) punktu |
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 1. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Helsinki – Tallinn – Riga – Kaunas – Warszawa – Katowice | Helsinki – Tallinn – Riga – Kaunas – Warszawa – Katowice | ||
| Klaipeda – Kaunas | ||
Gdynia – Katowice | Gdynia – Katowice | ||
Katowice – Ostrava – Brno – Wien | Katowice – Ostrava – Brno – Wien | ||
| Szczecin/Świnoujście – Poznań – Wrocław – Ostrava | ||
Katowice – Žilina – Bratislava – Wien | Katowice – Žilina – Bratislava – Wien | ||
Wien – Graz – Klagenfurt – Villach – Udine – Venezia – Bologna – Ravenna | Wien – Graz – Klagenfurt – Villach – Udine – Venezia – Bologna – Ravenna – Ancona | ||
| Graz – Maribor –Ljubljana – Koper/Trieste | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Iepriekš definēti posmi | Veids | Apraksts/grafiks | |
Helsinki - Tallinn | Ostas, jūras maģistrāles | ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu un to starpsavienojumu attīstīšana, jūras maģistrāles (tostarp ledlaušanas jaudas) | |
Tallinn - Riga - Kaunas - Warszawa | Dzelzceļš | (sīka) izpēte par jaunu, ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgu līniju; darbi pie jaunās līnijas sāksies pirms 2020. g.; dzelzceļa — lidostu/ostu starpsavienojumi | |
Gdynia - Katowice | Dzelzceļš | modernizācija | |
Gdynia, Gdansk | Ostas | ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Warszawa - Katowice | Dzelzceļš | modernizācija | |
Katowice - Ostrava - Brno - Wien & Katowice - Žilina - Bratislava - Wien | Dzelzceļš | modernizācija, jo īpaši pārobežu posmos PL-CZ, PL-SK un SK-AT; (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Wien - Graz - Klagenfurt - Udine - Venezia - Ravenna | Dzelzceļš | notiek modernizācija un darbi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Trieste, Venice, Ravenna | Ostas | ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Grozījums | |||
Iepriekš definēti posmi | Veids | Apraksts/grafiks | |
Helsinki - Tallinn | Ostas, jūras maģistrāles | ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu un to starpsavienojumu attīstīšana, jūras maģistrāles (tostarp ledlaušanas jaudas) | |
Tallinn - Riga - Kaunas - Warszawa | Dzelzceļš | (detalizēti) pētījumi par jaunu, ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgu līniju; darbi pie jaunās līnijas sāksies pirms 2020. g.; dzelzceļa — lidostu/ostu starpsavienojumi | |
Klaipėda - Kaunas | Dzelzceļš | modernizācija, ostas starpsavienojumi, jūras maģistrāle | |
Via Baltica koridors | Autoceļš | darbi pārrobežu posmos (EE, LV, LT, PL) | |
Gdynia - Katowice | Dzelzceļš | modernizācija | |
Gdynia, Gdansk | Ostas | ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Wrocław - Poznań - Szczecin/Świnoujście | Dzelzceļš | darbi | |
Świnoujście, Szczecin | Ostas | ostu starpsavienojumi | |
Warszawa - Katowice | Dzelzceļš | modernizācija | |
Katowice - Ostrava - Brno - Wien & Katowice - Žilina - Bratislava - Wien | Dzelzceļš | modernizācija, jo īpaši pārrobežu posmos PL-CZ, CZ-AT, PL-SK un SK-AT, Brno-Přerov līnijā; (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Wien - Graz - Klagenfurt - Udine - Venezia - Ravenna | Dzelzceļš | notiek modernizācija un darbi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Graz – Maribor – Pragersko | Dzelzceļš | pētījumi un darbi saistībā ar otro sliežu ceļu | |
Trieste, Venice, Ravenna, Koper, Ancona | Ostas | ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana | |
Ravenna – Ancona | Dzelzceļš | modernizācija | |
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 2. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool | BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
BY robeža - Warszawa - Poznań - DE robeža | Dzelzceļš | esošo līniju modernizācija, izpēte par ātrgaitas dzelzceļu | |
PL robeža - Berlin - Hannover – Amsterdam/Rotterdam | Dzelzceļš | vairāku posmu modernizācija (Amsterdam – Utrecht – Arnhem; Hannover – Berlin) | |
Rietumvāciajs kanāli, Mittellandkanal, Hannover – Magdeburg - Berlin
| Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Amsterdamas slūžas | Iekšējie ūdensceļi | notiek izpēte | |
Felixstowe – Midlands | Dzelzceļš, osta, multimodālas platformas | starpsavienojumi, osta, multimodālas platformas | |
Grozījums | |||
BY robeža - Warszawa - Poznań - DE robeža | Dzelzceļš | esošo līniju modernizācija, pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu | |
PL robeža - Berlin - Hannover – Amsterdam/Rotterdam | Dzelzceļš | vairāku posmu modernizācija (Amsterdam – Utrecht – Arnhem – Hannover – Berlin) | |
Rietumvācijas kanāli, Mittellandkanal, Hannover – Magdeburg - Berlin | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Rhine-Waal-Noordzeekanaal | Iekšējie ūdensceļi | multimodālie savienojumi | |
Amsterdamas slūžas un Amsterdamas Rijnkanaal- IJmuiden jaunās jūras slūžas | Iekšējie ūdensceļi | notiek pētījumi, osta; tostarp Beatrix slūžu modernizācija | |
Felixstowe – Midlands | Dzelzceļš, osta, multimodālas platformas | starpsavienojumi, osta, multimodālas platformas | |
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 3. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Algeciras – Madrid – Tarragona | Algeciras – Madrid – Zaragoza – Tarragona | ||
Sevilla – Valencia – Tarragona | Sevilla – Valencia – Tarragona | ||
Tarragona – Barcelona – Perpignan – Lyon – Torino – Milano – Venezia – Ljubljana – Budapest – UA robeža | Tarragona – Barcelona – Perpignan – Marseille – Lyon – Torino – Milano – Venezia – Ljubljana – Budapest – UA robeža | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Algeciras - Madrid | Dzelzceļš | notiek izpēte, būvdarbi jāuzsāk līdz 2015. gadam, jāpabeidz līdz 2020. gadam | |
Sevilla - Antequera - Granada - Almería - Cartagena - Murcia - Alicante - Valencia | Dzelzceļš | izpēte un darbi | |
Valencia - Tarragona - Barcelona | Dzelzceļš | celtniecība 2014.-2020. g. laikposmā | |
Barcelona | Ostas | dzelzceļa starpsavienojumi ar ostu un lidostu | |
Barcelona – Perpignan | Dzelzceļš | pārrobežu posms, notiek darbi, jauna līnija pabeigta līdz 2015. g., esošās līnijas modernizācija | |
Perpignan - Montpellier | Dzelzceļš | apvadam Nîmes – Montpellier jābūt ekspluatācijā 2017. g., Montpellier – Perpignan 2020. g. | |
Lyon - Torino | Dzelzceļš | pārrobežu posms, darbi pie tuneļa klintīs jāuzsāk pirms 2020. g., pievadceļu izpēte | |
Milano - Brescia | Dzelzceļš | daļēji modernizācija, daļēji jaunas ātrgaitas līnijas būve | |
Brescia - Venezia - Trieste | Dzelzceļš | darbi vairākos posmos jāuzsāk līdz 2014. gadam | |
Milano - Mantova - Venezia - Trieste | Iekšējie ūdensceļi | izpēte, modernizācija, darbi | |
Trieste - Divača | Dzelzceļš | notiek izpēte un daļēja modernizācija; pārrobežu posms jāizveido pēc 2020. g. | |
Koper - Divača - Ljubljana - Maribor | Dzelzceļš | izpēte un esošās līnijas modernizācija/ daļēji jaunas līnijas būve | |
Ljubljana mezgls | Dzelzceļš | dzelzceļa mezgls Ljubljana, ieskaitot multimodālu platformu; dzelzceļa un lidostas starpsavienojums | |
Maribor - Zalalövö | Dzelzceļš | pārrobežu posms: izpēti, darbiem jāsākas pirms 2020. g. | |
Boba- Szekesferhervar | Dzelzceļš | modernizācija | |
Budapest-Miskolc-UA border | Dzelzceļš | modernizācija | |
Grozījums | |||
Algeciras - Madrid | Dzelzceļš | notiek pētījumi, darbi jāuzsāk līdz 2015. gadam, jāpabeidz līdz 2020. gadam | |
Sevilla - Antequera - Granada - Almería - Cartagena - Murcia - Alicante - Valencia | Dzelzceļš | pētījumi un darbi | |
Valencia - Tarragona - Barcelona | Dzelzceļš | celtniecība 2014.-2020. g. | |
Madrid-Zaragoza-Barcelona | Dzelzceļš | esošo līniju modernizācija (sliežu platums, sānceļi, platformas) | |
Barcelona | Ostas | dzelzceļa starpsavienojumi ar ostu (jaunu pieeju veidošana) un lidostu | |
Barcelona – Valencia – Livorno | Jūras maģistrāles | modernizācija | |
Barcelona – Perpignan | Dzelzceļš | pārrobežu posms, notiek darbi, jauna līnija tiks pabeigta līdz 2015. g., esošās līnijas modernizācija (sliežu platums, sānceļi, platformas) | |
Perpignan - Montpellier | Dzelzceļš | apvedceļam Nîmes – Montpellier jābūt ekspluatācijā 2017. g., Montpellier – Perpignan 2020. g. | |
Lyon – Avignon – Marseille | Dzelzceļš | modernizācija | |
Lyon - Torino | Dzelzceļš | esošā pārrobežu posma modernizācija, darbi bāzes tunelī jāuzsāk pirms 2020. g., pievadceļu pētījumi | |
Milano - Brescia | Dzelzceļš | daļēji modernizācija, daļēji jaunas ātrgaitas līnijas būve | |
Brescia - Venezia - Trieste | Dzelzceļš | darbi vairākos posmos jāuzsāk līdz 2014. gadam sinerģijā ar modernizācijas darbībām, kas īstenotas attiecībā uz posmiem, kuri daļēji pārklājas, kā 1. koridorā | |
Milano - Mantova - Venezia - Trieste | Iekšējie ūdensceļi | pētījumi, modernizācija, darbi | |
Trieste - Divača | Dzelzceļš | notiek pētījumi un daļēja modernizācija; pārrobežu posms jāizveido pēc 2020. g. | |
Koper - Divača - Ljubljana - Pragersko | Dzelzceļš | pētījumi un esošās līnijas modernizācija/ daļēji jaunas līnijas būve | |
Ljubljana mezgls | Dzelzceļš | dzelzceļa mezgls Ljubljana, ieskaitot multimodālu platformu; dzelzceļa un lidostas starpsavienojums | |
Maribor - Zalalövö | Dzelzceļš | pārrobežu posms: pētījumi, darbiem jāsākas pirms 2020. g. | |
Boba- Szekesferhervar | Dzelzceļš | modernizācija | |
Budapest-Miskolc-UA border | Dzelzceļš | modernizācija | |
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 4. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Hamburg / Rostock – Berlin – Praha – Brno – Bratislava – Budapest – Arad – Timişoara – Sofia | Hamburg / Rostock – Berlin – Praha – Brno – Bratislava – Budapest – Arad – Timişoara – Sofia | ||
Sofia – Burgas/TR robeža | Sofia – Burgas/TR robeža | ||
Sofia – Thessaloniki – Piraeus – Limassol – Lefkosia | Sofia – Thessaloniki – Piraeus – Limassol – Lefkosia | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Dresden - Praha | Dzelzceļš | izpēte par ātrgaitas dzelzceļu | |
Prague | Dzelzceļš | modernizācija, kravas pārvadājumu apvedceļš; dzelzceļa savienojums ar lidostu | |
Hamburg - Dresden - Praha - Pardubice | Iekšējie ūdensceļi | Elbes upes infrastruktūras modernizācija | |
Děčín slūžas | Iekšējie ūdensceļi | izpēte | |
Breclav - Bratislava | Dzelzceļš | pārrobežu posms, modernizācija | |
Bratislava - Hegyeshalom | Dzelzceļš | pārrobežu posms, modernizācija | |
Budapest - Arad - Timişoara - Calafat | Dzelzceļš | modernizācija HU gandrīz pabeigta, vēl notiek RO | |
Vidin - Sofia - Burgas/TR robeža | Dzelzceļš | izpēte un darbi Vidin – Sofia – Thessaloniki; modernizācija posmā Sofia – Burgas/TR robeža | |
Athens/Piraeus - Limassol | Jūras maģistrāles | ostas jauda un savienojumi ar iekšzemi | |
Limassol - Lefkosia | Ostas, multimodālas platformas | modālā starpsavienojuma modernizācija | |
Grozījums | |||
Dresden - Praha | Dzelzceļš | pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu | |
Prague | Dzelzceļš | modernizācija, kravas pārvadājumu apvedceļš; dzelzceļa savienojums ar lidostu | |
Hamburg - Dresden - Praha - Pardubice | Iekšējie ūdensceļi | Elbes upes infrastruktūras modernizācija | |
Děčín slūžas | Iekšējie ūdensceļi | pētījumi | |
Prague - Brno - Breclav | Dzelzceļš | modernizācija, tostarp dzelzceļa mezgls Brno un multimodāla platforma | |
Breclav - Bratislava | Dzelzceļš | pārrobežu posms, modernizācija | |
Bratislava - Hegyeshalom | Dzelzceļš | pārrobežu posms, modernizācija | |
Budapest - Arad - Timişoara - Craiova - Calafat | Dzelzceļš | modernizācija HU gandrīz pabeigta, vēl notiek RO | |
Vidin - Sofia - Burgas/TR robeža | Dzelzceļš | pētījumi un darbi Vidin – Sofia – Thessaloniki; modernizācija posmā Sofia – Burgas/TR robeža | |
Athens/Piraeus - Limassol | Jūras maģistrāles | ostas jauda un savienojumi ar iekšzemi | |
Limassol - Lefkosia | Ostas, multimodālas platformas | modālā starpsavienojuma modernizācija | |
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 5. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Helsinki – Turku – Stockholm – Malmö – København – Fehmarn – Hamburg – Hannover | Helsinki – Turku – Stockholm – Malmö – København – Fehmarn – Lübeck – Hamburg – Hannover | ||
Bremen – Hannover – Nürnberg –München – Brenner – Verona – Bologna – Roma – Napoli – Bari | Bremen – Hannover – Nürnberg | ||
| Rostock – Berlin – Nürnberg | ||
| Nürnberg – München – Brenner – Verona – Bologna – Roma – Napoli – Bari | ||
Napoli – Palermo – Valletta | Napoli – Palermo – Valletta | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Kotka/Hamina - Helsinki | Osta, dzelzceļš | ostas iekšzemes savienojumi, dzelzceļa modernizācija | |
Helsinki | Dzelzceļš | lidostas – dzelzceļa savienojums | |
RU robeža - Helsinki | Dzelzceļš | notiek darbi | |
Turku - Stockholm | Ostas, jūras maģistrāles | ostas iekšzemes savienojumi, ledlaušanas jauda | |
Stockholm – Malmö (Ziemeļu trīsstūris) | Dzelzceļš | konkrētos posmos notiek darbi | |
Fehmarn | Dzelzceļš | notiek izpēte, Fērmarnas šaurumā fiksēta savienojuma celtniecības darbi laikposmā no 2014. līdz 2020. g. | |
København - Hamburg via Fehmarn: pievedceļi | Dzelzceļš | pievedceļi DK jāpabeidz līdz 2020. gadam, pievadceļi Vācijā jāpabeidz 2 posmos (2020.-2027.) | |
Hamburg/Bremen - Hannover | Dzelzceļš | darbi jāuzsāk pirms 2020. gada | |
München - Wörgl | Dzelzceļš | piekļuve Brenner klinšu tunelim un pārrobežu posms: izpēte | |
Brenner bāzes tunelis | Dzelzceļš | izpēte un darbi | |
Fortezza - Verona | Dzelzceļš | izpēte un darbi | |
Napoli - Bari | Dzelzceļš | izpēte un darbi | |
Napoli – Reggio Calabria | Dzelzceļš | modernizācija | |
Messina - Palermo | Dzelzceļš | modernizācija (atlikušie posmi) | |
Palermo - Valletta | Ostas, jūras maģistrāles | ostas iekšzemes savienojumi | |
Valletta - Marsaxlokk | Osta, lidosta | jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā starpsavienojuma modernizācija | |
Grozījums | |||
Kotka/Hamina - Helsinki | Osta, dzelzceļš | ostas iekšzemes savienojumi, dzelzceļa modernizācija | |
Helsinki | Dzelzceļš | lidostas – dzelzceļa savienojums | |
RU robeža - Helsinki | Dzelzceļš | notiek darbi | |
Turku - Stockholm | Ostas, jūras maģistrāles | ostas iekšzemes savienojumi, ledlaušanas jauda | |
Stockholm – Malmö (Ziemeļu trīsstūris) | Dzelzceļš | konkrētos posmos notiek darbi | |
Fehmarn | Dzelzceļš | notiek pētījumi, Fēmarnbelta fiksēta savienojuma celtniecības darbi laikposmā no 2014. līdz 2020. g. | |
København - Hamburg via Fehmarn: pievedceļi | Dzelzceļš | pievedceļi DK jāpabeidz līdz 2020. gadam, pievadceļi Vācijā jāpabeidz 2 posmos (2020–2027) | |
Hamburg/Bremen - Hannover | Dzelzceļš | darbi jāuzsāk pirms 2020. gada | |
Rostock | Ostas, jūras maģistrāles | ostu starpsavienojumi ar dzelzceļu; zemas emisijas prāmji; ledlaušanas jauda | |
Rostock - Berlin - Nürnberg | Dzelzceļš | pētījumi un modernizācija | |
München - Wörgl | Dzelzceļš | piekļuve Brenner bāzes tunelim un pārrobežu posms: pētījumi | |
Brenner bāzes tunelis | Dzelzceļš | pētījumi un darbi | |
Fortezza - Verona | Dzelzceļš | pētījumi un darbi | |
Napoli - Bari | Dzelzceļš | pētījumi un darbi | |
Napoli – Reggio Calabria | Dzelzceļš | modernizācija | |
Messina - Palermo | Dzelzceļš | modernizācija (atlikušie posmi) | |
Palermo - Valletta | Ostas, jūras maģistrāles | ostas iekšzemes savienojumi | |
Valletta - Marsaxlokk | Osta, lidosta | jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā starpsavienojuma modernizācija | |
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 6. punkts – virsraksts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
6. Genova – Rotterdam | 6. Genova – Rotterdam/Amsterdam/Antwerpen |
Genova – Milano/Novara – Simplon/Lötschberg/Gotthard – Basel – Mannheim – Köln | Genova – Milano/Novara – Simplon/Lötschberg/Gotthard – Basel – Mannheim – Köln |
Köln– Düsseldorf – Rotterdam/Amsterdam | Köln– Düsseldorf – Rotterdam/Amsterdam/Antwerpen |
Köln – Liège – Bruxelles/Brussel – Zeebrugge | Köln – Liège – Bruxelles/Brussel – Zeebrugge |
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 7. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Sines / Lisboa – Madrid – Valladolid | Sines / Lisboa – Madrid – Valladolid | ||
Lisboa – Aveiro – Oporto | Lisboa – Aveiro – Oporto | ||
Aveiro – Valladolid – Vitoria – Bordeaux – Paris – Mannheim/Strasbourg | Aveiro – Valladolid – Vitoria – Bordeaux – Paris – Mannheim/Strasbourg | ||
| Toulouse – Bordeaux – Paris – Mannheim/Strasbourg | ||
| Le Havre – Rouen – Paris | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Ātrgaitas dzelzceļš Sines/Lisboa - Madrid | Dzelzceļš, ostas | notiek izpēte un būvdarbi, modālā starpsavienojuma modernizācija Sines/Lisboa ostās | |
Ātrgaitas dzelzceļš Porto - Lisboa | Dzelzceļš | notiek izpēte | |
Dzelzceļa savienojums Aveiro - ES | Dzelzceļš | pārrobežu posms: notiek darbi | |
Dzelzceļa savienojums Bergara - San Sebastián - Bayonne | Dzelzceļš | paredzams, ka tiks pabeigts ES 2016. gadā un FR 2020. gadā | |
Bayonne - Bordeaux | Dzelzceļš | notiek sabiedriskā apspriešana | |
Tours - Bordeaux | Dzelzceļš | notiek darbi | |
Paris | Dzelzceļš | dienvidu ātrgaitas apvedceļš | |
Baudrecourt - Mannheim | Dzelzceļš | modernizācija | |
Baudrecourt - Strasbourg | Dzelzceļš | darbi turpinās, jāpabeidz līdz 2016. gadam | |
Grozījums | |||
Ātrgaitas dzelzceļš Sines/Lisboa - Madrid | Dzelzceļš, ostas | notiek pētījumi un darbi, modālā starpsavienojuma modernizācija Sines/Lisboa ostās | |
Ātrgaitas dzelzceļš Porto - Lisboa | Dzelzceļš | notiek pētījumi | |
Dzelzceļa savienojums Aveiro - ES | Dzelzceļš | pārrobežu posms: notiek darbi | |
Dzelzceļa savienojums Bergara - San Sebastián - Bayonne | Dzelzceļš | paredzams, ka tiks pabeigts ES 2016. gadā un FR 2020. gadā | |
Bayonne - Bordeaux | Dzelzceļš | notiek sabiedriskā apspriešana | |
Toulouse - Bordeaux | Dzelzceļš | notiek sabiedriskā apspriešana | |
Tours - Bordeaux | Dzelzceļš | notiek darbi | |
Paris | Dzelzceļš | dienvidu ātrgaitas apvedceļš | |
Baudrecourt - Mannheim | Dzelzceļš | modernizācija | |
Baudrecourt - Strasbourg | Dzelzceļš | darbi turpinās, jāpabeidz līdz 2016. gadam | |
Le Havre - Paris | Dzelzceļš | modernizācija | |
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 8. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Belfast – Dublin – Holyhead – Birmingham | Belfast – Dublin – Holyhead – Birmingham | ||
| Larne – Belfast | ||
Glasgow/Edinburgh – Birmingham | Glasgow/Edinburgh – Birmingham | ||
Birmingham – London – Lille – Brussel/Bruxelles | Birmingham – London – Lille – Brussel/Bruxelles | ||
Dublin/Cork/Southampton – Le Havre – Paris | Dublin/Cork/Southampton – Le Havre – Paris | ||
London – Dover – Calais – Paris | London – Dover – Calais – Paris | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Dublin - Belfast | Dzelzceļš | modernizācija; Dublinas starpsavienojumi (DART) | |
Glasgow - Edinburgh | Dzelzceļš | modernizācija | |
Ātrgaitas līnija 2 | Dzelzceļš | izpēte | |
Cardiff - Bristol - London | Dzelzceļš | modernizācija | |
Dublin, Cork, Southampton, Le Havre | Ostas | iekšzemes savienojumi | |
Le Havre - Paris | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Le Havre - Paris | Dzelzceļš | izpēte | |
Calais - Paris | Dzelzceļš | priekšizpēte | |
Grozījums | |||
Dublin - Belfast | Dzelzceļš | modernizācija; Dublinas starpsavienojumi (DART) | |
Glasgow - Edinburgh | Dzelzceļš | modernizācija | |
Ātrgaitas līnija 2 | Dzelzceļš | pētījumi | |
Cardiff - Bristol - London | Dzelzceļš | modernizācija | |
Dublin, Cork, Southampton, Le Havre | Ostas | iekšzemes savienojumi | |
Le Havre - Paris | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Le Havre - Paris | Dzelzceļš | pētījumi | |
Calais - Paris | Dzelzceļš | priekšizpēte | |
Larne - Belfast | Ostas, multimodālie savienojumi | modernizācija | |
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 9. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Amsterdam – Rotterdam – Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg | Amsterdam – Rotterdam – Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg | ||
Luxembourg – Dijon – Lyon | Luxembourg – Dijon – Lyon | ||
Luxembourg – Strasbourg – Basel | Luxembourg – Strasbourg – Basel | ||
| Strasbourg - Mulhouse - Dijon | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Maas | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Albertkanaal | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Terneuzen | Jūra | slūžas: notiek izpēte | |
Terneuzen - Gent | Iekšējie ūdensceļi | izpēte, modernizācija | |
Antwerp | Jūras osta | slūžas: notiek izpēte, ostas iekšzemes savienojumi | |
Kanāls Seine - Escaut | Iekšējie ūdensceļi | projektēšana pabeigta, uzsākts konkursa dialogs, kopumā jāpabeidz līdz 2018. gadam | |
Ūdensceļu modernizācija Wallonia | Iekšējie ūdensceļi | izpēte, modernizācija | |
Brussel/Bruxelles - Luxembourg - Strasbourg | Dzelzceļš | notiek darbi | |
Strasbourg - Mulhouse - Basel | Dzelzceļš | modernizācija | |
Dzelzceļa savienojumi Luxembourg- Dijon- Lyon (TGV Rhin - Rhône) | Dzelzceļš | izpēte un darbi | |
Lyon | Dzelzceļš | austrumu apvedceļš: izpēte un darbi | |
Kanāls Saône – Moselle/Rhin | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Rhône | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Grozījums | |||
Maas, tostarp Maaswerken | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija, multimodālie savienojumi | |
Rhine-Scheldt koridors: Volkeraklock un Kreekaklock, Krammerlock un Lock Hansweert | Slūžas | modernizācija | |
Albertkanaal | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Terneuzen | Jūra | slūžas: notiek pētījumi | |
Terneuzen - Gent | Iekšējie ūdensceļi | pētījumi, modernizācija | |
Rotterdam - Antwerp | Dzelzceļš | dzelzceļa kravu pārvadājumu līnijas modernizācija | |
Antwerp | Jūras osta | slūžas: notiek pētījumi, ostas iekšzemes savienojumi | |
Kanāls Seine - Nord; savienojums Seine - Escaut | Iekšējie ūdensceļi | projektēšana pabeigta, uzsākts konkursa dialogs, kopumā jāpabeidz līdz 2020. gadam, modernizācija, ietverot pārrobežu un multimodālos savienojumus | |
Ūdensceļu modernizācija Wallonia | Iekšējie ūdensceļi | pētījumi, modernizācija | |
Brussel/Bruxelles - Luxembourg - Strasbourg | Dzelzceļš | notiek darbi | |
Strasbourg - Mulhouse - Basel | Dzelzceļš | modernizācija | |
Strasbourg - Dijon - Lyon | Dzelzceļš | pētījumi un darbi, modernizācija | |
Luxembourg - Dijon - Ambérieu | Dzelzceļš | pētījumi un darbi, modernizācija | |
Lyon | Dzelzceļš | Lionas aglomerācijas apvedceļš: pētījumi un darbi | |
Kanāls Saône – Moselle/Rhin | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Rhône | Iekšējie ūdensceļi | modernizācija | |
Lyon - Avignon Port de Marseille - Fos | Dzelzceļš | modernizācija | |
Marseille | Ostas | iekšzemes savienojumi un multimodālie termināļi | |
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – 10. punkts
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums | ||
Strasbourg – Stuttgart – München – Wels/Linz | Strasbourg – Stuttgart – München – Wels/Linz | ||
Strasbourg – Mannheim – Frankfurt – Würzburg – Nürnberg – Regensburg – Passau – Wels/Linz | Strasbourg – Mannheim – Frankfurt – Würzburg – Nürnberg – Regensburg – Passau – Wels/Linz | ||
Wels/Linz – Wien – Budapest – Arad – Brašov – Bucurešti – Constanta - Sulina | Wels/Linz – Wien – Budapest – Arad – Brašov – Bucurešti – Constanta - Sulina | ||
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Dzelzceļa savienojums Strasbourg - Kehl Appenweier | Dzelzceļš | darbi Appenweier starpsavienojumā | |
Karlsruhe - Stuttgart - München | Dzelzceļš | notiek izpēte un darbi | |
München - Mühldorf - Freilassing - Salzburg | Dzelzceļš | notiek izpēte un darbi | |
Salzburg - Wels | Dzelzceļš | izpēte | |
Nürnberg - Regensburg - Passau - Wels | Dzelzceļš | izpēte; daļēji notiek darbi | |
Dzelzceļa savienojums Wels - Wien | Dzelzceļš | paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam | |
Wien - Budapest | Dzelzceļš | izpēte par ātrgaitas dzelzceļu HU | |
Arad - Brašov - Bucurešti - Constanta | Dzelzceļš | konkrētu posmu modernizācija; izpēte par ātrgaitas dzelzceļu | |
Main - kanāls Main-Donau - Danube | Iekšējie ūdensceļi | izpēte un darbi pie vairākiem posmiem un šaurajām vietām; iekšējo ūdensceļu ostas: iekšzemes savienojumi | |
Constanta | Ostas | iekšzemes savienojumi | |
Grozījums | |||
Dzelzceļa savienojums Strasbourg - Kehl Appenweier | Dzelzceļš | darbi Appenweier starpsavienojumā | |
Karlsruhe - Stuttgart - München | Dzelzceļš | notiek pētījumi un darbi | |
München - Mühldorf - Freilassing - Salzburg | Dzelzceļš | notiek pētījumi un darbi | |
Salzburg - Wels | Dzelzceļš | pētījumi | |
Nürnberg - Regensburg - Passau - Wels | Dzelzceļš | pētījumi; daļēji notiek darbi | |
Dzelzceļa savienojums Wels - Wien | Dzelzceļš | paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam | |
Wien - Budapest | Dzelzceļš | pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu HU | |
Budapest - Arad | Dzelzceļš | pētījumi par ātrgaitas dzelzceļa tīklu starp Budapest un Arad | |
Arad - Brašov - Bucurešti - Constanta | Dzelzceļš | konkrētu posmu modernizācija; pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu | |
Main - kanāls Main-Donau - Danube (Kehlheim - Constanța/Midia/Sulina) + kanāls Bucurešti - Danube | Iekšējie ūdensceļi | pētījumi un darbi pie vairākiem posmiem un šaurajām vietām; iekšējo ūdensceļu ostas: iekšzemes savienojumi ar dzelzceļu | |
Giurgiu, Galați | Ostas | multimodālo platformu un savienojumu ar iekšzemi tālāka attīstīšana: pētījumi un darbi | |
Constanta | Ostas, jūras maģistrāles | iekšzemes savienojumi, jūras maģistrāles (tostarp arī ledus laušanas pakalpojumi) | |
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
Pielikums – I daļa – b iedaļa
| |||
Komisijas ierosinātais teksts | |||
Sofia — FYROM robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek izpēte |
Sofia — Serbijas robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek izpēte |
Timișoara – Serbijas robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek izpēte |
München – Praha | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | izpēte |
Nürnberg – Praha | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | izpēte |
Katowice – Wroclaw – Dresden | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | modernizācija |
Wroclaw – Praha | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | izpēte |
Graz – Maribor – Pragersko | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | izpēte |
Botnijas koridors: Lulea – Oulu | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | izpēte un darbi |
Spānijas ziemeļrietumi un Portugāle | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek darbi |
Frankfurt – Fulda – Erfurt – Berlin | Šaurā vieta | Dzelzceļš | izpēte |
Halle – Leipzig – Nürnberg | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek darbi, jāpabeidz līdz 2017. gadam |
Rail Egnatia | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek izpēte |
Iekšējie ūdensceļi Dunkerque - Lille | Šaurā vieta | Iekšējie ūdensceļi | notiek izpēte |
|
|
|
|
Sundsvall – Umea– Lulea | Šaurā vieta | Dzelzceļš | izpēte un darbi |
Malmö - Göteborg | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | darbi |
Bothnian – Kiruna – NO robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | izpēte un darbi |
Dzelzceļa savienojums Shannon - Cork - Dublin | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | notiek izpēte |
Dzelzceļa savienojums uz Wilhelmshaven un Bremerhaven | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | notiek izpēte |
Zilina – UA robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Ventspils – Rīga – RU robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Klaipeda – Kaunas – Vilnius – BY robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija, lidostu starpsavienojumi |
Tallinn – Tartu – Koidula – RU robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Marseille – Toulon – Nice – IT robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | izpēte par ātrgaitas dzelzceļu |
Bordeaux – Toulouse | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | izpēte par ātrgaitas dzelzceļu |
Tampere – Oulu | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Pamplona – Zaragoza - Sagunto | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | izpēte un darbi |
Grozījums | |||
Sofia — FYROM robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Sofia — Serbijas robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Timișoara — Serbijas robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
München – Praha | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | izpēte |
Nürnberg – Praha | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | pētījumi |
Wroclaw – Dresden | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | modernizācija |
Wroclaw – Praha | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | pētījumi |
Ljubljana – HR robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | pētījumi |
Botnijas koridors: Lulea – Oulu | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | pētījumi un darbi |
Iasi-Moldovas Republikas robeža | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Suceava-Ukrainas border | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | pētījumi |
Nowa Sól - Hradec Králové | Pārrobežu posms | Autoceļš | darbi |
A Coruña - Palencia | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek darbi |
Gijón – Palencia | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek darbi |
A Coruña - Madrid (ātrgaitas dzelzceļa pakalpojumi pasažieru pārvadāšanai) | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek darbi |
Prioritārie projekti, kā definēts Lēmuma Nr. 661/2010 III pielikumā (Prague - Linz, jauna lielas caurlaides spējas dzelzceļa līnija: centrālos Pirenejus šķērsojoša līnija, „Dzelzs Reina” (Rheidt-Antwerpen)) | Pārrobežu posms | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Frankfurt – Fulda – Erfurt – Berlin | Šaurā vieta | Dzelzceļš | pētījumi |
Halle – Leipzig – Nürnberg | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek darbi, jāpabeidz līdz 2017. gadam |
Rail Egnatia | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Iekšējie ūdensceļi Dunkerque - Lille | Šaurā vieta | Iekšējie ūdensceļi | notiek pētījumi |
Paralēla ātrgaitas dzelzceļa līnija Paris – Lyon | Šaurā vieta | Dzelzceļš | notiek priekšizpēte |
Sundsvall – Umea– Lulea | Šaurā vieta | Dzelzceļš | pētījumi un darbi |
Alba-Iulia – Turda – Dej – Suceava – Paşcani – Iaşi | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi un darbi |
Bucuresti - Buzau - Braila - Galati | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi un remonts un savienojumi ar iekšzemi; pētījumi par ātrgaitas dzelzceļa tīklu |
Kybartai - Kaunas | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Ruhr area - Münster - Osnabrück - Hamburg | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | Münster - Lünen posma modernizācija (divu sliežu ceļu dzelzceļa līnija) |
Nantes - Tours - Lyon | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi un darbi |
Ploiesti-Suceava | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi |
Malmö - Göteborg | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | darbi |
Bothnian – Kiruna – NO robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi un darbi |
Dzelzceļa savienojums Shannon - Cork - Dublin | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Dzelzceļa savienojums uz Wilhelmshaven un Bremerhaven | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | notiek pētījumi |
Zilina – UA robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Ventspils – Rīga – RU robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Klaipeda – Kaunas – Vilnius – BY robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija, lidostu starpsavienojumi |
Katowice – Wroclaw – DE robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Marseille – Toulon – Nice – IT robeža | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu |
Bordeaux – Toulouse | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu |
Tampere – Oulu | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | modernizācija |
Pamplona – Zaragoza - Sagunto | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi un darbi |
Craiova - Bucharest | Pārējais pamattīkls | Dzelzceļš | pētījumi |
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
Pielikums – II daļa
| ||
Komisijas ierosinātais teksts | ||
a) Prioritārie koridori | ||
| Mērķis | Attiecīgās dalībvalstis |
1. Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās (“NSOG”) | Izveidot integrētu jūras elektrotīklu Ziemeļu jūrā, Īrijas jūrā, Lamanšā, Baltijas jūrās un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem jūras energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm un palielinātu pārrobežu elektroenerģijas apmaiņu | Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
2. Ziemeļu-dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos (“NSI West Electricity”) | Izveidot starpsavienojumus starp reģiona dalībvalstīm un trešām valstīm Vidusjūras reģionā, jo īpaši, lai integrētu no atjaunojamiem energoavotiem iegūtu elektroenerģiju | Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Malta, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
3. Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos (“NSI West Gas”) | Palielināt starpsavienojumu jaudu ziemeļu-dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā | Beļģija, Īrija, Luksemburga, Francija, Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
4. Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity") | Nostiprināt starpsavienojumus un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju | Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
5. Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Gas") | Nostiprināt reģionālos gāzes savienojumus starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūru un tālāk līdz Melnajai jūrai, jo īpaši, lai palielinātu piegādes drošību un piegādes avotu diversifikāciju | Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
6. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā ("BEMIP Electricity") | Izveidot starpsavienojumus starp dalībvalstīm Baltijas reģionā un attiecīgi nostiprināt iekšējā tīkla infrastruktūru, lai novērstu Baltijas valstu izolētību un veicinātu tirgus integrāciju reģionā | Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija |
7. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā ("BEMIP Gas") | Novērst trīs Baltijas valstu un Somijas izolētību, likvidējot atkarību no viena piegādātāja un palielinot piegādes diversifikāciju Baltijas jūras reģionā | Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija |
8. Dienvidu gāzes koridors ("SGC") | Gāzes pārvadīšana no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību, lai palielinātu gāzes piegāžu diversifikāciju | Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
b) Prioritārās jomas | ||
| Mērķis | Attiecīgās dalībvalstis |
Viedo tīklu ieviešana | Paātrināt viedo tīklu tehnoloģiju ieviešanu visā Savienībā, lai efektīvi integrētu visam elektrotīklam pieslēgto lietotāju paradumus un rīcību | visas |
Elektromaģistrāles | Līdz 2020. gadam izveidot pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā | visas |
Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls | Sagatavoties infrastruktūras būvei, kas domāta oglekļa dioksīda transportēšanai starp dalībvalstīm, ņemot vērā gaidāmo oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanu | visas |
Grozījums | ||
a) Prioritārie koridori | ||
| Mērķis | Attiecīgās dalībvalstis |
1. Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās (“NSOG”) | Attīstīt integrētu jūras elektrotīklu un saistītos starpsavienojumus Ziemeļu jūrā, Īrijas jūrā, Lamanšā, Baltijas jūrā un blakus esošajos ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem jūras energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm un palielinātu elektroenerģijas pārrobežu apmaiņu | Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
2. Ziemeļu-dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos (“NSI West Electricity”) | Attīstīt starpsavienojumus starp reģiona dalībvalstīm un Vidusjūras reģionu, tostarp Ibērijas pussalu, jo īpaši, lai integrētu no atjaunojamiem energoavotiem iegūtu elektroenerģiju un stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras ar mērķi veicināt reģiona tirgus integrāciju | Austrija, Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Malta, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
3. Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Electricity”) | Nostiprināt starpsavienojumus un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju | Austrija, Bulgārija, Horvātija1, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
| __________________ |
|
| 1 Ja Horvātija pievienojas, no Horvātijas pievienošanās dienas. |
4. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā („BEMIP Electricity”) | Attīstīt starpsavienojumus starp dalībvalstīm Baltijas reģionā un attiecīgi nostiprināt iekšējā tīkla infrastruktūru, lai novērstu Baltijas valstu izolētību un veicinātu tirgus integrāciju, cita starpā strādājot pie atjaunojamās enerģijas integrācijas reģionā | Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija |
5. Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā („NSI West Gas”) | Attīstīt gāzes infrastruktūru ziemeļu-dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā | Beļģija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Francija, Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste |
6. Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos („NSI East Gas”) | Attīstīt gāzes infrastruktūru reģionāliem gāzes savienojumiem Baltijas jūras reģionā un starp to un Adrijas un Egejas jūru, Vidusjūras baseina austrumiem un Melno jūru un gāzes piegāžu diversifikācijas un drošības palielināšanai | Austrija, Bulgārija, Horvātija1, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
| __________________ |
|
| 1 Ja Horvātija pievienojas, no Horvātijas pievienošanās dienas. |
7. Dienvidu gāzes koridors („SGC”) | Attīstīt infrastruktūru gāzes pārvadīšanai no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību, lai uzlabotu gāzes piegāžu diversifikāciju | Austrija, Bulgārija, Horvātija1, Čehija, Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija |
|
| __________________ |
|
| 1 Ja Horvātija pievienojas, no Horvātijas pievienošanās dienas. |
8. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā ("BEMIP Gas") | Attīstīt gāzes infrastruktūru, lai novērstu trīs Baltijas valstu un Somijas izolētību un atkarību no viena piegādātāja, attiecīgi stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras un palielinātu piegāžu diversifikāciju un drošību Baltijas jūras reģionā | Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija |
b) Prioritārās jomas | ||
| Mērķis | Attiecīgās dalībvalstis |
Viedo tīklu ieviešana | Paātrināt viedo tīklu tehnoloģiju ieviešanu visā Savienībā, lai efektīvi integrētu visam elektrotīklam pieslēgto lietotāju paradumus un rīcību, jo īpaši elektroenerģijas ražošana lielos apjomos no atjaunojamiem vai decentralizētiem energoavotiem un patērētāju reakcija pieprasījuma veidā | visas |
Elektromaģistrāles | Līdz 2020. gadam izveidot pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā, kura spētu: | visas |
| (i) pielāgoties tam, ka aizvien pieaugs no vēja saražotās enerģijas pārpalikums Ziemeļu jūrā, Baltijas jūrā un ap šīm jūrām, kā arī palielināsies atjaunojamās enerģijas ražošana Austrumeiropā, Dienvideiropā un arī Ziemeļāfrikā; |
|
| (ii) savienot šos jaunos enerģijas ražošanas centrus ar lielākajiem uzkrāšanas centriem Ziemeļvalstīs, Alpu reģionā un citos reģionos, kuros ir lielākie patēriņa centri; un |
|
| (iii) tikt galā ar arvien mainīgāku un decentralizētāku elektroenerģijas pieprasījumu. |
|
Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls | Sagatavoties infrastruktūras būvei, kas domāta oglekļa dioksīda transportēšanai starp dalībvalstīm, ņemot vērā gaidāmo oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanu | visas |
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
Pielikums – III daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | |
a) Horizontālās prioritātes |
|
Inovatīva pārvaldība, kartēšana & pakalpojumi | Tehniskā palīdzība un projektu atkārtošanas pasākumi, ja tas nepieciešams ieviešanai un pārvaldībai, tostarp projektu un ieguldījumu plānošana un priekšizpēte |
| Eiropas platjoslas infrastruktūras kartēšana, lai attīstītu attiecīgo teritoriju nepārtrauktu un detalizētu fizisko apsekošanu un dokumentēšanu, piekļuves tiesību analīze, esošā aprīkojuma modernizācijas potenciāla izvērtēšana u.c. |
| Ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā vajadzības pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņas un uzlabot noturību katastrofu gadījumā |
Atbalsta darbības un citi tehniskā atbalsta pasākumi | Darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotos kopējas ieinteresētības projektu īstenošanai vai darbības, kas sekmē šī uzdevuma izpildi, tostarp sagatavošanās pētījumi, priekšizpēte, novērtēšanas un validēšanas pētījumi, kā arī jebkādi citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp pirms darbības, lai pilnībā definētu un izstrādātu darbību. |
b) Platjoslas tīkli | |
Iesaistoties platjoslas jomā, tiks sekmēta gudra un iekļaujoša izaugsme, proti, tiks izveidots sabalansēts un ģeogrāfiski diversificēts platjoslas projektu portfelis, tostarp gan 30Mbps un 100Mbps plus projekti, gan pilsētu, priekšpilsētu un lauku apvidu projekti, lai sasniegtu apmierinošu pieslēgumu līmeni visās dalībvalstīs. | |
Iesaistes veids | Apraksts |
Iesaistīšanās platjoslas tīklu jomā ietver: | Ieguldījumi platjoslas tīklos, kas spēj sasniegt Digitalizācijas programmā 2020. gadam izvirzīto mērķi — vispārēju aptvērumu ar 30 Mbps tīkliem, vai |
| Ieguldījumi platjoslas tīklos, kas spēj sasniegt Digitalizācijas programmā 2020. gadam izvirzīto mērķi — vismaz 50% mājsaimniecību ir pieslēgums internetam ar ātrumu, kas lielāks par 100 mbps. |
Iesaiste platjoslas tīklu jomā sastāv no viena vai vairākiem šādiem elementiem: | Pasīvas materiālās infrastruktūras izvēršana vai kombinētas pasīvas un aktīvas materiālās infrastruktūras un palīginfrastruktūras elementu izvēršana, ko papildina šādas infrastruktūras ekspluatācijai nepieciešamie pasākumi; |
| Saistīti objekti un saistīti pakalpojumi, piemēram, kabeļinstalācijas ēkās, antenas, torņi un citas palīgbūves, cauruļvadi, kanāli, masti, akas, skapji; |
| Potenciālo sinerģiju izmantošana, kas rodas starp platjoslas tīklu plašu ieviešanu un citiem komunālajiem tīkliem (enerģētika, transports, ūdensapgāde, kanalizācija utt.), jo īpaši saistībā ar viedo elektroenerģijas sadali. |
c) Digitālo pakalpojumu infrastruktūra | |
Digitālo pakalpojumu infrastruktūras nozarē atbalsta iesaistīšanos šādās jomās. | |
Digitālais pakalpojums | Apraksts |
Eiropas mēroga ātrdarbīgi pamatsavienojumi valsts pārvaldei | Sabiedriska Eiropas mēroga pamatpakalpojumu infrastruktūra, kas nodrošina ātrdarbīgus pieslēgumus valsts iestādēm tādās jomās kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība un veselība. |
E-pārvaldes pakalpojumu pārrobežu sniegšana | Standartizētas, pārrobežu un lietotājdraudzīgas saziņas platformas, kas rada apjomradītus ietaupījumus visā ekonomikā un publiskajā sektorā un nāk par labu vienotajam tirgum. |
| Šādas platformas paver iespējas elektroniskajam iepirkumam, tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumiem, standartizētai uzņēmumu ziņošanai, apmaiņai ar tiesu informāciju, uzņēmumu reģistrēšanai tiešsaistē visā Eiropā, e-pārvaldības pakalpojumiem uzņēmumiem, ieskaitot uzņēmumu reģistrēšanu tiešsaistē visā Eiropā. |
Piekļuve publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumiem | Eiropas kultūras resursu lielu kolekciju digitalizācija un trešo personu iespējas šos resursus izmantot. |
| Pilnīga piekļuve atkalizmantošanas nolūkā visai nekonfidenciālajai informācijai, kas ES ir publiskā sektora rīcībā, līdz 2020. gadam. |
| Iespējas ikvienam uzņēmumam ES piedāvāt tiešsaistes pakalpojumus savā valodā, kuriem var bez grūtībām piekļūt un tos izmantot ikvienā ES valodā. |
Drošība un drošums | Kopīgas skaitļošanas iekārtas, datubāzes un programmatūra Drošāka interneta centros dalībvalstīs, kā arī atbalsta operācijas, kas apstrādā ziņojumus par seksuāli nepieņemamu saturu. |
| Kritiski svarīga pakalpojumu infrastruktūra, ieskaitot saziņas kanālus un platformas, kas izstrādāta un ieviesta, lai ES mērogā uzlabotu gatavību, informācijas apmaiņu, koordināciju un reaģēšanu. |
Informācijas un komunikāciju tehnoloģisko risinājumu ieviešana intelektiskiem energotīkliem un viedo energopakalpojumu sniegšanai | Modernas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas viedo energopakalpojumu jomā, kas atbilst iedzīvotāju (kas var būt gan enerģijas ražotāji, gan patērētāji), enerģijas ražotāju un publiskās pārvaldes iestāžu vajadzībām. |
| |
Grozījums | |
a) Horizontālās prioritātes | |
Inovatīva pārvaldība, kartēšana & pakalpojumi | Tehniskā palīdzība un projektu atkārtošanas pasākumi, ja tas nepieciešams ieviešanai un pārvaldībai, tostarp projektu un ieguldījumu plānošana un priekšizpēte |
| Eiropas platjoslas infrastruktūras kartēšana kopā ar pašreizējo un plānoto infrastruktūru kartēšanu, tostarp transporta un enerģētikas nozarē, lai attīstītu attiecīgo teritoriju nepārtrauktu un detalizētu fizisko apsekošanu un dokumentēšanu, piekļuves tiesību analīze, esošā aprīkojuma modernizācijas potenciāla izvērtēšana u. c. |
| Ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā vajadzības pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņas un uzlabot noturību katastrofu gadījumā |
Atbalsta darbības un citi tehniskā atbalsta pasākumi | Darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotos kopīgu interešu projektu īstenošanai vai darbības, kas sekmē šī uzdevuma izpildi, tostarp sagatavošanās pētījumi, priekšizpēte, novērtēšanas un validēšanas pētījumi, tehniskā un finanšu inženierijas palīdzība, kas atvieglo kopīgu interešu projektu sagatavošanu, lai saņemtu finansiālo atbalstu tirgū vai saskaņā ar šo regulu, kā arī jebkādi citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp pirms darbības, lai pilnībā definētu un izstrādātu darbību. |
b) Platjoslas tīkli | |
Iesaistoties platjoslas jomā, tiks sekmēta gudra un iekļaujoša izaugsme, proti, tiks izveidots sabalansēts un ģeogrāfiski diversificēts platjoslas projektu portfelis, tostarp gan 100 Mb/s un 1 Gb/s plus projekti, gan pilsētu, priekšpilsētu un lauku apvidu projekti, lai sasniegtu apmierinošu pieslēgumu līmeni visās dalībvalstīs. | |
Iesaistes veids | Apraksts |
Iesaistīšanās platjoslas tīklu jomā ietver: | ieguldījumus atklātos, ātrdarbīgos platjoslas tīklos, kas spēj vismaz sasniegt Digitalizācijas programmā 2020. gadam izvirzīto mērķi — vispārēju aptvērumu ar 100 Mb/s tīkliem, ja iespējams; vai |
| ieguldījumus atklātos, īpaši ātrdarbīgos platjoslas tīklos, kas spēj sasniegt Digitalizācijas programmā 2020. gadam izvirzīto mērķi — vismaz 50 % mājsaimniecību ir pieslēgums internetam, kura ātrums ir 1 Gb/s, ja iespējams, vai lielāks; |
Iesaiste platjoslas tīklu jomā sastāv no viena vai vairākiem šādiem elementiem: | pasīvas fiziskās infrastruktūras izvēršana vai kombinētas pasīvas un aktīvas fiziskās infrastruktūras un palīginfrastruktūras elementu izvēršana, ko papildina šādas infrastruktūras ekspluatācijai nepieciešamie pasākumi; |
| saistīti objekti un saistīti pakalpojumi, piemēram, kabeļinstalācijas ēkās, antenas, torņi un citas palīgbūves, cauruļvadi, kanāli, masti, akas, skapji; |
| potenciālo sinerģiju izmantošana, kas rodas starp platjoslas tīklu plašu ieviešanu un citiem komunālajiem tīkliem (enerģētika, transports, ūdensapgāde, kanalizācija utt.), jo īpaši saistībā ar viedo elektroenerģijas sadali. |
c) Digitālo pakalpojumu infrastruktūra | |
Digitālais pakalpojums | Apraksts |
Eiropas mēroga ātrdarbīgi pamatsavienojumi valsts pārvaldei | Sabiedriska Eiropas mēroga pamatpakalpojumu infrastruktūra, kas nodrošina ātrdarbīgus pieslēgumus valsts iestādēm tādās jomās kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība, pētniecība un veselība. |
E-pārvaldes pakalpojumu pārrobežu sniegšana | Pārrobežu un lietotājdraudzīgas saziņas platformas, kas rada apjomradītus ietaupījumus visā ekonomikā un publiskajā sektorā un nāk par labu vienotajam tirgum. |
| Šādas platformas paver iespējas elektroniskajam iepirkumam, tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumiem, standartizētai uzņēmumu ziņošanai, tiesu informācijas elektroniskai apmaiņai, uzņēmumu reģistrēšanai tiešsaistē visā Eiropā, e-pārvaldes pakalpojumiem uzņēmumiem, ieskaitot uzņēmumu reģistrēšanu tiešsaistē visā Eiropā, sadarbspējīgiem pārrobežu elektronisko rēķinu pakalpojumiem, infrastruktūru izvēršanai sabiedriskā transporta līdzekļos, kas rada iespēju izmantot drošus un sadarbspējīgus mobilos tiešos pakalpojumus, platformai strīdu izšķiršanai tiešsaistē. |
Eiropas Izglītojošo resursu ieguves platforma | Elektroniska daudzvalodu platforma, kurā izglītības iestādes un privātpersonas varētu apmainīties ar izglītojošiem materiāliem saskaņā ar atklāto licenci. Platformā būtu pieejamas mācību grāmatas, raksti un videomateriāli, un tajā lietotāji varēs ievietot savus materiālus, sadarboties un diskutēt. Tā nodrošinātu iestādēm iespēju sadarboties tiešsaistē, dalīties pieredzē un veidot spējas atvērto izglītības resursu un tiešsaistes izglītības jomā, kā arī vienkāršotu tālmācību un izglītības jomā iesaistīto personu sadarbību, tostarp izmantojot e-mācību lietojumprogrammas. Tā noderētu arī kā platforma publisko bibliotēku resursu meklēšanai un ieguvei. |
Piekļuve publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumiem | Eiropas kultūras resursu lielu kolekciju digitalizācija un trešo personu iespējas šos resursus izmantot. |
| Pilnīga piekļuve atkalizmantošanas nolūkā visai nekonfidenciālajai informācijai, kas ES ir publiskā sektora rīcībā, līdz 2020. gadam saskaņā ar noteikumiem par privātumu un personas datu aizsardzību. |
| Iespējas ikvienam uzņēmumam ES piedāvāt tiešsaistes pakalpojumus savā valodā, kuriem var bez grūtībām piekļūt un tos izmantot ikvienā ES valodā. |
Drošība un drošums | Kopīgas skaitļošanas iekārtas, datubāzes un programmatūra Drošāka interneta centros dalībvalstīs, kā arī atbalsta operācijas, kas apstrādā ziņojumus par seksuāli nepieņemamu saturu. |
| Kritiski svarīga pakalpojumu infrastruktūra, ieskaitot saziņas kanālus un platformas, kas izstrādāta un ieviesta, lai ES mērogā uzlabotu gatavību, informācijas apmaiņu, koordināciju un reaģēšanu. |
Informācijas un komunikāciju tehnoloģisko risinājumu ieviešana intelektiskiem energotīkliem un viedo energopakalpojumu sniegšanai | Modernas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas viedo energopakalpojumu jomā, kas atbilst iedzīvotāju (kas var būt gan enerģijas ražotāji, gan patērētāji), enerģijas ražotāju un publiskās pārvaldes iestāžu vajadzībām. |
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
Pielikums – IIIa daļa (jauna)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| Saraksts ar iepriekš noteiktiem projektiem, kam ir sinerģija starp vismaz divām nozarēm, uz kurām attiecas Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. |
| Nefosilās degvielas un nepiesārņojošu piegādes tīklu (piemēram, elektroenerģijas vai ūdeņraža) transportlīdzekļiem ieviešana. |
| Viedo tīklu īstenošana, izmantojot jaunas vai esošās transporta un telekomunikāciju infrastruktūras. |
| Transporta infrastruktūras (piemēram, tuneļu, tiltu, aizsprostu u. c.) izmantošana enerģijas ražošanai un/vai tādu jaunu starpsavienojumu izveidei, kas palielina elektroenerģijas ražošanas jaudu, ievieš jaunus gāzes koridorus vai telekomunikāciju tīklus. |
PASKAIDROJUMS
Regulas, ar ko ierosina izveidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, mērķis ir:
– piesaistīt līdzekļus transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību, lai izveidotu integrētus Eiropas tīklus, kas nodrošinātu iepriekš minēto infrastruktūru vienlīdzīgu un augsta līmeņa darbību visā Savienības teritorijā;
– Eiropas līmenī centralizēt un vienkāršot šajā regulā paredzēto līdzekļu piešķiršanu un noteikt šo līdzekļu piešķiršanas nosacījumus, tajā pašā laikā izmantojot sinerģijas starp trijām nozarēm;
– racionāli piešķirt līdzekļus tiešā atbalsta veidā un izmantot jaunus finanšu instrumentus, kas iesaista tirgu un palielina ES līdzekļu efektivitāti;
– no finansiālā, tehniskā un darbības viedokļa labāk integrēt kohēzijas valstis, iesaistot daļu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma saskaņā ar Kohēzijas fonda noteikumiem transporta nozarē.
Lai panāktu progresu ekonomikas, sociālajā un vides jomā pašreizējās dziļās krīzes apstākļos, ir:
– jāatjauno publisko finanšu līdzsvarotība;
– jāpalielina Eiropas ekonomikas konkurētspēja;
– jāpanāk ilgtspējīga, iekļaujoša un līdzsvarota izaugsme.
Šajā sakarībā referenti stingri atbalsta šo regulu, kas paredz izveidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kurš lielā mērā sekmēs izaugsmes un konkurētspējas mērķa sasniegšanu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs šādos trīs veidos:
– pirmkārt, sniedzot sabiedriskā transporta inženierijas nozarei līdzekļus, kas nepieciešami infrastruktūras projektu īstenošanai, un palielinot lielo ekonomikas nozaru dinamiku gan īstenošanas, gan ekspluatācijas un uzturēšanas posmos;
– otrkārt, attiecīgajās nozarēs sekmējot pētniecību, tehnoloģiju nodošanu un attīstību (finanšu un darbības), kas ļaus Eiropai saglabāt pasaules līderpozīciju šajās jomās;
– treškārt, nodrošinot Eiropas Savienībā stabilas, efektīvas un drošas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju sistēmas, kas sekmēs ES ekonomikas vispārējo konkurētspēju, Savienības līdzsvarotu un integrētu darbību, uzlabojot tās sniegumu ekonomikas, sociālajā un vides jomā, un veicinās tās teritoriālo integrāciju.
Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam Savienībā nepieciešamais finansējums ir:
– Eiropas transporta tīkliem — EUR 500 mljrd., no kuriem EUR 250 mljrd. nepieciešami, lai novērstu šaurās vietas un izveidotu trūkstošos posmus, jo īpaši pārrobežu posmus;
– Eiropas enerģētikas tīkliem — EUR 200 mljrd.;
– platjoslas izvēršanai un pakalpojumu platformai — EUR 270 mljrd.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir EUR 50 mljrd., tāpēc:
– rūpīgi jāizraugās infrastruktūras atkarībā no to Eiropas pievienotās vērtības un saskaņotības ar stratēģiju „Eiropa 2020”;
– jānodrošina instrumenta efektīva un koordinēta pārvaldība Eiropas Savienības iestāžu līmenī;
– cieši jāsadarbojas ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem (dalībvalstīm, reģioniem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un par projektu īstenošanu atbildīgajām personām);
– savstarpēji jāsadarbojas pašām Eiropas iestādēm (Komisijai, Padomei un Parlamentam);
– īpaša uzmanība jāvelta kohēzijas valstīm, kurām ir lielas vajadzības, bet ierobežoti līdzekļi;
– jāoptimizē tradicionālo intervences pasākumu un jauno finanšu instrumentu finansējums:
Ødotācijas būtu jāizmanto tikai attiecībā uz projektiem, no kuriem gūst mazus ieņēmumus vai tos vispār negūst, un līdzfinansējuma apjoms ir jānosaka atbilstīgi noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, dalībnieku un tirgus vēlmēm, un operāciju raksturam;
Øinovatīviem finanšu instrumentiem būtu jārada iespēja iesaistīt tirgus, vienlaikus nodrošinot, ka:
otiek ievērotas Savienības intereses un darbības ir pareizas un objektīvas;
otiek saglabāts ievērojams sviras efekts;
onetiek traucēta konkurence un tirgus darbība.
– šī regula jāiekļauj nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas nodrošinās ciešu koordināciju ar citiem finanšu instrumentiem, kas vērsti uz tiem pašiem mērķiem, konkrēti, ar:
Øpētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”,
Øreģionālo un kohēzijas politiku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, referenti uzskata, ka attiecībā uz daudzgadu un gada programmām ir jāizstrādā deleģētie akti. Tajā ir jāiesaista Parlaments, jo šajā sakarībā tiek pieņemti politiski lēmumi (piemēram, par publicējamajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus) un var pieņemt papildu specifiskus noteikumus par kopīgu interešu projektu iesniegšanu, un tie, iespējams, aizstās pamata aktu. Turklāt enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs nav izstrādāts saraksts ar finansējamajiem kopīgu interešu projektiem, un tas nozīmē, ka Komisijai var būt pārāk liela rīcības brīvība.
Šajā instrumentā ietvertajām trīs nozarēm ir stratēģiska nozīme attiecībā uz Savienības un tās iedzīvotāju nākotni.
I – Transporta nozarē
Šī nozare ir atkarīga no visu Savienības reģionu fiziskas sasaistes un personu pārvietošanās un preču aprites spējas, bez kuras nebūtu iespējama attīstība un no kuras ir atkarīga Savienības teritoriālā līdzsvarotība. Jāuzsver arī, ka visas Eiropas rūpniecības nozares, kas cieši saistītas ar transportu (piem., automobiļu nozare, aviācija, dzelzceļa nozare, kosmosa nozare un transporta sistēmas) joprojām ieņem pasaules līderpozīcijas un ir būtiska Savienības ekonomiskā potenciāla daļa.
Cits būtisks elements, kas ir raksturīgs efektīviem transporta tīkliem, ir to ieguldījums konkurētspējā. Jau 1993. gadā toreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žaks Delors Baltajā grāmatā par izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību[2] lēsa, ka — lai radītu 15 miljonus darbavietu un stimulētu ekonomikas izaugsmi, transporta tīklu jomā līdz 2000. gadam nepieciešamais finansējums sasniedz ECU 220 miljardus[3], no kuriem ECU 82 miljardi paredzēti prioritārajiem projektiem.
Divdesmit gadus vēlāk un līdzīgas ekonomiskās krīzes apstākļos Komisija ierosinājusi transporta nozarei piešķir par 50 miljardiem mazāku summu (31,7 miljardus eiro), un tas ir tagad, Savienībā, kuras dalībvalstu skaits un vajadzības ir ievērojami palielinājušās.
Referenti uzskata, ka, lai radītu transporta nozarē vēlamo sviras efektu, ideālā gadījumā būtu jānodrošina vismaz 10 % no aplēstajām vajadzībām (EUR 500 mljrd. TEN-T vajadzībām līdz 2020. gadam).
Lai rastu risinājumu ierobežoto līdzekļu problēmai, Komisija skaidri ierosinājusi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu vērst uz tiem projektiem, kuri ir pietiekami rūpīgi izstrādāti finansējuma saņemšanai nākamajā daudzgadu finanšu shēmas periodā, kuriem ir augsta ES pievienotā vērtība un kuri attiecas uz horizontāliem jautājumiem vai ilgtspējīgiem transporta veidiem, piem., dzelzceļu vai iekšējiem ūdensceļiem. Priekšlikuma pielikumā izklāstītajā sarakstā jau definēts ierobežots skaits iespējamo projektu, jo īpaši koridoru projekti, kuri finansējami, izmantojot 85 % no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam pieejamās naudas summas. Tomēr uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus arī turpmāk tiks saglabāts konkurences princips, jo pieejamie naudas līdzekļi nav pietiekami, lai finansētu visus pielikumā minētos projektus.
Referenti atzinīgi vērtē koridoru pieejas ieviešanu, kas ir ievērojams uzlabojums to TEN-T 30 projektu vadībā, kurus izraudzījās 2004. gadā pēc to lielās nozīmības tādā aspektā kā starpvalstu satiksmes plūsmas, kohēzija un ilgtspējīga attīstība. Referenti šajā posmā un kā sākuma punktu vēlas stingri atbalstīt desmit iepriekš definēto koridoru un citu posmu projektus, ko minējusi Komisija, un ierosina tikai veikt nelielas izmaiņas horizontālajās prioritātēs, tām pievienojot arī „jūras maģistrāles”, lai šī koncepcija arī turpmāk būtu TEN-T prioritāte, kā arī „jūras ceļu intelektiskas transporta sistēmas pakalpojumus”.
Turklāt, ja Padome piekrīt ievērojami samazināt finansējumu, būtu ievērojami jāpārskata pielikuma I daļā izklāstītais saraksts ar iepriekš definētiem transporta projektiem.
Visbeidzot, Kohēzijas fonda finansējuma daļas izmantošana Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā jāuzskata par iespēju attiecīgajām valstīm. Šī finansējuma daļa ļaus izveidot labākus savienojumus ar lielajiem Eiropas tīkliem, tādējādi nostiprinot attiecīgo valstu konkurētspēju un integrāciju Eiropas Savienībā. Taču jāņem vērā šo valstu īpašais stāvoklis finansiālā un darbības ziņā un jo īpaši attiecībā uz principu „izmantojiet finansējumu vai zaudēsiet to”. Risinot dažus trūkumus saistībā ar administratīvo spēju, tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta, lai sniegtu atbalstu projektu inženierijā kohēzijas valstīs, būtu jāļauj šīs valstīm pilnā mērā izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta priekšrocības.
II – Enerģētikas nozarē
Lai nodrošinātu infrastruktūras attīstību, Eiropas Savienībai turpmākajos gados būs jārisina vairāki svarīgi uzdevumi:
-savstarpēja atkarība/neatkarība un solidaritāte ES energoapgādes jomā (drošība, stabilitāte);
-viedu un efektīvu energotaupīgu tīklu ieviešana;
-jaunu atjaunojamās enerģijas tīklu attīstīšana, kā arī to savienošana ar parastajiem tīkliem.
Enerģētikas nozarē trūkstošā ieguldījuma summa, kas lēsta vairāk nekā EUR 200 mljrd., un iekšējā tirgus izveides kavēšanās ir galvenie šķēršļi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai.
Tāpēc referenti uzskata, ka, optimizējot sviras efektu katram enerģētikas nozarē ieguldītajam eiro, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam būtu visaugstākā vērtība. Šajā sakarība arī finanšu instrumentu plašāka izmantošana sniegs papildu priekšrocības, lai palielinātu un piesaistītu privātā sektora finansējumu, izmantojot tirgus instrumentus, kas ir priekšnoteikums infrastruktūras attīstībai laikā, kad finansējums ir ierobežots.
Dotācijas var izmantot un tās būtu jāizmanto kā pats pēdējais līdzeklis attiecībā uz prioritārajiem projektiem, kuri nav komerciāli dzīvotspējīgi, bet kuriem ir pozitīvas papildu sekas, un tas jādara, netraucējot joprojām attīstības stadijā esošajam enerģijas tirgum un neradot mākslīgu konkurenci ar privātiem resursiem.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments darbosies kā līdzeklis, lai mazinātu plaisu starp jaunas un modernizētas infrastruktūras nepieciešamību un 2020. gadā sasniedzamajiem klimata jomas mērķiem, ar nosacījumu, ka prioritātes tiks ievērotas visā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanas posmā.
III – Telekomunikāciju nozarē
Uz pieprasījumu balstīta platjoslas izvēršana ir stratēģiska izvēle, kas jāizdara, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un sasniegtu digitalizācijas programmas mērķus.
Tāpēc prioritāte piešķirama Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei; Eiropas ātrgaitas pamattīklam, kas savieno valsts pārvaldes iestādes; pārrobežu e-pārvaldības pakalpojumu sniegšanai (piem., pārrobežu e-iepirkuma, e-tiesiskuma un e-veselības pakalpojumi); piekļuves nodrošināšanai publiskā sektora informācijai, tostarp Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem, data.eu un daudzvalodu resursiem; drošumam un drošībai (drošāks internets un kritisko pakalpojumu infrastruktūras) un viediem enerģijas pakalpojumiem.
Referenti uzskata, ka finanšu instrumentiem vajadzētu būt vienīgajam īstenošanas mehānismam, ar ko atbalsta platjoslas izvēršanu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Finanšu instrumentiem ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar dotācijām, tostarp daudz lielāks sviras efekts, kas nozīmē, ka ar tiem var nodrošināt platjoslas pakalpojumus vairāk mājsaimniecību, izmantojot vienu un to pašu finansējuma apjomu. Publiskā sektora atbalsta programmām pēc to apstiprināšanas jābūt vērstām uz to, lai radītu pozitīvas papildu sekas, piem., vietējās vai lauku ekonomikas attīstība, lielāka konkurētspēja un darbavietu radīšana.
IV – Sinerģijas
Referenti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par vienotu instrumentu, kas aptver trīs nozares, tādējādi mazinot ar programmas pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus. Taču referenti uzskata, ka būtu jāturpina stimulēt sinerģijas starp enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēm. Lai mudinātu projektu virzītājus nākt klajā ar darbībām, kurām ir raksturīgas iespējamas sinerģijas starp trijām nozarēm, referenti ierosina precīzāk formulēt punktus par sinerģijām un it īpaši par darbību atbilstības kritērijiem, līdzfinansējuma apjomu un pārvaldības un finanšu noteikumiem. Pielikuma IV daļā ir iekļauts jauns pagaidu saraksts ar iepriekš definētiem projektiem, kam raksturīgas iespējamas sinerģijas.
Visbeidzot, referenti uzskata, ka, nodrošinot pārredzamu, sinerģētisku, vienkāršotu, centralizētu un uz nosacījumiem balstītu pārvaldību, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ļautu sasniegt optimālu tā ES finansējuma efektivitāti, kas kalpo Savienības lielajām politikas prioritātēm transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā.
Ierosināto grozījumu mērķis nav iekļaut jaunus elementus, bet gan paskaidrot mērķi. Referenti uzskata, ka regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ir jābūt lakoniskai.
Risinot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, referenti pirmām kārtām raudzīs, lai šim instrumentam tiktu piešķirti ievērojami budžeta un darbības līdzekļi. Šo līdzekļu samazinājuma dēļ instruments zaudētu savu sākotnējo nozīmi, un tiktu nopietni apdraudēta Savienības izaugsmes un konkurētspējas politika.
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
Amalia Sartori
Priekšsēdētāja
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
BRISELĒ
Brian Simpson
Priekšsēdētājs
Transporta un tūrisma komiteja
BRISELĒ
Temats: atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ( COM(2011)0665 – C7‑0374/2011 – 2011/0302(COD) )
Cienījamie priekšsēdētāji!
Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2013. gada 16. janvāra vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. pantu lūdzāt sniegt atzinumu par to, vai juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ir pamatoti papildināt ar LESD 174. un 349. pantu.
Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (ESI), Komisija iesniedza, pamatojoties uz LESD 172. pantu. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja un Transporta un tūrisma komiteja kopīgi izskatīja priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 51. pantā noteikto komiteju apvienoto sanāksmju procedūru.
Komitejas 2012. gada 18. decembrī pieņēma kopīgo ziņojumu par regulu, tostarp par Reģionālās attīstības komitejas ierosināto grozījumu, kura mērķis ir regulas juridisko pamatu papildināt ar 174. un 349. pantu.
Priekšvēsture
1. Priekšlikums
Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu” (turpmāk tekstā — ESI) — jaunu integrētu instrumentu ieguldījumu veikšanai ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā.
ESI ir izstrādāts saskaņā ar politikas struktūras pārskatīšanu visās trīs nozarēs nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. Attiecībā uz enerģētikas nozari ierosinātajā regulā noteiktas 12 prioritātes, koridori un jomas — pa četriem katrai no šādām nozarēm: elektroenerģija un gāzes transportēšana, viedtīklu izveide, elektromaģistrāles un oglekļa dioksīda pārrobežu tīkli.
Transporta nozarē ir noteikts pamattīkls ar koridoriem, kas paredzēti kravu un pasažieru pārvadājumiem ar augstu efektivitāti un zemu emisiju līmeni. Pašreizējie pakalpojumi šādi tiks izmantoti multimodālās kombinācijās, kļūstot efektīvāki.
Galvenais mērķis attiecībā uz telekomunikāciju tīkliem ir likvidēt digitālās šaurās vietas. Tas nozīmē, ka ir jāveic visa platjoslas tīkla vispārēja uzlabošana un jāizveido digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformas, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus.
Lai nodrošinātu noteikto prioritāšu īstenošanu daudzgadu finanšu shēmā noteiktajā termiņā, ir nepieciešams ES budžeta ieguldījums. Finansējums tiks nodrošināts saskaņā ar Komisijas ierosinājumiem, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus ar daudzkāršošanas efektu, atvieglojot un piesaistot citu valsts un privātā sektora finansējumu projektiem, kas ir ES interesēs.
2. Priekšlikuma juridiskais pamats
Komisijas ierosinātais juridiskais pamats — LESD 172. pants — ir juridiskais pamats tādu pamatnostādņu un citu pasākumu pieņemšanai, kas attiecas uz Eiropas komunikāciju tīkliem (TEN) transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā, un tas ir formulēts šādi:
„172. pants
Šā Līguma 171. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes un citus pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.
Par pamatnostādnēm un projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību un attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.”
LESD 171. pantā, uz ko atsaucas 172. pants, ir noteikti pasākumi, ko Savienība var veikt, lai veicinātu Eiropas komunikāciju tīklus, un tas formulēts šādi:
„171. pants
1. Lai sasniegtu 170. pantā minētos mērķus, Savienība:
– izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību;
– īsteno visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizācijas jomā;
– var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt tos projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un kas rada kopēju ieinteresētību, un ko finansiāli atbalsta dalībvalstis, jo īpaši ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām; Savienība var arī palīdzēt dalībvalstīs finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras jomā, izmantojot Kohēzijas fondu, kas izveidots atbilstīgi 177. pantam.
Savienība savā rīcībā ņem vērā projektu potenciālo ekonomisko dzīvotspēju.
2. Dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā koordinē valsts līmeņa politiku, kas var būtiski ietekmēt 170. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.
3. Savienība var lemt par sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu projektus, kas rada savstarpēju ieinteresētību, un nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību.”
3. Ierosinātās juridiskā pamata pārmaiņas
Atbildīgo komiteju atsaucē, kas pieņemta, pamatojoties uz grozījumu, ko ierosinājusi Reģionālās attīstības komiteja, lūgts papildināt regulas juridisko pamatu ar diviem jauniem elementiem:
a) LESD 174. pantu, kurā noteikti ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas vispārējie mērķi un kurš formulēts šādi:
„174. pants
Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.
Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.
Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.”
b) LESD 349. pantu, kas attiecas uz īpašiem atbalsta pasākumiem tālākajiem reģioniem:
„349. pants
Ņemot vērā Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas, Azoru salu, Madeiras salu un Kanāriju salu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu paredz īpašus pasākumus, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajiem reģioniem, tostarp kopēju politiku. Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.
Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar muitas un tirdzniecības politiku, fiskālo politiku, brīvās tirdzniecības zonas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, nosacījumus izejvielu un plaša patēriņa preču piegādei, valsts atbalstu un nosacījumus, lai piekļūtu struktūrfondiem un Savienības horizontālajām programmām.
Padome paredz pirmajā daļā minētos pasākumus, ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības un grūtības un neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.”
Tā kā grozījumā, ar kuru pievieno divus jaunus juridiskā pamata elementus, nebija norādīts nekāds pamatojums, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma īss pamatojums zināmā mērā paskaidro grozījuma iemeslus:
„Referents konstatē, ka dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, „ir izteikušas iebildumus un pat protestu” pret 10 miljardu eiro pārnešanu no Kohēzijas fonda uz ESI, lai tos izmantotu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai tikai kohēzijas valstīs.”
Analīze
1. Tiesas noteiktie principi
Tiesas judikatūra par pareizā juridiskā pamata izvēli ir labi iedibināta. Tiesa ir uzsvērusi, ka šai izvēlei ir konstitucionāla nozīme, ņemot vērā juridiskā pamata sekas no kompetences un procesuālā viedokļa[4]. Tādējādi saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumā noteiktajām pilnvarām[5]. Turklāt Tiesa ir uzsvērusi, ka „[Savienības] tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”[6].
Attiecībā uz iespēju tiesību aktam izmantot vairāk nekā vienu juridisko pamatu Tiesa ir noteikusi, ka tas pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja tiesību aktam ir vairāki mērķi vai vairāki elementi, kas ir būtiski savstarpēji saistīti, un neviens no tiem nav sekundārs vai papildu attiecībā pret otru. Ja tiesību akta pārbaudē atklājas, ka tam ir vairāki mērķi un/vai tajā ir atšķirīgi elementi, no kuriem viens ir galvenais mērķis vai elements, bet pārējie ir tikai nesvarīgi vai papildu mērķi vai elementi, tiesību akta pamatā jābūt vienam juridiskajam pamatam, t. i., tam juridiskajam pamatam, kas atbilst galvenajam mērķim un elementam[7].
2. Ierosinātā juridiskā pamata novērtējums
a) Priekšlikuma juridiskais pamats
LESD 172. pantā noteikts, ka parastā likumdošanas procedūra attiecas uz visiem pasākumiem vai pamatnostādnēm par Eiropas komunikāciju tīkliem (171. panta 1. punkts), kuru izveide un īstenošana ir saskaņā ar mērķiem, kas noteikti LESD, jo īpaši citētajā 170. pantā. Šis pants nosaka, ka „Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā”.
Priekšlikumā regulai, ar kuru izveido ESI, 1. pantā regulas priekšmets noteikts šādi:
„1. pants
Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un paredz nosacījumus, metodes un procedūras, kā sniegt Savienības finansiālo atbalstu Eiropas tīkliem, lai atbalstītu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras projektus.”
Priekšlikuma 3. pantā noteikti regulas „vispārējie mērķi”, ko papildina mērķi trim attiecīgajām nozarēm, t. i., transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarei. Šā priekšlikuma 3. pants ir šāds:
„3. pants
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju sagatavot un īstenot kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Eiropas tīklu politiku enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir atbalsts, īstenojot kopējus projektus, kuru mērķis ir jaunas infrastruktūras attīstīšana un būve vai esošās infrastruktūras modernizēšana enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Tālab Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir šādi mērķi:
a) sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu un izmantojot sinerģiju starp nozarēm.
To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu;
b) dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos mērķus — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un par 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā —, tajā pašā laikā nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti.”
Ierosinātās regulas mērķi nepārprotami atbilst LESD 172. pantā noteiktajiem mērķiem, kurš tādējādi jāuzskata par priekšlikuma pareizo juridisko pamatu.
b) LESD 174. pants kā iespējams juridiskais pamats
Juridiskajam pamatam jānodrošina pilnvaras pieņemt tiesību aktus. LESD 174. pants nosaka reģionālās attīstības politikas vispārējos mērķus, bet tajā nav operatīvo noteikumu, kas pilnvarotu iestādes izdot tiesību aktus.
Lai gan tādējādi ir skaidrs, ka 174. pants nevar būt juridiskais pamats, var konstatēt, ka saskaņā ar LESD 171. pantu, kas nosaka darbību TEN sistēmā un ko aktivizē 172. pants, „Savienība var arī palīdzēt dalībvalstīs finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras jomā, izmantojot Kohēzijas fondu, kas izveidots atbilstīgi 177. pantam”.
c) LESD 349. pants kā iespējams juridiskais pamats
LESD 349. pants atšķirībā no 174. panta ļauj pieņemt likumdošanas pasākumus kā „īpašus pasākumus, lai izstrādātu nosacījumus Līgumu piemērošanai minētajiem reģioniem”. Citu šādu pasākumu starpā šajā pantā minēti „nosacījumi, lai piekļūtu struktūrfondiem un Savienības horizontālajām programmām”.
Apsverot, vai 349. pants varētu būt otrs juridiskais pamats, ir jāapsver ne tikai tas, vai priekšlikumam ir jābūt diviem juridiskajiem pamatiem, bet arī tas, vai ar komitejā pieņemto ziņojumu priekšlikums ir grozīts tādā mērā, ka tam būtu nepieciešams papildu juridiskais pamats.
Attiecībā uz priekšlikumu šķiet nepārprotami, ka ESI pielāgošana tālākajos reģionos nav atsevišķs un galvenais priekšlikuma mērķis. Turklāt arī šķiet acīmredzami, ka ITRE un TRAN komiteju kopīgi pieņemtais ziņojums nav mainījis vispārējos mērķus tādā mērā, lai LESD 349. panta kā otra juridiskā pamata pievienošana būtu pamatota.
Tika pieņemts ierosinātās regulas 7. panta 4. punkta grozījums, kurā noteikts, ka „darbības platjoslas tīklu jomā var tikt finansētas arī ar dotācijām tādiem projektiem, kas samazina digitālplaisu, savienojot lauku, kalnu, attālus vai reti apdzīvotus reģionus vai salas, iekšzemes un perifēros reģionus, ja kāda finanšu instrumenta piešķirtais atbalsts nebūtu pietiekams, lai sekmētu pozitīva lēmuma par ieguldījumu veikšanu pieņemšanu”.
Tomēr tas nav otrs neatkarīgs ierosinātās regulas mērķis, kas būtu pielīdzināms noteiktajiem regulas vispārējiem mērķiem, neatkarīgi no tā, vai to ierosinājusi Komisija vai pieņēmušas ITRE un TRAN komitejas.
Juridiskās komitejas ieteikums
Komiteja minēto jautājumu izskatīja 2013. gada 22. janvāra sanāksmē. Šajā sanāksmē tā vienprātīgi[8] nolēma Jums ieteikt izmantot tikai LESD 172. pantu par atbilstīgo juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.
Ar cieņu,
Klaus-Heiner Lehne
20.9.2012
Budžeta komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejai un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu
( COM(2011)0665 /2 – C7‑0374/2011 – 2011/0302(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Göran Färm
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju iekļaut ziņojumā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.a punkts (jauns)
| |
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
| 1.a Vērš uzmanību uz to, ka likumdošanas priekšlikumā minētais finansējums ir tikai orientējoša norāde likumdevējai iestādei un šo summu nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam; |
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
1.b punkts (jauns)
| |
Normatīvās rezolūcijas projekts | Grozījums |
| 1.b Atgādina par Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jāparedz pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība spētu īstenot pašreizējās politikas prioritātes un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem tā varētu pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; |
| ______________ |
| 1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266 |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Lai kopējā tīkla ietvaros finansētu infrastruktūras projektus pārrobežu reģionos, ir jāpanāk spēcīga sinerģija starp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (ESI) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumentiem. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka daudzām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem (EUR 10 mljrd.) būtu jānovirza, lai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, sagatavot projektus, lai vislielākā prioritāte tiktu piešķirta valsts piešķīrumiem saskaņā ar Kohēzijas fondu. | (13) Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka daudzām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem (EUR 10 mljrd.) būtu jānovirza, lai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, un attiecīgā gadījumā jāstiprina to administratīvā spēja pienācīgi sagatavot projektus, lai vislielākā prioritāte tiktu piešķirta valsts piešķīrumiem saskaņā ar Kohēzijas fondu, kā arī lai atbalstītu šo valstu pieteikšanos visām dalībvalstīm pieejamā finansējuma (EUR 21,7 miljardi) saņemšanai, cik vien iespējams nodrošinot ģeogrāfisko līdzsvaru. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(25) Ir nepieciešamas vairākas īstenošanas metodes, kam savukārt vajadzīgas atšķirīgas finansēšanas likmes, lai kāpinātu Savienības finansiālā atbalsta izmantošanas lietderību un ietekmi, sekmētu privātā sektora ieguldījumus un ievērotu atsevišķu projektu specifiskās vajadzības. | (25) Ir nepieciešamas vairākas īstenošanas metodes, kam savukārt vajadzīgas atšķirīgas finansēšanas likmes un dažādi finanšu instrumenti, lai kāpinātu Savienības finansiālā atbalsta izmantošanas lietderību un ietekmi, sekmētu privātā sektora ieguldījumus un ievērotu atsevišķu projektu specifiskās vajadzības. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(34) Lai gan lielāko daļu ieguldījumu, kas nepieciešami saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", var nodrošināt tirgi un regulatīvie pasākumi, finansējuma rašana ir tik sarežģīts uzdevums, ka būs nepieciešama publiskā sektora iesaistīšanās un Savienības atbalsts, kas izpaudīsies kā piešķīrumi un inovatīvi finanšu instrumenti. Finanšu instrumenti būtu jāizmanto atbilstīgi specifiskām tirgus vajadzībām saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķiem, un ar tiem nedrīkstētu izspiest no tirgus privāto finansējumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu instrumentu izmantošanu Komisijai būtu jāveic ex-ante novērtējums par šiem instrumentiem.
| (34) Lai gan lielāko daļu ieguldījumu, kas nepieciešami saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, var nodrošināt tirgi un regulatīvie pasākumi, finansējuma rašana ir tik sarežģīts uzdevums, ka būs nepieciešama publiskā sektora iesaistīšanās un Savienības atbalsts, kas izpaudīsies kā piešķīrumi un inovatīvi finanšu instrumenti. Finanšu instrumenti būtu jāizmanto atbilstīgi specifiskām tirgus vajadzībām saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķiem, tiem būtu jāpapildina citi pieejamie finansēšanas pasākumi un ar tiem nedrīkstētu izspiest no tirgus privāto finansējumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu instrumentu izmantošanu Komisijai būtu jāveic ex-ante novērtējums par šiem instrumentiem. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(36) Stratēģijā "Eiropa 2020" Komisija apņēmās Savienības finanšu instrumentus izmantot saskaņotas finansēšanas stratēģijas ietvaros, kas apvieno Savienības un valstu publisko un privāto finansējumu infrastruktūrai. Pamatā ir doma, ka daudzos gadījumos neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un tirgus nepilnības var efektīvāk novērst ar finanšu instrumentiem, nevis piešķīrumiem. | (36) Stratēģijā „Eiropa 2020” Komisija apņēmās Savienības finanšu instrumentus izmantot saskaņotas finansēšanas stratēģijas ietvaros, kas apvieno Savienības un valstu publisko un privāto finansējumu infrastruktūrai. Pamatā ir doma, ka daudzos gadījumos neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un tirgus nepilnības var efektīvāk novērst ar finanšu instrumentiem, nevis piešķīrumiem, palielinot budžeta izdevumu sviras efektu un kāpinot multiplikācijas efektu privātā sektora finansējuma piesaistīšanas ziņā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā grūtības saņemt kredītus, publisko finanšu ierobežotību un nepieciešamību atbalstīt Eiropas ekonomikas atlabšanu. Finanšu instrumenti, kas balstīti uz tirgus pieprasījumu, būs noderīgi projektiem, kuriem ir līdzīgas finansēšanas vajadzības, un, pateicoties nozaru savstarpējai sinerģijai, tiem būtu jānodrošina lielāki ieguvumi tirgus ietekmes, administrācijas efektivitātes un resursu izmantošanas ziņā. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piedāvātu finanšu instrumentus, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Veidojot šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietveros, piem., aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF) un 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”). | (37) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piedāvātu finanšu instrumentus, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Veidojot šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietveros, piem., aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF), 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”) un stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto projektu obligāciju iniciatīvu. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(39) Lai veicinātu to saņēmēju diversifikāciju nozaru griezumā, kas saņem atbalstu ar finanšu instrumentiem, un lai sekmētu pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju dalībvalstīs, Komisija partnerībā ar EIB iesaistīsies kopīgās iniciatīvās (piem., Eiropas PPP konsultāciju centrs (EPEC) un "Jaspers"), ar kuru starpniecību palīdzēs dalībvalstīm sagatavot to projektu sarakstu, kam varētu piešķirt finansējumu. | (39) Lai veicinātu to saņēmēju diversifikāciju nozaru griezumā, kas saņem atbalstu ar finanšu instrumentiem, un lai sekmētu ģeogrāfisku diversifikāciju dalībvalstīs, turklāt īpaši pievēršoties dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, Komisija partnerībā ar EIB iesaistīsies kopīgās iniciatīvās (piem., Eiropas PPP konsultāciju centrs (EPEC) un „Jaspers”), ar kuru starpniecību palīdzēs dalībvalstīm sagatavot to projektu sarakstu, kam varētu piešķirt finansējumu. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(43) Komisijai būtu jāveic termiņa vidusposma un ex post novērtējumi, lai izvērtētu finansējuma efektivitāti, izmantošanas lietderību un to, kā tas ietekmē mehānisma vispārīgo mērķu un stratēģijas "Eiropa 2020" prioritāšu sasniegšanu. | (43) Komisijai būtu jāveic termiņa vidusposma un ex post novērtējumi, lai izvērtētu dažādo finansiālā atbalsta veidu efektivitāti, izmantošanas lietderību, ietekmi uz instrumenta vispārīgo mērķu sasniegšanu, un kopīgu interešu projektiem piesaistīto publisko un privāto ieguldījumu kopējo apmēru, kas palielina ieguldījumus stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu īstenošanā. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
3. pants – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(a) sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu, un izmantojot sinerģiju starp nozarēm. To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu; | (a) sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu tā, lai projektiem varētu izmantot dažādu instrumentu kombinācijas, un izmantojot sinerģiju starp nozarēm; To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu; |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
3. pants – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ba) palīdzēt atbalstīt projektus, kuri nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un lielas priekšrocības sabiedrībai, bet nesaņem pienācīgu finansējumu tirgū. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos posmus, kā rezultativitāti mēra pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu skaita un novērstu šauro vietu skaita transporta maršrutos, kas saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; | i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos posmus gan transporta infrastruktūrās, gan to savienojumpunktos vietās kur jāšķērso robeža, šā mērķa rezultativitāti mērot pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu skaita un novērstu šauro vietu skaita transporta maršrutos, kas saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 50 000 000 000. Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: | 1. Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 50 000 000 000, kas XX/XX/2013. gada Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē ir galvenais atsauces punkts budžeta iestādei ikgadējās budžeta procedūras laikā. Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
a) transports: EUR 31 694 000 000, no kuriem EUR 10 000 000 000 pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda; | a) transports: EUR 31 694 000 000, no kuriem EUR 10 000 000 000 pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda; |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem, par izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un par visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot programmu. | Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums var segt administratīvās izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem, par izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un par visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot programmu. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar 26. panta 1. punktu Komisija var apropriācijas pārnest starp 1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, izņemot EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesības saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. | 3. Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar 26. panta 1. punktu Komisija var ierosināt apropriācijas pārnest starp 1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, izņemot EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, neierobežojot budžeta lēmējiestādes pilnvaras ikgadējā budžeta procedūrā. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Transporta nozarē tikai darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz atbalstu kā ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas saņemt tikai šādas darbības: | 2. Transporta nozarē tikai darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz atbalstu kā ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu iespējami optimālu ģeogrāfisko līdzsvaru arī finanšu instrumentu izmantojumā, jo īpaši veicot 1. punktā minētās programmas atbalsta darbības, Komisija vajadzības gadījumā sniedz administratīvu atbalstu, lai stiprinātu dalībvalstu spēju izstrādāt pienācīgus projektus šādu instrumentu izmantojumam. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas saņemt tikai šādas darbības: |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – 1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (ga) darbības jauno tehnoloģiju un inovācijas atbalstam visos transporta veidos. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
9.pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Priekšlikumus var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi vai dalībvalstīs reģistrēti publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras. | 1. Priekšlikumus var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, vai dalībvalstīs reģistrēti publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, kā arī ostu un multimodālu platformu attīstīšana: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām. | ii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, ostu un multimodālu platformu attīstīšana, kā arī darbības jauno tehnoloģiju un inovāciju atbalstam visos transporta veidos: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 80% darbībām, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti, vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus. | (b) līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 80 % darbībām, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti, vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus, jo īpaši atjaunojamo energoresursu jomā. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu. Īstenojot šos uzaicinājumus, pēc iespējas lielāku prioritāti piešķir projektiem, kuros ievēroti valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu. | 2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu iespējami optimālu ģeogrāfisko līdzsvaru, Komisija, īstenojot šos uzaicinājumus, atbalsta dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, un vajadzības gadījumā stiprina to administratīvo spēju pienācīgi izstrādāt projektus ar mērķi nodrošināt, ka pēc iespējas lielāku prioritāti piešķir projektiem, kuros ievēroti valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu, taču arī lai atbalstītu šo dalībvalstu pieteikšanos EUR 21,7 miljardu finansējumam, kas pieejams visām dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
11. pants – 3.b punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 3.b Lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, pārnestie līdzekļi tiktu pieprasīti maksimāli intensīvi, īpaša vērība tiek veltīta programmu atbalsta darbībām atbilstoši šai regulai, kuru mērķis ir ar ESI projektu sagatavošanu un īstenošanu saistīto valsts pārvaldes iestāžu un civildienesta institucionālās veiktspējas un darbības efektivitātes kāpināšana. |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(b) aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp projektu obligāciju kvalitātes uzlabošanas mehānismu, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet kam Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei; | (b) aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp projektu obligāciju kvalitātes uzlabošanas mehānismu, atbalstot atsevišķus projektus vai projektu portfeļus, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet kam Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei; |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Pasākumus, ko atbalsta, izmantojot finanšu instrumentus, izraugās pieteikumu iesniegšanas kārtībā un ievērojot nozariskas diversifikācijas principu atbilstīgi 3. un 4. pantam, kā arī pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju starp dalībvalstīm. | 1. Pasākumus, ko atbalsta, izmantojot finanšu instrumentus, ja visi pārējie aspekti ir līdzvērtīgi, izraugās pieteikumu iesniegšanas kārtībā un ievērojot nozariskas diversifikācijas principu atbilstīgi 3. un 4. pantam, kā arī ģeogrāfisku diversifikāciju starp dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Finanšu instrumenti tiecas saglabāt Savienības budžeta nodrošināto aktīvu vērtību. Tie var nest saprātīgu peļņu, lai sasniegtu citu partneru vai ieguldītāju mērķus. | 3. Finanšu instrumenti tiecas palielināt Savienības budžeta izdevumu sviras efektu, piesaistot papildu resursus no publiskiem un privātiem ieguldītājiem. Tie var nest saprātīgu peļņu, lai sasniegtu citu partneru vai ieguldītāju mērķus. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Finanšu instrumentus var kombinēt ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar šo regulu. | 4. Var savstarpēji kombinēt dažādus finanšu instrumentu veidus un/vai kombinēt tos ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ne vēlāk kā līdz 2018. gada vidum Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība, ņemot vērā iespējamo lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Bez tam novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm — gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā rezultātus novērtējumiem par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. | 1. Ne vēlāk kā līdz 2017. gada vidum Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība, ņemot vērā iespējamo lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Bez tam novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm — gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, tostarp aplūkojot arī ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tajā ņem vērā rezultātus novērtējumiem par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Turklāt Komisija novērtējumā analizē turpmāk veicamos pasākumus, kas uzlabotu Savienības līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī palielinātu ieguldījumu apmēru prioritārajos projektos. Novērtējumā cita starpā izskata iespējas, kā finanšu instrumentus padarīt vēl pievilcīgākus plašākam ilgtermiņa ieguldītāju lokam, tostarp publiskā sektora ieguldītājiem, un kā paplašināt to projektu klāstu, kuri tiesīgi saņemt finansējumu, un iespēju attīstīt pašu kapitāla instrumentus Savienības infrastruktūras finansēšanai. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
26. pants – 1.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 1.a Instrumentā ņem vērā stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētās projektu obligāciju iniciatīvas neatkarīgo vispārējo novērtējumu, kas tiks veikts 2015. gadā. Balstoties uz šo novērtējumu, Komisija novērtē stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas nozīmi un efektivitāti ieguldījumu apmērā palielināšanā prioritārajiem projektiem un Savienības izdevumu lietderības palielināšanā. Pamatojoties uz novērtējumu un izvērtējot visus iespējamos risinājumus, Komisija apsver iespēju ierosināt attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktu izmaiņas, it īpaši, ja prognozētā tirgus atsaucība nav apmierinoša vai ja pietiekamā apjomā kļūst pieejami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai. |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments | |||
Atsauces | COM(2011)0665 – C7-0374/2011 – 2011/0302(COD) | |||
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 17.11.2011 | TRAN 17.11.2011 |
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | BUDG 17.11.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Göran Färm 6.2.2012 | |||
51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
15.3.2012 | |||
Pieņemšanas datums | 19.9.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 28 2 3 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Marta Andreasen, Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Andrea Cozzolino, James Elles, Göran Färm, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Alda Sousa, Derek Vaughan, Angelika Werthmann | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Alexander Alvaro, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Peter Jahr, Paul Rübig, Peter Šťastný | |||
29.11.2012
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu
( COM(2011)0665 /2 – C7‑0374/2011 – 2011/0302(COD) )
Atzinumu sagatavoja: Markus Pieper
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (ESI) ir galvenais Eiropas Savienības instruments, ar kuru finansēt tos projektus pamattīklā, kuriem ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, izveidojot trūkstošos pārrobežu posmus, likvidējot galvenās šaurās vietas un izveidojot multimodālus transporta mezglus. ESI varēs izmantot visas dalībvalstis, tas nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi iekšējam tirgum un veicinās Eiropas Savienībai vajadzīgās infrastruktūras attīstību.
Attiecībā uz 10 miljardu euro pārnešanu no Kohēzijas fonda uz ESI, lai tos izmantotu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, šīs dalībvalstis ir izteikušas iebildumus un pat protestu. Neskatoties uz to, dalībvalstīm, kas tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, atvēlētais finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgi, jo, ja šis finansējums netiks izmantots, to nepārnesīs atpakaļ uz Kohēzijas fondu, un tas būs zaudēts. Eiropas Parlamentam kā likumdevējam ir jāstrādā ar Komisijas priekšlikumu un jāveic nepieciešamie precizējumi tekstā, lai panāktu visu dalībvalstu atbalstu, izstrādājot labu priekšlikumu ar Eiropas pievienoto vērtību. Šai sakarā atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tekstā jāveic turpmāk izklāstītie precizējumi.
Kohēzijas fonda finansējumu 10 miljardu euro apmērā nevajadzētu ņemt vērā, nosakot piešķīrumu nepārsniedzamo summu 2,5 % apmērā no IKP
No Kohēzijas fonda pārnestos 10 miljardus euro nevajadzētu ņemt vērā, izmantojot daudzgadu finanšu shēmā ierosināto nepārsniedzamās summas aprēķināšanas metodi, kas paredz piemērot likmi 2,5 % no IKP. Principu līmenī nav nozīmes iekļaut nepārsniedzamās summas noteikšanā tādu centralizēti pārvaldītu instrumentu kā ESI. Lielākā daļa projektu, ko finansēs, ir pārrobežu projekti, un nepārsniedzamās summas noteikšana varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi abās projekta pusēs. Turklāt tas ievieš dalībvalstīm, kas tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, nevienlīdzīgas attieksmes elementu starp EUR 21,7 miljardu un EUR 10 miljardu summām, jo uz konkurenci balstītā projekta īstenošanā, piemēram, nepārsniedzamo summu, tāpat kā pilnībā noteiktus valstu piešķīrumus, nav iespējams ņemt vērā.
Lielāks uzsvars būtu jāliek uz pārrobežu projektiem pierobežas reģionos
Daudzos pierobežas reģionos pašreizējā infrastruktūra joprojām atspoguļo šaurus nacionālos principus (nevis vēlētāju prioritāti dalībvalstīs, kuras dod priekšroku ieguldījumiem infrastruktūrā centrā, kaut gan ir ļoti svarīgi gūt labumu no Eiropas integrācijas procesa un iekšējā tirgus), un attiecīgie reģioni cieš to nomaļās atrašanās vietas dēļ. Prioritāro projektu vairākums patiešām attiecas uz starpvalstu infrastruktūras projektiem, bet bieži vien projekti pārrobežu posmos tiek pārtraukti beigu posmā vai netiek pabeigti vispār. Līdz šim no 30 TENT-T prioritārajiem projektiem 26 ir saistīti ar darbiem pierobežas reģionos vai ir pārrobežu projektiu, taču visi šie projekti, kuru ietvaros veikti ieguldījumi pierobežas reģionos, ir īstenoti.
Būtu jāveido cieša sinerģija starp ESI un Kohēzijas fondu
Sinerģija attiecībā uz infrastruktūras pārrobežu projektiem ir jāizstrādā arī teritoriālās sadarbības programmās, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds. Būtu skaidri jāparedz, ka ERAF finansējumam jābūt pieejamam arī finansiāli labākā situācijā esošos reģionos pārrobežu infrastruktūras projektu īstenošanai saistībā ar izaugsmes un nodarbinātības programmām.
Dažos gadījumos ESI būtu jānodrošina atbalsts visaptveroša tīkla izveidei
ESI finansējumam jābūt pieejamam arī ar visaptverošu tīklu saistītiem infrastruktūras projektiem, piemērojot 5 % nepārsniedzamo likmi, it īpaši projektiem, ko īsteno pārrobežu reģionos.
Lai palielinātu ieguldījumus pamatinfrastruktūrā, ir jāpaplašina infrastruktūras savienošanas instruments
Valstis ar finansiālām grūtībām ir visvairāk atkarīgas no ieguldījumiem infrastruktūrā, jo tie stimulē izaugsmi un rada nodarbinātību. Tādēļ būtu jāparedz iespēja finansiālās grūtībās nonākušām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma izmantot līdzekļus, kurus iegūst no koriģētajām vai atgūtajām naudas plūsmām ESI piešķīrumos un/vai valsts piešķīrumos, kas paredzēti infrastruktūras projektu īstenošanai. Attiecīgās summas Komisijai ir jāpārvalda centralizētā veidā programmas par konkurētspēju un izaugsmi ietvaros. Tas veicinās ieguldījumus valsts, kā arī starpvalstu infrastruktūras projektos un tādējādi palīdzēs nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību.
Visbeidzot ir jāuzsver tas, ka ir jāizstrādā Eiropas Savienības mēroga redzējums par tālsatiksmes pārvadājumu koridoru, kas sniedzas pāri valstu robežām, lai noteiktu šķēršļus (infrastruktūras, tehniskus un administratīvus) raitiem, savstarpēji savienojamiem vairākveidu pārvadājumiem un novērstu tos. Šie šķēršļi ne tikai nopietni kaitē Eiropas konkurētspējai, palielinot izmaksas un samazinot uzticamību loģistikas ķēdei, bet arī asimetriski ietekmē nomaļākās valstis, tādējādi vājinot Eiropas Savienības teritoriālo kohēziju.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. atsauce
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172., 174. un 349. pantu, |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(2) Pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus ir atkarīgs no mūsdienīgas, augstefektīvas infrastruktūras, kas savieno Eiropu, jo īpaši transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomās. Šie izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinātu labāku piekļuvi iekšējam tirgum un tādējādi vairos konkurenci tirgus ekonomikā atbilstīgi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un uzdevumiem. | (2) Pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus ir atkarīgs no mūsdienīgas, integrētas, ļoti efektīvas infrastruktūras, kas savieno Eiropu un tās reģionus, jo īpaši transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomās. Šie izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinātu labāku piekļuvi iekšējam tirgum un tādējādi vairotu konkurenci tirgus ekonomikā atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un uzdevumiem. |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(5) Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka, sagatavojot, izstrādājot un īstenojot kopējas ieinteresētības projektus, tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība. Šajā regulā iztirzātajiem ieguldījumiem infrastruktūrā būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas rada zemas CO2 emisijas un ir noturīga pret klimata pārmaiņām un katastrofām. | (5) Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka, sagatavojot, izstrādājot un īstenojot kopīgu interešu projektus, tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība. Šajā regulā paredzētajiem ieguldījumiem infrastruktūrā būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas rada zemu oglekļa emisiju un ir noturīga pret klimata pārmaiņām un katastrofām, nepalielinot noteiktu Eiropas reģionu, piemēram, tālāko un salu reģionu, nošķirtību. |
Pamatojums
Pasākumiem un darbībām, kuru mērķis ir veicināt tādu sabiedrību, kas rada zemu oglekļa emisiju, nevajadzētu palielināt to reģionu nošķirtību, kuri jau ir attālināti no iekšējās ekonomikas.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (6a) Lai finansētu infrastruktūru pārrobežu reģionos nolūkā izveidot visaptverošu tīklu, būtu jāpanāk ESI un ERAF finansēšanas instrumentu cieša sinerģija. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(10) Pamatojoties uz baltajā grāmatā nospraustajiem mērķiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/2012 noteiktajās TEN-T vadlīnijās apzināta Eiropas transporta tīklu infrastruktūra, noteikts, kādām prasībām tai jāatbilst un paredzēti pasākumi to īstenošanai. Vadlīnijās iecerēts, ka pamattīkla izveide tiks pabeigta līdz 2030. gadam. | (10) Pamatojoties uz baltajā grāmatā nospraustajiem mērķiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/2012 noteiktajās TEN-T pamatnostādnēs ir apzināta Eiropas transporta tīklu infrastruktūra, un noteikts, kādām prasībām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi to īstenošanai. Pamatnostādnēs iecerēts, ka pamattīkla izveide tiks pabeigta līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī atjaunojot un modernizējot esošo infrastruktūru. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(11) Pamatojoties uz dalībvalstu transporta infrastruktūras plānu analīzi, Komisija lēš, ka 2014.–20. gada periodā transporta nozarē, t.i., visā TEN-T tīklā vajadzētu ieguldīt 500 miljardus euro, no kuriem 250 miljardi būtu jāiegulda TEN-T pamattīklā. Ņemot vērā Savienības līmenī pieejamos resursus, ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko daļu ar lielāko Eiropas pievienoto vērtību, lai panāktu vēlamo ietekmi. Tāpēc atbalsts būtu galvenokārt jāpiešķir pamattīklam (konkrētāk, pamattīkla koridoriem) un kopējas ieinteresētības projektiem satiksmes vadības sistēmu jomā (jo īpaši gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, kas balstās uz SESAR un kam nepieciešami Savienības budžeta līdzekļi aptuveni 3 miljardu euro apjomā). | (11) Pamatojoties uz dalībvalstu transporta infrastruktūras plānu analīzi, Komisija lēš, ka 2014.–2020. gada periodā transporta nozarē, t. i., visā TEN-T tīklā vajadzētu ieguldīt EUR [500] miljardus, no kuriem EUR [250] miljardi būtu jāiegulda TEN-T pamattīklā. Ņemot vērā Savienības līmenī pieejamos resursus, ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko daļu ar lielāko Eiropas pievienoto vērtību, lai panāktu vēlamo ietekmi. Tāpēc atbalsts būtu jāpiešķir galvenokārt pamattīklam (konkrētāk, pamattīkla koridoriem), neizslēdzot atbalstu visaptverošam tīklam, kas var efektīvi veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju un uzlabot pieejamību visā Savienībā, kā arī kopīgu interešu projektiem satiksmes vadības sistēmu jomā (jo īpaši gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām, kas balstās uz SESAR un kam nepieciešami Savienības budžeta līdzekļi aptuveni 3 miljardu euro apjomā). |
Pamatojums
ESI atbalsts būtu jāpiešķir galvenokārt pamattīklam, tomēr atbalstu visaptverošajam tīklam nevajadzētu izslēgt gadījumos, kad projekti nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, jo īpaši tādos apgabalos kā tālākos reģionos, kuri saskaņā ar LESD 355. un 375. pantu ir ietverti visaptverošajā tīklā, lai novērstu šo apgabalu izolāciju.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(13) Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka daudzām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem (EUR 10 mljrd.) būtu jānovirza, lai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, sagatavot projektus, lai vislielākā prioritāte tiktu piešķirta valsts piešķīrumiem saskaņā ar Kohēzijas fondu. | (13) Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka dažām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem (EUR XXX mljrd.) būtu jānovirza, lai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Līdz 2016. gada 31. decembrim projektu atlasē pilnībā būtu jāņem vērā valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2017. gada 1. janvāra resursi, kas vēl nav piešķirti kādam transporta infrastruktūras projektam, būtu jādara pieejami visām dalībvalstīm, kuras tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus saskaņā ar šo regulu. Vislielākā iespējamā prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kuros ievēroti Kohēzijas fonda piešķīrumi valstīm. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, sagatavot un īstenot šīs regulas pielikumā uzskaitītos projektus, kam ir Eiropas pievienotā vērtība. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (13a) Institucionālās un administratīvās spējas ir būtisks priekšnoteikums, lai efektīvi sasniegtu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķus. Komisijai būtu jānodrošina, lai šīs spējas vienmēr būtu projektu izstrādei un īstenošanai pietiekamā līmenī, un nepieciešamības gadījumā tai būtu jāpiedāvā atbilstoši līdzekļi attiecīgajai dalībvalstij. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(24) Ir jāizveido stabili un saderīgi ES mēroga tīkli, lai digitālā vidē varētu sniegt sabiedriskā labuma pakalpojumus, iesaistot gan publisko pārvaldi, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus valstu un reģionālā līmenī, tālab ir ļoti svarīgi nodrošināt strukturētu ES finansējumu, kas paredzēts sistēmas un programmatūras izmaksu segšanai, kā arī šādu tīklu noturīgu mezglu uzturēšanai, lai no nacionālo operatoru budžeta būtu jāsedz tikai iekšzemes izmaksas. | (24) Ir jāizveido stabili un saderīgi ES mēroga tīkli, lai digitālā vidē varētu sniegt sabiedriskā labuma pakalpojumus, iesaistot gan publisko pārvaldi, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tālab ir ļoti svarīgi nodrošināt strukturētu ES finansējumu, kas paredzēts sistēmas un programmatūras izstrādes izmaksu segšanai, kā arī šādu tīklu noturīgu mezglu uzturēšanai, lai no valstu operatoru budžeta būtu jāsedz tikai iekšzemes izmaksas. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(37) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piedāvātu finanšu instrumentus, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Veidojot šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietveros, piem., aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF) un 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”). | (37) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piedāvātu finanšu instrumentus, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Atbildīgajām pārvaldības iestādēm būtu jārada nepieciešamie stimuli, lai piesaistītu privātos ieguldītājus. Veidojot šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu, piem., aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF) un 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”). |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(41) Mehānisma nodrošinātā atbalsta daudzgadu plānošanai būtu jātiecas uz Savienības prioritāšu atbalstīšanu, nodrošinot vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību un Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības saskaņotību un nepārtrauktību. Par priekšlikumiem, kas iesniegti pēc tam, kad īstenota pirmā daudzgadu darba programma transporta jomā, atbalstu par izmaksām varētu saņemt no 2014. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu to projektu nepārtrauktību, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā. | (41) Mehānisma nodrošinātā atbalsta daudzgadu plānošanai būtu jātiecas uz Savienības prioritāšu atbalstīšanu, nodrošinot vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību un Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības saskaņotību, taisnīgumu un nepārtrauktību. Priekšlikumiem, kas iesniegti pēc tam, kad īstenota pirmā daudzgadu darba programma transporta jomā, attaisnojamo izdevumu laikposmam vajadzētu sākties no 2014. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu to projektu nepārtrauktību, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
(44) Pamatojoties uz nozarspecifiskajām vadlīnijām, kas izklāstītas atsevišķās regulās, ir sagatavots prioritāro jomu saraksts, kam piemērojama šī regula, un šis saraksts būtu jāiekļauj pielikumā. Lai ņemtu vērā iespējamo politikas prioritāšu un tehnisko iespēju maiņu, kā arī iespējamās izmaiņas satiksmes plūsmās, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. | (44) Pamatojoties uz nozarspecifiskajām pamatnostādnēm, kas izklāstītas atsevišķās regulās, ir sagatavots prioritāro jomu saraksts, kam piemērojama šī regula, un šis saraksts būtu jāiekļauj pielikumā. Lai ņemtu vērā iespējamo politikas prioritāšu un tehnisko iespēju maiņu, kā arī iespējamās izmaiņas satiksmes plūsmās, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Komisijai, veicot sagatavošanas darbus, būtu atbilstīgi jāapspriežas, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
2. pants – 10.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| (10a) „visaptverošs tīkls” ir Eiropas transporta tīkls, kā noteikts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] II nodaļā, kas nodrošina piekļuvi iekšējam tirgum un visu Savienības reģionu, tostarp nomaļo, tālāko un mazapdzīvoto reģionu, savstarpēju savienojamību, tādējādi stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju starp dalībvalstīm, dalībvalstīs un starp dalībvalstīm un trešām valstīm; |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
3. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju sagatavot un īstenot kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Eiropas tīklu politiku enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir atbalsts, īstenojot kopējas projektus, kuru mērķis ir jaunas infrastruktūras attīstīšana un būve vai esošās infrastruktūras modernizēšana enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Tālab Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir šādi mērķi: | Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus saskaņā ar Eiropas tīklu politiku enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir atbalsts, īstenojot projektus, kuru mērķis ir jaunas infrastruktūras attīstīšana un būve vai esošās infrastruktūras modernizēšana enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, un prioritārā kārtā risināt infrastruktūras trūkuma problēmu. Tālab Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir šādi mērķi: |
a) sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu, un izmantojot sinerģiju starp nozarēm. To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu; | a) sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kuros ir ņemtas vērā nākotnē paredzamās satiksmes plūsmas, tādējādi nodrošinot labumu visai Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu, un izmantojot sinerģiju starp nozarēm. To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu un kopā ar citiem finanšu resursiem; |
b) dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos mērķus — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un par 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā —, tajā pašā laikā nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti. | b) veicināt Savienības mērķu sasniegšanu — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, par 20 % palielināt energoefektivitāti un par 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā —, tajā pašā laikā nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
3. pants – ba apakšpunkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| ba) veidot trūkstošos posmus un likvidēt šaurās vietas, jo īpaši pārrobežu posmos; |
Pamatojums
Pierobežas reģioni atrodas nelabvēlīgākā situācijā nomaļās atrašanās vietas dēļ, un tāpēc tie ir īpaši atkarīgi no savienojumiem ar Eiropas Savienības transporta tīklu. Tāpēc turpmāk būtu jāveicina infrastruktūras projektu īstenošana pierobežas reģionos, lai izveidotu trūkstošos posmus un likvidētu šaurās vietas, savienojot šos reģionus ar pamattīklu un tādējādi nodrošinot labāku piekļuvi iekšējam tirgum.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
4. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Līdztekus 3. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem mērķiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam jāsekmē šādu specifisku nozaru mērķu sasniegšana: | 1. Līdztekus 3. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem mērķiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam jāsekmē šādu specifisku nozaru mērķu sasniegšana: |
a) Transporta nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopējas ieinteresētības projektus, kas tiecas sasniegt tālāk izklāstītos mērķus, kā sīkāk norādīts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 4. pantā: | a) Transporta nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopīgu interešu projektus, kas tiecas sasniegt tālāk izklāstītos mērķus, kā sīkāk norādīts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 4. pantā: |
i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos posmus, kā rezultativitāti mēra pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu skaita un novērstu šauro vietu skaita transporta maršrutos, kas saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; | i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos posmus, izmantojot arī šīs regulas 10. pantā noteiktos kvotu un līdzfinansējuma apmērus un ņemot vērā reģionus ar neizdevīgu ģeogrāfisko izvietojumu, un šā mērķa sasniegšano mērot pēc jaunu un uzlabotu iekšējo un pārrobežu savienojumu skaita un novērsto šauro vietu skaita transporta maršrutos, kas saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; |
ii) nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu transportu ilgtermiņā, kā rezultativitāti mērīs pēc parastā dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs un pēc ātrgaitas dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs; | ii) nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu transportu ilgtermiņā, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc parastā dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs un pēc ātrgaitas dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs; |
iii) optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju. Šī mērķa sasniegšanu mērīs pēc ostu un lidostu skaita, kas savienotas ar dzelzceļa tīklu. | iii) optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju. Šā mērķa sasniegšanu mērīs pēc ostu un lidostu skaita, kas savienotas ar dzelzceļa tīklu; |
| iv) sagatavoties nākotnē paredzamām transporta plūsmām. |
b) Enerģētikas nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopējas ieinteresētības projektus, kas tiecas sasniegt šādus mērķus, kā sīkāk norādīts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012: | b) Enerģētikas nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopīgu interešu projektus, kas tiecas sasniegt šādus mērķus, kā sīkāk norādīts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012: |
i) veicināt turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla, kā rezultativitāti mērīs pēc to projektu skaita, ar kuriem efektīvi tiek savienoti dalībvalstu tīkli un novērstas iekšējās šaurās vietas; | i) veicināt turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc to projektu skaita, ar kuriem efektīvi tiek savienoti dalībvalstu tīkli un novērstas iekšējās šaurās vietas; |
ii) uzlabot Savienības apgādes drošību, kā rezultativitāti mērīs pēc sistēmas noturības un sistēmas operāciju drošības attīstības, kā arī pēc to projektu skaita, kas dod iespēju diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus; | ii) uzlabot Savienības apgādes drošību un efektivitāti, modernizējot infrastruktūru, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc sistēmas noturības un sistēmas operāciju drošības attīstības, kā arī pēc to projektu skaita, kas dod iespēju diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus; |
iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu pārvades tīklā un izveidojot CO2 tīklus, kā rezultativitāti mērīs pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un pēc CO2 emisiju summas, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. | iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu pārvades tīklā un izveidojot CO2 tīklus, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un pēc kopējā CO2 emisijas apmēra, kas novērsts, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. |
c) Telekomunikāciju tīklu nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopējas ieinteresētības projektus, kas tiecas sasniegt šādus mērķus, kā sīkāk norādīts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas]: | c) Telekomunikāciju tīklu nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopīgu interešu projektus, kas tiecas sasniegt šādus mērķus, kā sīkāk norādīts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO pamatnostādnes]: |
i) paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu, tostarp mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kā rezultativitāti mēra pēc platjoslas un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma un pēc mājsaimniecību skaita, kam ir platjoslas pieslēgums ar ātrumu, kas pārsniedz 100 Mbps; | i) paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu visos ES reģionos, starp tiem un arī lauku apvidos, tostarp mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un mājsaimniecībās, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc platjoslas un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma un pēc mājsaimniecību skaita, kam ir platjoslas pieslēgums ar ātrumu, kas pārsniedz 100 Mbps; |
ii) sekmēt valstu publisko tiešsaistes pakalpojumu starpsavienojumus un sadarbspēju, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem, kā rezultativitāti mēris pēc iedzīvotāju un uzņēmumu procentuālā skaita, kuri izmanto publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un pēc šādu pakalpojumu pieejamības pāri robežām. | ii) sekmēt valstu publisko tiešsaistes pakalpojumu starpsavienojumus un sadarbspēju, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc iedzīvotāju un uzņēmumu procentuālā skaita, kuri izmanto publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un pēc šādu pakalpojumu pieejamības pāri robežām. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu pārvades tīklā un izveidojot CO2 tīklus, kā rezultativitāti mērīs pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un pēc CO2 emisiju summas, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. | iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu pārvades tīklā, izveidojot CO2 tīklus un ieguldot ilgtspējīgā transportā, šā mērķa sasniegšanu mērot pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un pēc kopējā CO2 emisijas apmēra, kas novērsts, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
5. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 50 000 000 000. Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: | 1. Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR [XXX]. Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: |
a) transports: EUR 31 694 000 000, no kuriem EUR 10 000 000 000 pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda; | a) transports: EUR [XXX], no kuriem EUR [XXX] pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. [...]/2012 [CPR] un Regulu (ES) Nr. [...]/2012 [Kohēzijas fonds] tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda projektiem, kas uzskaitīti 1. pielikumā, un pilnībā ievērojot piešķīrumus valstīm no Kohēzijas fonda, kurus tās saņems līdz 2016. gada 31. decembrim; |
b) enerģētika: EUR 9 121 000 000; | b) enerģētika: EUR [XXX]; |
c) telekomunikācijas: EUR 9 185 000 000. | c) telekomunikācijas: EUR [XXX]. |
2. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem, par izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un par visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot programmu. | 2. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem, par izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un par visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot programmu. |
Finanšu piešķīrumi var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, uz šo programmu. Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada līdzīgu izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav pabeigtas. | Finanšu piešķīrumi var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, uz šo programmu. Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada līdzīgu izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav pabeigtas. |
3. Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar 26,1. panta 1. punktu Komisija var apropriācijas pārnest starp 1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, izņemot EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesības saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. | 3. Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar 26,1. panta 1. punktu Komisija var pārnest apropriācijas starp 1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, paredzot katram sektoram ne vairāk kā 3 %, izņemot EUR [XXX], kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
7. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Tikai darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] un Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas], kā arī programmas atbalsta darbības ir tiesīgas saņemt atbalstu kā Savienības finansiālo atbalstu dotāciju, finanšu instrumentu un iepirkuma veidā. | 1. Tikai darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes], Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-E pamatnostādnes] un Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO pamatnostādnes], kā arī programmas atbalsta darbības ir tiesīgas saņemt atbalstu kā ES finansiālo atbalstu dotāciju, finanšu instrumentu un iepirkuma veidā. |
2. Transporta nozarē tikai darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz atbalstu kā ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas saņemt tikai šādas darbības: | 2. Transporta nozarē tikai darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz atbalstu ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas saņemt tikai šādas darbības: |
a) darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] III nodaļu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 39. pantu; | a) darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] III nodaļu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 39. pantu; |
| aa) darbības, ar kurām veido visaptverošu tīklu saskaņā Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] II nodaļu, ja šādas darbības palīdz atvieglot pārrobežu satiksmes plūsmas vai novērš šaurās vietas un ja šādas darbības veicina arī pamattīkla attīstību un nodrošina savienojumu starp reģioniem, tostarp nomaļākajiem un tālākajiem reģioniem, — nepārsniedzot maksimālo summu 5 % apmērā no transporta nozarei piešķirtā finansējuma, kā noteikts šīs regulas 5. pantā; |
b) pētījumi kopējas ieinteresētības projektiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā; | b) pētījumi kopīgu interešu projektiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā; |
c) darbības kopējas ieinteresētības projektu atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 8. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā; | c) darbības kopīgu interešu projektu atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 8. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā; |
d) darbības satiksmes pārvaldības sistēmu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 37. pantu; | d) darbības satiksmes pārvaldības sistēmu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 37. pantu; |
e) darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 38. pantu; | e) darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T pamatnostādnes] 38. pantu; |
f) darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu; | f) darbības, kuru mērķis ir dzelzceļa trokšņa mazināšana, tostarp modernizējot un uzlabojot pašreizējo ritošo sastāvu; |
g) programmas atbalsta darbības. | g) programmas atbalsta darbības; |
| ga) darbības jauno tehnoloģiju un inovācijas atbalstam visos transporta veidos. |
Transporta nozares darbības, kas saistītas ar pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu, ja ir rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm par pārrobežu posmu pabeigšanu. Izņēmuma kārtā iepriekšminētā rakstiskā vienošanās netiek prasīta, ja projekts ir vajadzīgs, lai nodrošinātu savienojumu ar kaimiņu dalībvalsts vai trešās valsts tīklu, bet faktiski nešķērso robežu. | Transporta nozares darbības, kas saistītas ar pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu, ja ir rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm par pārrobežu posmu pabeigšanu. Komisija sniedz palīdzību, lai panāktu vienošanos, un katru gadu iesniedz Parlamentam ziņojumu par gadījumiem, kad tika konstatētas problēmas, un par grūtību būtību. Izņēmuma kārtā iepriekšminētā rakstiskā vienošanās netiek prasīta, ja projekts ir vajadzīgs, lai nodrošinātu savienojumu ar kaimiņu dalībvalsts vai trešās valsts tīklu, bet faktiski nešķērso robežu. |
Dotāciju finansējums projektiem, kuru būtisks ieņēmumu avots ir lietotāji, pirmām kārtām ir pieejams projekta sagatavošanai, jo īpaši PPP novērtēšanai. | Dotāciju finansējums projektiem, kuru būtisks ieņēmumu avots ir lietotāji, pirmām kārtām ir pieejams projektam, jo īpaši PPP novērtēšanai. |
3. Enerģētikas nozarē specifiski nosacījumi, ar kādiem darbības, ar kurām īsteno kopējas ieinteresētības projektus, ir atbilstīgas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai finanšu instrumentu un dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. pantā. | 3. Enerģētikas nozarē specifiski nosacījumi, ar kādiem darbības, ar kurām īsteno kopīgu interešu projektus, ir atbilstīgas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai finanšu instrumentu un dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Energoinfrastruktūras pamatnostādnes] 15. pantā. |
4. Telekomunikāciju nozarē visas darbības, ar kurām īsteno kopējas ieinteresētības projektus, un programmas atbalsta darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas] pielikumā ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo atbalstu dotāciju, iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. | 4. Telekomunikāciju nozarē visas darbības, ar kurām īsteno kopīgu interešu projektus, un programmas atbalsta darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO pamatnostādnes] pielikumā ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo atbalstu dotāciju, iepirkumu un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
8. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Dotācijas saskaņā ar šo regulu var būt kādā no veidiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] XXX. pantā. | 1. Dotācijas saskaņā ar šo regulu var būt kādā no veidiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] XXX. pantā. |
Darba programmās nosaka dotāciju veidu, ko var izmantot, lai finansētu attiecīgās darbības. | Darba programmās nosaka dotāciju veidu, ko var izmantot, lai finansētu attiecīgās darbības. |
2. Izdevumi var būt attiecināmi no dienas, kad iesniegts atbalsta pieteikums. [Izdevumi par projektiem, kas iekļauti pirmajā daudzgadu programmā, var būt attiecināmi no 2014. gada 1. janvāra, ja šī regula stājas spēkā pēc minētās dienas]. | 2. Izdevumi var būt attiecināmi no dienas, kad iesniegts atbalsta pieteikums. [Izdevumi par projektiem, kas iekļauti pirmajā daudzgadu programmā, var būt attiecināmi no 2014. gada 1. janvāra, ja šī regula stājas spēkā pēc minētās dienas]. |
3. Attiecināmi var būt tikai dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot gadījumus, kad kopējas ieinteresētības projekts skar trešo valstu teritoriju un kad darbība ir obligāti nepieciešama, lai sasniegtu konkrētā projekta mērķus. | 3. Attiecināmi var būt tikai dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot gadījumus, kad kopīgu interešu projekts skar trešo valstu teritoriju un kad darbība ir obligāti nepieciešama, lai sasniegtu konkrētā projekta mērķus. |
4. Iekārtu un infrastruktūras izmaksas, ko saņēmējs uzskata par kapitālizdevumiem, var būt attiecināmas līdz pilnam apjomam. | 4. Iekārtu un infrastruktūras izmaksas, ko saņēmējs uzskata par kapitālizdevumiem, var būt attiecināmas līdz pilnam apjomam. |
5. Attiecināmi var būt izdevumi saistībā ar vides pētījumiem par vides aizsardzību un par atbilstību Savienības acquis. | 5. Attiecināmi var būt izdevumi saistībā ar vides pētījumiem par vides aizsardzību un par atbilstību Savienības acquis. |
6. Izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas. | 6. Izdevumi, kas saistīti ar neapbūvētas zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas. |
7. PVN nav attiecināmas izmaksas. | 7. Neatgūstams PVN ir attiecināmas izmaksas. |
8. Noteikumus par saņēmējam radušos izmaksu attiecināmību mutatis mutandis piemēro izmaksām, kas radušās īstenošanas struktūrām. | 8. Noteikumus par saņēmējam radušos izmaksu attiecināmību mutatis mutandis piemēro izmaksām, kas radušās īstenošanas struktūrām. |
| 8.a Tehniskās un administratīvās palīdzības izmaksas ir attiecināmas izmaksas. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Priekšlikumus var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi vai dalībvalstīs reģistrēti publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras. | 1. Priekšlikumus var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi, piemēram, Eiropas Teritoriālās sadarbības grupa, vai dalībvalstīs reģistrēti publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras. |
Pamatojums
Eiropas Teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) ir unikāla Eiropas Savienības līmeņa struktūra, kas var piedāvāt idejas un izstrādāt vietējās stratēģijas, pārstāvēt vadošās iestādes sarežģītās programmās, kurās izmanto vairākus finansējuma avotus, un īstenot projektus vai programmas. ETSG ļauj samazināt administratīvās izmaksas un veicina vienkāršošanu, radot papildu pievienot vērtību pārrobežu situācijās.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
10. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Izņemot gadījumus, kad minēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] XXX. pantā, priekšlikumu atlase notiek, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 17. pantā minētajām darba programmām. | 1. Izņemot gadījumus, kad minēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] XXX. pantā, priekšlikumu atlase notiek, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 17. pantā minētajām darba programmām. |
2. Transporta nozarē: | 2. Transporta nozarē: |
a) dotācijas pētījumiem — Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām; | a) dotācijas pētījumiem — Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām; |
b) dotācijas par darbiem — | b) dotācijas par darbiem — |
i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām; finansējuma apmēru var palielināt līdz 30 % projektiem, kas paredzēti šauro vietu novēršanai; finansējuma apmēru var palielināt līdz 40% projektiem, kas attiecas uz pārrobežu posmiem; | i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi: Savienības finansiālais atbalsts ir vismaz 20 %, bet nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām; finansējuma apmēru palielina līdz 30 % projektiem, kas paredzēti šauro vietu novēršanai; finansējuma apmēru palielina līdz 40 % projektiem, kas attiecas uz pārrobežu posmiem; 25 % no ESI finansējuma novirza programmām robežšķērsošanas punktos; |
ii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, kā arī ostu un multimodālu platformu attīstīšana: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām; | ii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu un veicinot tā uzlabošanu, ostu attīstīšana, ņemot vērā reģionus ar neizdevīgu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī darbības jauno tehnoloģiju un inovāciju atbalstam visos transporta veidos — Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām; |
c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — | c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — |
i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS): Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no attiecināmajām izmaksām; | i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS) un upju informācijas sistēmas: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām; |
ii) satiksmes pārvaldības sistēmas, kravas transporta pakalpojumi, drošas stāvvietas autoceļu pamattīklā, kā arī darbības, lai atbalstītu jūras transporta maģistrāļu attīstīšanu: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām. | ii) satiksmes pārvaldības sistēmas, kravas transporta pakalpojumi, drošas stāvvietas autoceļu pamattīklā, kā arī darbības, lai atbalstītu jūras transporta maģistrāļu attīstīšanu: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. |
3. Enerģētikas nozarē: | 3. Enerģētikas nozarē: |
a) Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no pētījumu un/vai darbu attiecināmajām izmaksām; | a) Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no pētījumu un/vai darbu attiecināmajām izmaksām; |
b) līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 80% darbībām, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti, vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus. | b) līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 80 % darbībām, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Energoinfrastruktūras pamatnostādnes] 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti, vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus. |
4. Telekomunikāciju nozarē: | 4. Telekomunikāciju nozarē: |
a) darbības platjoslas tīklu jomā Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no attiecināmajām izmaksām; | a) darbības platjoslas tīklu jomā Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām; |
b) darbības vispārējo pakalpojumu jomā Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75% no attiecināmajām izmaksām; | b) darbības vispārējo pakalpojumu jomā Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām; |
c) pamatpakalpojumu platformas parasti finansē, izmantojot iepirkumu. Izņēmuma gadījumos tās var finansēt ar dotāciju, kas sedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu; | c) pamatpakalpojumu platformas parasti finansē, izmantojot iepirkumu. Izņēmuma gadījumos tās var finansēt ar dotāciju, kas sedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu; |
d) programmas atbalsta darbības, ieskaitot infrastruktūras kartēšanu, mērķsadarbību un tehnisko palīdzību Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75% no attiecināmajām izmaksām. | d) programmas atbalsta darbības, ieskaitot infrastruktūras kartēšanu, mērķsadarbību un tehnisko palīdzību Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. |
5. Iepriekš minēto līdzfinansējumu var palielināt par ne vairāk kā 10 procentpunktiem darbībām, kam raksturīgas starpnozariskas sinerģijas, kas palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, kas palielina noturību pret klimata pārmaiņām vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šo palielinājumu nepiemēro 11. pantā minētajiem līdzfinansējuma apmēriem. | 5. Iepriekš minēto līdzfinansējumu var palielināt par ne vairāk kā 10 procentpunktiem darbībām, kam raksturīga sinerģija starp nozarēm, kas palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, kas palielina noturību pret klimata pārmaiņām vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo palielinājumu nepiemēro 11. pantā minētajiem līdzfinansējuma apmēriem. |
6. Finansiālā atbalsta apjomu, kas piešķirams izraudzītajām darbībām, noteiks, pamatojoties uz katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma sviras efektu. | 6. Finansiālā atbalsta apjomu, kas piešķirams izraudzītajām darbībām, noteiks, pamatojoties uz katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma sviras efektu. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
11. pants
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Kas attiecas uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda [Regulas XXX XX pants] un ko paredzēt tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, izsludina īpašus uzaicinājumus attiecībā uz projektiem, ar kuriem īsteno pamattīklu tikai un vienīgi dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. | 1. Attiecībā uz EUR [XXX] , kas pārnesti no Kohēzijas fonda [Regulas XXX XX pants] un ko paredzēts tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, izsludina īpašus uzaicinājumus attiecībā uz projektiem, ar kuriem veido pamattīklu tikai un vienīgi dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. |
2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu. Īstenojot šos uzaicinājumus, pēc iespējas lielāku prioritāti piešķir projektiem, kuros ievēroti valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu. | 2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu, cenšoties sasniegt mobilitātes šķēršļu mazināšanas mērķi. To projektu atlasi, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, veic, pamatojoties uz projektu pietiekamas gatavības līmeni, kvalitāti un ES pievienoto vērtību, saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un kritērijiem, kā arī ievērojot piešķīrumus valstīm no Kohēzijas fonda, kurus tās saņems līdz 2016. gada 31. decembrim. No 2017. gada 1. janvāra resursus, kas pārnesti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Tomēr vislielākā iespējamā prioritāte būtu jānodrošina projektiem, kuros ievēroti valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu. |
3. Atkāpjoties no 10. panta un attiecībā uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda un ko paredzēts tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, maksimālie finansēšanas apjomi ir tie, kas piemērojami Kohēzijas fondam un minēti 22. pantā un 110. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006], attiecībā uz šādām darbībām: | 3. Atkāpjoties no 10. panta un attiecībā uz EUR [XXX], kas pārnesti no Kohēzijas fonda un ko paredzēts tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, maksimālie finansēšanas apjomi ir tie, kas piemērojami Kohēzijas fondam un minēti 22. pantā un 110. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006], attiecībā uz šādām darbībām: |
a) dotācijas pētījumiem; | a) dotācijas pētījumiem; |
b) dotācijas par darbiem — | b) dotācijas darbiem — |
i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi; | i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi; |
ii) darbības pārrobežu ceļu posmu izveides atbalstam; | ii) darbības pārrobežu ceļu posmu izveides atbalstam; |
iii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, multimodālu platformu un ostu attīstīšana; | iii) iekšzemes transporta savienojumi ar ostām un lidostām, multimodālu platformu un ostu attīstīšana; |
c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — | c) dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem — |
i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS); | i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS), upju informācijas pakalpojumi (RIS) un kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma (VTMIS); |
ii) satiksmes pārvaldības sistēmas. | ii) satiksmes pārvaldības sistēmas; |
| iii) jūras maģistrāles. |
| Lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus un kurām var rasties grūtības, izstrādājot pietiekamas gatavības un kvalitatīvus projektus ar ES pievienoto vērtību, Komisija vismaz reizi gadā organizē papildu uzaicinājumus uz konkursu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārnestā finansējuma apguvi visās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, īpašu uzmanību pievērš Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā paredzētajām programmas atbalsta darbībām, kuru mērķis ir stiprināt institucionālās spējas un to valsts pārvaldes iestāžu un valsts dienestu efektivitāti, kuri ir saistīti ar šīs regulas 1. pielikumā minētajiem projektiem. |
| 3.a No Kohēzijas fonda pārnestos EUR [XXX] neierēķina maksimālajā struktūrfondu finansējumā, kas dalībvalstīm, kuras tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, ir 2,5 % no IKP. |
| 3.b Uz Kohēzijas fonda resursiem, kas izmantoti, lai finansētu transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus, neattiecina kohēzijas politikā izmantoto nepārsniedzamās summas noteikšanas sistēmu. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 11.a pants |
| 1. Dalībvalstis, kurām ir finansiālas grūtības un kuras atbilst Regulas (ES) Nr. XXXX/XXXX (Kopīgo noteikumu regula) 22. panta un 100. panta 3. punkta noteikumiem, papildus augstākai ESI līdzfinansējuma likmei, kas nepārsniedz 10 %1, pēc pieprasījuma var izmantot arī: |
| i) līdzekļus, kurus iegūst no atgūtajām naudas plūsmām ESI piešķīrumos infrastruktūras projektu īstenošanai; |
| ii) līdzekļus, kurus iegūst no koriģētajām un/vai atgūtajām naudas plūsmām valstu piešķīrumos infrastruktūras projektu īstenošanai; |
| iii) attiecīgās summas Komisija pārvalda centralizēti saskaņā ar konkurētspējas un izaugsmes programmu. Tas veicinās ieguldījumus valsts, kā arī starpvalstu infrastruktūras projektos un tādējādi palielinās Eiropas pievienoto vērtību. |
| _________________ |
| 1 Sk. turpat 3., 11. panta 3. punktu. |
Pamatojums
Dalībvalstis, kurām ir finansiālas grūtības, ir īpaši atkarīgas no infrastruktūras, jo tā veicina nodarbinātību un sekmē izaugsmi.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. daļa – c punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
c) pēc projekta virzības novērtēšanas, jo īpaši, ja minētās darbības īstenošana ir ievērojami aizkavējusies. | c) pēc projekta virzības novērtēšanas, jo īpaši, ja minētās darbības īstenošana ir ievērojami aizkavējusies un ja par šo aizkavēšanos tieši atbild saņēmēji. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
4. Pirms Komisija pieņem kādu no 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem lēmumiem, tā izvērtē attiecīgo gadījumu un informē attiecīgos saņēmējus, lai tie noteiktā termiņā varētu iesniegt savus apsvērumus. | 4. Pirms Komisija pieņem kādu no 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem lēmumiem, tā izvērtē attiecīgo gadījumu un informē attiecīgos saņēmējus, lai tie vismaz trīs mēnešu laikā varētu iesniegt savus apsvērumus. |
Pamatojums
Trīs mēnešu laikposmam vajadzētu būt pietiekamam, lai valsts un vietējās iestādes varētu sagatavot padziļinātu analīzi un iesniegt būtiskus apsvērumus par attiecīgo projektu pirms Komisija pieņem lēmumus.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. pants – 6.a punkts (jauns)
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
| 6.a Finanšu instrumenti ir vērsti uz vienu vai vairākiem konkrētiem Savienības politiskajiem mērķiem, to darbība ir nediskriminējoša, tiem ir noteikts precīzs darbības termiņš, tie atbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem un papildina līdzšinējos instrumentus, piemēram, dotācijas. |
Pamatojums
Finanšu instrumentu izmantošanai jābūt efektīvi regulētai, un jānodrošina pietiekamas garantijas, lai pēc iespējas samazinātu risku saistībā ar publiskā finansējuma izlietojumu un nodrošinātu sviras efektu.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Dalībvalstis attiecībā uz transporta un enerģētikas nozaru projektiem veic darbību tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu patiesumu un atbilstību, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var lūgt Komisiju piedalīties pārbaudēs uz vietas. | Dalībvalstis attiecībā uz transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozaru projektiem veic darbību tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu patiesumu un atbilstību, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var lūgt Komisiju piedalīties pārbaudēs uz vietas. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
21. pants – 3. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
Telekomunikāciju nozarē valstu regulatīvās iestādes veic visu iespējamo, lai nodrošinātu vajadzīgo tiesisko noteiktību un tādu investīciju vidu, lai atvieglināto to projektu īstenošanu, kas saņem Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu. | Telekomunikāciju nozarē valstu regulatīvās iestādes arī veic visu iespējamo, lai nodrošinātu vajadzīgo tiesisko noteiktību un tādu investīciju vidi, lai atvieglotu to projektu īstenošanu, kas saņem Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. | 1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, nodrošinot, lai līdzīgai infrastruktūrai dažādās dalībvalstīs izmaksas būtu samērīgas, ņemot vērā vietējās cenas, kā arī piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. |
Pamatojums
Ir jānodrošina, lai par ES līdzekļiem finansēto infrastruktūras projektu izmaksas dažādās dalībvalstīs būtu pēc iespējas līdzīgākas, ņemot vērā darbaspēka un materiālu izmaksas.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Komisijai palīdz Instrumenta koordinēšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. | 1. Komisijai palīdz Instrumenta koordinēšanas komiteja un komitejas, kas izveidotas katrai no trim instrumenta nozarēm — transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūrai. Šīs komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
3. Komiteja nodrošina horizontālu pārskatu pār 17. pantā minētajām darba programmām, lai nodrošinātu konsekvenci un starpnozaru sinerģiju apzināšanu un izmantošanu. | 3. Koordinēšanas komiteja nodrošina horizontālu pārskatu pār 17. pantā minētajām darba programmām, lai nodrošinātu konsekvenci un apzinātu un izmantotu sinerģiju starp nozarēm. Attiecīgo nozaru komitejas palīdz Komisijai uzraudzīt attiecīgo pamatnostādņu īstenošanu un piedalās pamatnostādņu pārskatīšanā. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 20. pantā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu, sākot no dienas, kad šī regula stājas spēkā. | 2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 3 gadu laikposmu no ...*. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais 9 mēnešus pirms triju gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
| _________________ |
| * OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu. |
Pamatojums
Deleģētajiem aktiem nevajadzētu prevalēt pār likumdevēju pilnvarām, un tāpēc būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu Komisijas izpildes pilnvaru regulāru uzraudzību.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
25. pants – 5. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 20. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem. | 5. Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par trim mēnešiem. |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
1. Ne vēlāk kā līdz 2018. gada vidum Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība, ņemot vērā iespējamo lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Bez tam novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm — gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā rezultātus novērtējumiem par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. | 1. Ne vēlāk kā līdz 2017. gada vidum Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība, ņemot vērā iespējamo lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Bez tam novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, tās iekšējo un ārējo saskaņotību, visu mērķu atbilstības nepārtrauktību, kā arī pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritātēs, tostarp ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tajā ņem vērā iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes novērtējuma rezultātus. |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pielikums – 1. daļa – a iedaļa – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool | BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Rheine –Twente/Mittellandkanal – Enschede – Hengelo – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool |
| Iekšējie ūdensceļi (IŪC) Mittellandcanal un Twentecanal savienojuma priekšizpēte |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pielikums – 1. daļa – a iedaļa – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool | BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Münster/Osnabrück lidosta – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool |
| Dzelzceļš, lidosta dzelzceļa un Münster-Osnabrück lidostas savstarpējs savienojums |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
1. pielikums – 1. daļa – a iedaļa – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool | BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Hengelo/Twente – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool |
| Dzelzceļš vairāku posmu modernizācija (Hannover – Osnabrück – Hengelo/Twente; jo īpaši Minden/Seelze – Hannover un Twente apvedceļš) |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
1. pielikums – 1. daļa – a iedaļa – 2. punkts – 1. daļa
| |
Komisijas ierosinātais teksts | Grozījums |
BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool | BY robeža – Warzsawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – West-German Canals, Mittellandkanal – Osnabrück – Enschede – Utrecht – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool |
| Iepriekš definēti posmi West-German Canals, Mittellandkanal, Hannover – Magdeburg – Berlin |
| Veids Iekšējie ūdensceļi |
| Apraksts/grafiks modernizācija (piem., tiltu paaugstināšana, nodrošinot iespēju pārvadāt konteinerus trīs līmeņos), tostarp savienojumi ar citiem transporta veidiem |
PROCEDŪRA
Virsraksts | Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments | |||
Atsauces | COM(2011)0665 – C7-0374/2011 – 2011/0302(COD) | |||
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē | ITRE 17.11.2011 | TRAN 17.11.2011 |
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē | REGI 17.11.2011 | |||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums | Markus Pieper 23.11.2011 | |||
51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
15.3.2012 | |||
Izskatīšana komitejā | 23.11.2011 | 20.6.2012 | 12.7.2012 | 17.9.2012 |
Pieņemšanas datums | 27.11.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 39 1 2 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Jan Březina, Andrea Cozzolino, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Lena Kolarska-Bobińska, Heide Rühle, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter | |||
PROCEDŪRA
Virsraksts | Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments | |||
Atsauces | COM(2011)0665 – C7-0374/2011 – 2011/0302(COD) | |||
Datums, kad to iesniedza EP | 19.10.2011 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja | ITRE 17.11.2011 | TRAN 17.11.2011 |
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu | BUDG 17.11.2011 | REGI 17.11.2011 |
|
|
Referents(-i) | Adina-Ioana Vălean 10.11.2011 | Inés Ayala Sender 10.11.2011 | Dominique Riquet 10.11.2011 |
|
51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
15.3.2012 | |||
Juridiskā pamata apstrīdēšana | JURI 22.1.2013 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā | 27.3.2012 | 24.4.2012 | 18.9.2012 | 5.11.2012 |
Pieņemšanas datums | 18.12.2012 |
|
|
|
Galīgais balsojums | +: –: 0: | 81 8 5 | ||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Gabriele Albertini, Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Michael Cramer, Jürgen Creutzmann, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Pilar del Castillo Vera, Christine De Veyrac, Christian Ehler, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Vicky Ford, Jacqueline Foster, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Mathieu Grosch, András Gyürk, Fiona Hall, Jacky Hénin, Jim Higgins, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Philippe Lamberts, Eva Lichtenberger, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marian-Jean Marinescu, Marisa Matias, Gesine Meissner, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Hubert Pirker, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Salvador Sedó i Alabart, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Keith Taylor, Britta Thomsen, Silvia-Adriana Ţicău, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Giommaria Uggias, Marita Ulvskog, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Peter van Dalen, Patricia van der Kammen, Alejo Vidal-Quadras, Artur Zasada, Roberts Zīle | |||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā | Maria Badia i Cutchet, Spyros Danellis, Ioan Enciu, Markus Ferber, Michael Gahler, Eider Gardiazábal Rubial, Andrzej Grzyb, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Ivailo Kalfin, Werner Langen, Mario Pirillo, Dominique Riquet, Ramon Tremosa i Balcells, Sabine Wils, Corien Wortmann-Kool | |||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā | Tanja Fajon, Esther Herranz García, Marit Paulsen, Sergio Paolo Francesco Silvestris | |||
Iesniegšanas datums | 29.1.2013 | |||