Sesijas dokuments

 

A7-0021/2014

13.1.2014

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

( COM(2011)0752 – C7-0444/2011 – 2011/0367(COD) )

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Lorenzo Fontana

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

 

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti.

 

Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: […].

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  5

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTA PIELIKUMS  117

Budžeta komitejaS ATZINUMS  118

PROCEDŪRA  138

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

( COM(2011)0752 – C7-0444/2011 – 2011/0367(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2011)0752 ),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 78. panta 2. punktu, 79. panta 2. un 4. punktu, 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0444/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 11. jūlija atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 18. jūlija atzinumu[2],

–  ņemot vēra Padomes pārstāvja 2013. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu ( A7-0021/2014 ),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[3]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES

REGULA(ES) Nr. …/2013

(datums),

ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu, 79. panta 2. un 4. punktu, 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Savienības politika iekšlietu jomā paredz radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – telpu bez iekšējām robežām, kur cilvēki var brīvi ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, pārliecībā, ka viņu tiesības tiek pilnībā ievērotas un viņu drošība garantēta, ņemot vērā kopīgos uzdevumus, piemēram, visaptverošas Savienības imigrācijas politikas izstrādi, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un sociālo kohēziju, kopīgas Eiropas Patvēruma sistēmas izveidi▌, ▌, smagu noziegumu un organizētās noziedzības radīto apdraudējumu novēršanu un nelegālas imigrācijas, cilvēku tirdzniecības, kibernoziegumu un terorisma apkarošanu.

(1a)  Ir nepieciešams pieņemt integrētu pieeju jautājumiem, kas rodas migrācijas un patvēruma pieteikumu spiediena rezultātā un saistībā ar ES ārējo robežu pārvaldību, nodrošinot, ka pilnībā tiek ievērotas starptautiskās tiesības un cilvēktiesības, tostarp pasākumos, kurus īsteno trešās valstīs, paužot visu dalībvalstu savstarpēju solidaritāti un apliecinot izpratni par to, ka nepieciešams respektēt valstu pienākumus, vienlaikus nodrošinot, ka uzdevumi tiek skaidri definēti.

(2)  Ar Savienības finansējumu minētās telpas izveides atbalstam būtu jāsniedz papildvērtība Savienībai un uzskatāmi jāapliecina solidaritāte un kopīga atbildība, bez kuras nav iespējams risināt kopīgos uzdevumus.

(3)  Ar izveidoto kopējo sistēmu būtu jānodrošina, lai minētā finansējuma izmantošana būtu saskaņota, vienkāršota un vienoti īstenota visās attiecīgajās politikas jomās.

(3a)  Līdzekļu izmantošanu šajā jomā vajadzētu koordinēt, lai garantētu papildinošu ietekmi, efektivitāti un atpazīstamību, kā arī panāktu sinerģiju starp budžetiem.

(4)  Kopējā sistēmā būtu jānosaka palīdzības principi un dalībvalstu un Komisijas pienākumi attiecībā uz to, kā nodrošina minēto principu piemērošanu, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu un atklāšanu.

(5)  Šis Savienības finansējums būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo pasākumu līdzfinansējums balstītos uz stratēģiskām daudzgadu programmām, ko katra dalībvalsts sagatavotu, apspriežoties ar Komisiju.

(6)  Pasākumi, kurus īsteno attiecībā uz trešām valstīm un saistībā ar tām un kurus atbalsta ar fonda starpniecību, būtu jāveic, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citiem pasākumiem, kuri tiek īstenoti ārpus Savienības un kurus atbalsta izmantojot Savienības ģeogrāfiskos un tematiskos ārējās palīdzības instrumentus. Šo pasākumu īstenošanā jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu. Tiem nevajadzētu būt paredzētiem, lai atbalstītu pasākumus, kas ir tieši orientēti uz attīstību , un ▌ vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finanšu palīdzība, ko nodrošina, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politiku konsekvenci attīstībai. Ir svarīgi arī raudzīties, lai ārkārtas palīdzības īstenošana▌ atbilstu Savienības humānās palīdzības politikai un to attiecīgos gadījumos papildinātu, un lai tajā ievērotu humānās palīdzības principus, kas noteikti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību.

(7)  Ārējai darbībai vajadzētu būt konsekventai un saskaņotai, kā noteikts LES 18. panta 4. punktā.

(8)  Pirms tiek sagatavotas daudzgadu programmas kā līdzekļi minētā Savienības finansējuma mērķu sasniegšanai, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāiesaistās politikas dialogā un tādējādi jāizstrādā saskaņota stratēģija katrai atsevišķai dalībvalstij. Pēc politikas dialoga pabeigšanas katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai valsts programma, kurā izklāstīts, kā dalībvalsts plāno sasniegt attiecīgās speciālās regulas mērķus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Komisijai būtu jāizvērtē, vai valsts programma atbilst minētajiem mērķiem un politikas dialoga iznākumam. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē, vai Savienības finansējuma sadalījums pa mērķiem atbilst minimālai procentuālai daļai, kas katram mērķim noteikta attiecīgajā speciālajā regulā. Būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm atkāpties no minētām minimālām procentuālām daļām; tādā gadījumā tām atkāpšanās iemesli būtu jāpamato savā valsts programmā. Ja dalībvalsts sniegtais pamatojums tiktu atzīts par nepietiekamu, Komisija var neapstiprināt valsts programmu. Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par politikas dialogu iznākumu, par programmu veidošanas procesu visā tā kopumā, tostarp par valstu programmu sagatavošanu, iekļaujot atbilstību minimālai procentuālai daļai, kas katram mērķim noteikta attiecīgajā speciālajā regulā, un par valsts programmu īstenošanu.

(9)  Stratēģijai būtu jāveic starpposma pārskatīšana, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu 2018.–2020. gadā.

(10)  Atbilstoši proporcionalitātes principam un nepieciešamībai samazināt administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāveido partnerība ar attiecīgajām iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu un īstenotu ▌ savas valsts programmas visā daudzgadu periodā. Dalībvalstis nodrošinās to, lai programmu veidošanas cikla dažādajos posmos partneru vidū neveidotos nekādi interešu konflikti. Katrai dalībvalstij būtu jāizveido komiteja, lai uzraudzītu valsts programmu un palīdzētu tai izvērtēt programmas mērķu īstenošanas gaitu un sasniegšanas rezultātus. Katrai dalībvalstij būtu jāuzņemas atbildība par uzraudzības komitejas izveidošanas praktisko kārtību.

(11)  Valsts programmu izdevumu attiecināmība būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem, ievērojot kopīgus principus, kas izklāstīti šajā regulā. Izdevumu attiecināmības sākuma un beigu datumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu vienotus un objektīvus noteikumus, ko piemēro valsts programmām.

(12)  Tehniskajai palīdzībai būtu jārada iespēja dalībvalstīm atbalstīt savu valsts programmu īstenošanu un palīdzēt saņēmējiem izpildīt viņu pienākumus un ievērot Savienības tiesību aktus. Nepieciešamības gadījumā tehniskā palīdzība varētu segt izmaksas, kas kompetentajām iestādēm radušās trešās valstīs.

(13)  Lai nodrošinātu atbilstošu pamatu ātrai ārkārtas palīdzības sniegšanai, šajā regulā būtu jāparedz iespēja atbalstīt pasākumus, kuru izdevumi radušies, pirms iesniegts pieteikums par šādas palīdzības piešķiršanu, bet ne pirms 2014. gada 1. janvāra, atbilstoši Finanšu regulas [6] noteikumam, saskaņā ar kuru pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos šāds elastīgums ir pieļaujams. Pienācīgi pamatotos gadījumos, ja tas ir būtiski, lai īstenotu pasākumu, jo īpaši tādu, kurā saņēmējs ir starptautiska vai nevalstiska organizācija, atbalsts var veidot 100% no attiecināmiem izdevumiem. Pasākumiem, kuru atbalstam sniedz ārkārtas palīdzību, būtu tieši jāizriet no ārkārtas situācijas un tiem nebūtu jāaizstāj dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumus.

(13а)  Pieņemtie lēmumi, kas saistīti ar finansējumu no Savienības budžeta līdzekļiem, būtu pienācīgi jādokumentē, lai garantētu pienācīgu revīzijas izsekojamību.

(14)  Visā izdevumu ciklā▌ Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā – saskaņā ar Finanšu regulu noteiktus administratīvus sodus un naudassodus.

(14a)  Saistībā ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību, par dalībvalstu, Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF veiktām pārbaudēm uz vietas un revīzijām ekonomikas dalībniekus var gan brīdināt, gan arī nebrīdināt, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(14b)  DFS iekšlietu jomas fondu jaunās struktūras mērķis ir vienkāršot piemērojamos noteikumus un mazināt saņēmējiem administratīvo slogu. Tomēr kontroles mehānismam būtu jāsaglabājas efektīvam, un tāpēc ir svarīgi ņemt vērā attiecīgos noteikumus par ES finanšu interešu aizsardzību, kuros paredzētas pārbaudes uz vietas un revīzijas, par kurām var gan brīdināt, gan nebrīdināt.

(15)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai garantētu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Šajā nolūkā ir jāizstrādā vispārīgi principi un nepieciešamās funkcijas, kas šīm sistēmām būtu jāizpilda.

(16)  Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, Savienības tiesību aktu neievērošanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un korekciju būtu jāprecizē, lai garantētu valsts programmu efektīvu un pareizu īstenošanu.

(17)  Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu dalībvalstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par valsts programmu īstenošanu un kontroli, izmantojot savas pārvaldības un kontroles sistēmas. Saskaņā ar speciālajām regulām sniegto atbalstu īsteno ciešā Komisijas un dalībvalstu sadarbībā saskaņā ar subsidiaritātes principu.

(17a)  Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto zināšanas, kompetence un pieredze, ko uzkrājušas publiskās un/vai privātās struktūras, īstenojot agrākos fondus iekšlietu jomā.

(18)  Tikai dalībvalstu izraudzītās atbildīgās iestādes nodrošina pietiekamu pārliecību par to, ka pirms Savienības budžeta atbalsta piešķiršanas saņēmējiem ir veikta vajadzīgā kontrole. Tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka no Savienības budžeta līdzekļiem var atlīdzināt tikai tos izdevumus, ko segušas izraudzītās atbildīgās iestādes.

(19)  Būtu jāparedz Komisijas pilnvaras un atbildība pārbaudīt, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, un pieprasīt dalībvalstu rīcību.

(20)  Savienības budžeta saistības būtu jāizpilda katru gadu. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, jāparedz kopīgi noteikumi par gada atlikuma un galīgā atlikuma maksājumiem.

(21)  Priekšfinansējuma maksājumi programmu sākumā nodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi, lai pēc programmas apstiprināšanas sniegtu saņēmējiem atbalstu tās īstenošanā. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par sākotnējā priekšfinansējuma summām. Slēdzot programmu, sākotnējais priekšfinansējums būtu pilnībā jādzēš. Atbildīgajām iestādēm būtu jānodrošina, ka saņēmēji laikus saņem visu tiem pienākošos summu.

(21a)  Turklāt būtu jāparedz ikgadējs priekšfinansējums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm pietiek līdzekļu īstenot savas valsts programmas. Šāds ikgadējs priekšfinansējums būtu katru gadu jānoskaidro, reizē ar gada atlikuma maksājumu.

(22)  Finanšu regulas trīsgadu posma pārskatīšana [7] ievieš izmaiņas dalītās pārvaldības metodē, un tās ir jāņem vērā.

(23)  Lai pastiprinātu pārskatatbildību par izdevumiem, ko katrā konkrētā gadā līdzfinansē no Savienības budžeta, būtu jārada atbilstoša sistēma ikgadējai grāmatojumu noskaidrošanai. Saskaņā ar minēto sistēmu atbildīgajai iestādei par valsts programmu būtu jāiesniedz Komisijai dokumenti, kas izklāstīti Regulas 966/2012 [jaunās Finanšu regulas] 59. pantā.

(24)  Lai pamatotu garantijas, kas ir pamatā ikgadējai grāmatojumu noskaidrošanai visā Savienībā, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par dalībvalstu veicamās kontroles veidu un līmeni.

(25)  Lai nodrošinātu Savienības resursu pareizu finanšu pārvaldību, Komisijai var nākties veikt finanšu korekcijas. Lai dalībvalstīm garantētu juridisko noteiktību, ir svarīgi noteikt apstākļus, kādos piemērojamo Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumos Komisija var veikt finanšu korekcijas. Lai nodrošinātu, ka finanšu korekcijas, ko Komisija var noteikt dalībvalstīm, ir saistītas ar Savienības finansiālo interešu aizsardzību, tās būtu attiecināmas tikai uz gadījumiem, kad Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpums ir tieši vai netieši saistīts ar pasākumu atbilstību, pareizību, pārvaldību vai kontroli un attiecīgajiem izdevumiem. Samērīguma nodrošināšanas labad ir svarīgi, lai Komisija, pieņemot lēmumu par finanšu korekcijas summu, ņemtu vērā pārkāpuma veidu un smaguma pakāpi. Šajā sakarībā ir lietderīgi noteikt kritērijus attiecībā uz Komisijas veicamajām finanšu korekcijām un procedūru, saskaņā ar kuru var pieņemt lēmumu par finanšu korekciju veikšanu.

(26)  Lai noteiktu atbildīgo iestāžu un Savienības budžeta finansiālās attiecības, Komisijai katru gadu būtu jāveic šo iestāžu grāmatojumu noskaidrošana. Grāmatojumu noskaidrošanas lēmumam būtu jāattiecas uz grāmatojumu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, bet ne uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(27)  Komisijai, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu atbild par Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu, būtu jālemj, vai izdevumi, kas dalībvalstīm radušies, atbilst Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām pamatot savus lēmumus par maksājumu veikšanu. Lai dalībvalstīm dotu juridiskas un finansiālas garantijas par iepriekš veiktajiem izdevumiem, būtu jāparedz maksimālais termiņš, kurā Komisija var pieņemt lēmumus par to, kādas būtu finansiālās sekas neatbilstības gadījumā.

(27a)  Ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība un efektīva īstenošana, vienlaikus arī nodrošinot pārredzamību, juridisko noteiktību, finansējuma pieejamību un vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem.

(27b)  Nolūkā vienkāršot finansējuma izmantošanu un samazināt kļūdu risku, vienlaikus nodrošinot diferenciāciju, kad tas nepieciešams politikas specifikas atspoguļošanai, ir lietderīgi noteikt atbalsta formas, saskaņotus nosacījumus izdevumu dotāciju attiecināmībai, tostarp vienkāršotas izmaksu iespējas. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts noteikumi par izdevumu attiecināmību.

(28)  Lai stiprinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību jebkuras budžeta saistību daļas atcelšanai valsts programmā, jo īpaši tad, ja no saistību atcelšanas var izslēgt kādu summu, proti, gadījumos, kad īstenošanas aizkavēšanās ir saistīta ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, vai ar force majeure apstākļiem.

(29)  Lai nodrošinātu, ka tiek atbilstoši piemēroti vispārīgi noteikumi par saistību atcelšanu, paredzētajos noteikumos būtu sīki jāizklāsta, kā nosaka saistību atcelšanas termiņus un kā aprēķina attiecīgās summas.

(30)  Svarīgi ir informēt sabiedrību par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti Savienības finanšu resursi. Atbildība par to, lai attiecīgo informāciju paziņotu sabiedrībai, būtu jāuzņemas Komisijai, atbildīgajām iestādēm un saņēmējiem. Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar plašu sabiedrību un spēcīgāku sinerģiju starp saziņas darbībām, kuras sāktas pēc Komisijas iniciatīvas, budžetu, kas saziņas darbībām piešķirts saskaņā ar minēto Savienības finansējumu, izmanto arī vienotajai saziņai par Eiropas Savienības politikas prioritātēm ar noteikumu, ka šīs prioritātes ir saistītas ar minētā Savienības finansējuma vispārīgajiem mērķiem.

(31)  Lai nodrošinātu, ka informācija par minēto Savienības finansējumu tiek plaši izplatīta un iespējamos saņēmējus informē par finansēšanas iespējām, uz šīs regulas pamata būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par informēšanas un saziņas pasākumiem, kā arī šo pasākumu konkrēti tehniskie raksturlielumi, un katrai dalībvalstij būtu vismaz jāizveido tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā iekļauta nepieciešamā informācija. Lai pienācīgi informētu iespējamos saņēmējus, dalībvalstīm būtu jāīsteno tiešāka veida saziņas pasākumi, inter alia, organizējot regulārus sabiedriskos pasākumus, tā dēvētās informācijas dienas un apmācību kursus.

(32)  Atbalstīto pasākumu efektivitāte ir atkarīga arī no to izvērtēšanas un rezultātu izplatīšanas. Būtu jāprecizē dalībvalstu un Komisijas pienākumi šajā jomā un kārtība, kādā nosaka izvērtējuma ticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(32a)  Regulas piemērošanā, tostarp deleģēto aktu sagatavošanā, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(33)  Lai grozītu šīs regulas noteikumus par izdevumu attiecināmības kopīgajiem principiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu [8].

(35)  Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz veidlapu paraugiem, kuri jāizmanto, lai sniegtu informāciju Komisijai, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, ņemot vērā to, ka minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(36)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, paredzēt vispārīgus noteikumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.▌

(36a)  Ciktāl šī regula paredz vispārīgus noteikumus, kas nepieciešami, lai varētu īstenot speciālās regulas, ar kurām nodrošina šīs regulas piemērošanu attiecībā uz šīm speciālajām regulām, un kuras ir tiesību akti, kas balstīti uz Šengenas acquis saistībā ar valstīm, attiecībā uz kurām šīs speciālās regulas ir piemērojamas, pamatojoties uz attiecīgiem protokoliem, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, vai pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, šī regula būtu jāpiemēro kopā ar šīm speciālajām regulām. Šādā aspektā tas nozīmē, ka šī regula var izveidot saikni ar Šengenas acquis veidojošo speciālo regulu noteikumiem un uz tiem tieši iedarboties, tādējādi ietekmējot Šengenas acquis juridisko sistēmu.

(36b)  Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(36c)  Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(37)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

(38)  Šīs regulas darbības termiņu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam *[*OV …]. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

Šī regula nosaka vispārīgus noteikumus speciālo regulu īstenošanai attiecībā uz:

a)  izdevumu finansēšanu;

b)  partnerību, programmu veidošanu, ziņošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

c)  pārvaldības un kontroles sistēmām, kas dalībvalstīm jāveido;

d)  grāmatojumu noskaidrošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  "speciālās regulas" ir:

–  Regula Nr. .../2012/ES [ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu 2014.–2020. gadam],

–  Regula Nr. …/2012/ES [ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai,] un

–  jebkura cita regula, kas nodrošina šīs regulas piemērošanu.

b)  "programmu veidošana" ir organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finansēšanas process vairākos posmos, kas paredzēts Savienības un dalībvalstu kopīgo pasākumu veikšanai daudzgadu periodā, lai sasniegtu speciālo regulu mērķus;

c)  "pasākums" ir projekts vai vairāki projekti, ko par attiecīgo valsts programmu atbildīgā iestāde ir izvēlējusies vai par ko tā ir atbildīga, un kas veicina speciālo regulu vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu;

d)  "Savienības pasākums" ir transnacionāls pasākums vai Savienību īpaši interesējošs pasākums, kā definēts speciālajās regulās;

e)  "projekts" ir konkrētie, praktiskie līdzekļi, ko Savienības finansējuma saņēmēji izmanto, lai īstenotu visu pasākumu vai daļu no tā;

f)  "ārkārtas palīdzība" ir projekts vai vairāki projekti, ar ko novērš ārkārtas situāciju, kā definēts speciālajās regulās;

g)  "saņēmējs" ir Savienības finansējuma saņēmējs projekta ietvaros – publiskas vai privātas struktūras, starptautiskas organizācijas vai Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK), Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālo biedrību starptautiskā federācija.

II NODAĻA

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS PRINCIPI

3. pants

Vispārējie principi

1.  Speciālās regulas nodrošina atbalstu, izmantojot valsts programmas, Savienības pasākumus un ārkārtas palīdzības pasākumus, ar ko papildina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa darbības, lai īstenotu Savienības mērķus un radītu papildvērtību Savienībai.

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts, ko sniedz saskaņā ar speciālajām regulām un ko sniedz dalībvalstis, atbilstu attiecīgajām Eiropas Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm, kā arī papildinātu citus Eiropas Savienības instrumentus, ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto situāciju.

3.  Saskaņā ar īpašajām regulām sniegto atbalstu īsteno ciešā Komisijas un dalībvalstu sadarbībā.

4.  Atbilstīgi saviem pienākumiem Komisija un dalībvalstis kopā ar EĀDD attiecībā uz pasākumiem trešās valstīs un saistībā ar tām nodrošina šīs regulas saskaņotību ar speciālajām regulām un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, stratēģijām un instrumentiem, tostarp tiem, kas ietilpst Savienības ārējās darbības jomā.

4.a  Komisija un dalībvalstis attiecīgos gadījumos kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošina, lai pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām tiktu pieņemti, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citiem ārpus Savienības veiktiem pasākumiem, kuru atbalstam izmanto Savienības instrumentus. Tie jo īpaši nodrošina, ka minētie pasākumi:

a)  ir saskaņoti ar Savienības ārējo politiku, ievēro principu attiecībā uz politiku konsekvenci attīstībai un atbilst attiecīgā reģiona vai valsts stratēģisko programmu dokumentiem;

b)  ir vērsti uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību;

c)  kalpo Savienības iekšpolitikas interesēm un atbilst pasākumiem, kurus īsteno Savienībā.

5.  Komisija un dalībvalstis piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas [30. pantu], proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu.

6.  Komisija un dalībvalstis nodrošina saskaņā ar speciālajām regulām sniegtā atbalsta efektivitāti, tostarp ar uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas līdzekļiem.

7.  Komisija un dalībvalstis pilda savas attiecīgās funkcijas saistībā ar šo regulu un speciālajām regulām, lai mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem, dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4. pants

Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem

Speciālo regulu finansētie pasākumi atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

5. pants

Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.  Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu un speciālajām regulām finansētus pasākumus, Eiropas Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot novēršanas pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvos sodus un naudassodus.

2.  Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus un atgūst nepamatoti izmaksātas summas kopā ar visiem procentiem par kavētiem maksājumiem. Tās par minēto ziņo Komisijai un informē to par notikumu būtisku attīstību saistītos administratīvos un tiesvedības procesos.

3.  Ja saņēmējiem nepamatoti izmaksātās summas nav atgūstamas dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalstij ir pienākums attiecīgās summas atmaksāt Savienības ▌budžetā.

4.  Dalībvalstis jo īpaši attiecībā uz augstāka riska jomām nodrošina efektīvus krāpšanas novēršanas pasākumus, kam ir preventīva iedarbība, ņemot vērā pasākumu rezultātus un samērīgumu.

5.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 54. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kas attiecas uz 2. un 3. punktā minētajiem dalībvalstu pienākumiem. Komisija saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, cik bieži un kādā formā jāsniedz ziņojumi par pārkāpumiem.

6.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu un speciālajām regulām.

7.  Lai noteiktu, vai saistībā ar tādu dotācijas nolīgumu vai dotācijas piešķiršanas lēmumu, vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu un speciālajām regulām, nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē ▌Savienības finansiālās intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas ▌, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

8.  Neskarot ▌ 1., 6. un 7. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ▌, kas izriet no šīs regulas un speciālo regulu īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstīgi to kompetencei veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas.

▌

III. NODAĻA

SAVIENĪBAS PASĀKUMU, ĀRKĀRTAS UN TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS FINANŠU SISTĒMA

7. pants

Īstenošanas sistēma

1.  Komisija nosaka kopējo summu, kas pieejama Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām.

2.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem darba programmu Savienības pasākumiem un ārkārtas palīdzībai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, Komisija atsevišķi var pieņemt darba programmu ārkārtas palīdzībai.

4.  Savienības pasākumus, ārkārtas palīdzības un tehniskās palīdzības pasākumus pēc Komisijas iniciatīvas var īstenot:

–  Komisija tieši vai ar izpildaģentūru starpniecību,

–  netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas ▌60. pantu.

8. pants

Ārkārtas palīdzība

1.  Reaģējot uz ārkārtas situācijām, kas definētas speciālajās regulās, Komisija var pieņemt lēmumu sniegt ārkārtas palīdzību. Šādos gadījumos tā savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2.  Ievērojot pieejamo resursu robežas, ārkārtas palīdzības apjoms var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajiem izdevumiem.

3.  Tā var būt palīdzība, ko sniedz dalībvalstīs un trešās valstīs saskaņā ar speciālajās regulās noteiktajiem mērķiem un pasākumiem.

4.  Ja tas nepieciešams attiecīgā pasākuma īstenošanai, ārkārtas palīdzību var piešķirt, lai segtu izdevumus, kas radušies pirms dotācijas pieteikuma vai pieteikuma par palīdzības piešķiršanu iesniegšanas dienas, bet ne pirms 2014. gada 1. janvāra.

5.  Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko piešķir tieši Savienības aģentūrām.

9. pants

Savienības pasākumi un ārkārtas palīdzība trešās valstīs vai saistībā ar tām

1.  Komisija var pieņemt lēmumus par Savienības pasākumu un ārkārtas palīdzības pasākumu finansēšanu trešās valstīs vai saistībā ar tām saskaņā ar speciālajās regulās noteiktajiem mērķiem un pasākumiem.

2.  Ja minētos pasākumus īsteno tieši, dotāciju pieteikumus drīkst iesniegt šādas struktūras:

a)  dalībvalstis;

b)  trešās valstis – pienācīgi pamatotos gadījumos, kad dotācija nepieciešama, lai sasniegtu šīs regulas un speciālo regulu mērķus;

c)  kopīgās struktūras, ko izveidojušas trešās valstis un Savienība vai dalībvalstis;

d)  starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālās organizācijas, ANO struktūras, departamenti un misijas, starptautiskās finanšu iestādes un attīstības bankas un iestādes ar starptautisku jurisdikciju, ciktāl tās veicina attiecīgo(-ās) speciālo(ās) regulu(-as) mērķus;

e)  Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK), Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālo biedrību starptautiskā federācija;

f)  nevalstiskās organizācijas, kas dibinātas un reģistrētas Savienībā un valstīs, kuras saistītas ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

g)  Savienības aģentūras ārkārtas palīdzības sniegšanai.

10. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.  Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā saskaņā ar speciālajām regulām var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, un darbības , kas nepieciešamas šīs regulas un speciālo regulu īstenošanai.

2.  Minētie pasākumi un darbības var ietvert ▌:

a)  palīdzību projektu sagatavošanai un izvērtēšanai;

b)  atbalstu iestāžu stiprināšanai un administratīvās spējas veidošanai, lai nodrošinātu šīs regulas un speciālo regulu efektīvu pārvaldību;

c)  pasākumus, kas attiecas uz šīs regulas un speciālo regulu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, ar tām saistīto informācijas apmaiņu un to īstenošanu, kā arī pasākumus, kas attiecas uz kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

d)  izvērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un pētījumus, tostarp arī vispārīgas nozīmes pētījumus, attiecībā uz speciālo regulu darbību;

e)  pasākumus informācijas izplatīšanai, tīklu izveides atbalstam, saziņas darbību veikšanai, izpratnes veidošanai, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai, tostarp ar trešām valstīm. Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar plašu sabiedrību un spēcīgāku sinerģiju starp saziņas darbībām, kuras sāktas pēc Komisijas iniciatīvas, resursus, kas saziņas pasākumiem piešķirti saskaņā ar šo regulu, izmanto arī vienotajai saziņai par Eiropas Savienības politikas prioritātēm – ar noteikumu, ka šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas un speciālo regulu vispārīgajiem mērķiem;

f)  datorizētu sistēmu uzstādīšanu, atjaunināšanu, izmantošanu un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un izvērtēšanas vajadzībām;

g)  izvērtēšanas un uzraudzības kopīgas sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izveidi, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu rādītājus;

h)  pasākumus izvērtēšanas metožu uzlabošanai un informācijas apmaiņas veikšanai par izvērtēšanas praksi;

i)  izraudzītajām iestādēm un saņēmējiem paredzētas konferences, seminārus, darba grupas un citus kopīgus informēšanas un apmācības pasākumus par šīs regulas un speciālo regulu īstenošanu;

 

ia)  ar krāpšanas atklāšanu un novēršanu saistītus pasākumus;

j)  ar revīziju saistītus pasākumus.

3.  Minētie pasākumi var būt saistīti arī ar iepriekšējām vai turpmākām finanšu shēmām.

IV NODAĻA

VALSTS PROGRAMMAS

1. sadaļa
Programmu veidošanas un īstenošanas sistēma

10.a pants

Programmu veidošana

Speciālo regulu mērķus sasniedz saistībā ar daudzgadu programmu veidošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, veicot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 15. pantu.

11. pants

Līdzdalības subsidiaritāte un samērība

1.  Dalībvalstis un struktūras, ko tās minētajam nolūkam ir izraudzījušas ("izraudzītās iestādes"), ir atbildīgas par to, ka atbilstīgā līmenī tiek īstenotas programmas un izpildīti uzdevumi saskaņā ar šo regulu un speciālajām regulām, ņemot vērā katras dalībvalsts institucionālo, juridisko un finansiālo sistēmu un ievērojot šo regulu un speciālās regulas.

2.  Mehānismos, kas regulē īstenošanu un saskaņā ar īpašajām regulām sniegtā atbalsta izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu, ievērojot piešķirtā atbalsta apmēru, un tādējādi samazina administratīvo slogu un sekmē efektīvu īstenošanu.

12. pants

Partnerība

1.a  Katra dalībvalsts ▌, saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un praksi un ievērojot visas piemērojamās drošības prasības, veido partnerību ▌ ar šajā ziņā svarīgajām iestādēm un struktūrām, lai veiktu 3. punktā izklāstītos pienākumus. Minētā partnerība sākas attiecīgajās publiskajās iestādēs valsts, reģionālajā un, kur tas ir piemērojams, vietējā līmenī. Ja to uzskata par vajadzīgu, partnerībā iesaista arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas ▌un sociālos partnerus.

2.  Partnerību īsteno, pilnīgi ievērojot attiecīgo institucionālo, juridisko un finansiālo jurisdikciju katrā partneru kategorijā.

3.   Dalībvalsts iesaista partnerību valsts programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtējumā. Partnerības struktūra dažādos programmas cikla posmos var atšķirties.

4.  Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

5.  Komisija var sniegt norādes par valsts programmu uzraudzību un, ja vajadzīgs un ja dalībvalsts piekrīt, var padomdevēja statusā piedalīties uzraudzības komitejas darbā.

13. pants

Politisks dialogs

1.▌  Lai atvieglotu valsts programmu sagatavošanu, rīko dialogu starp katras dalībvalsts un Komisijas augstākā līmeņa amatpersonām, ņemot vērā attiecīgos indikatīvos laikposmus, kas norādīti 14. pantā. Dialogā galvenā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem rezultātiem, kas jāpanāk, izmantojot valsts programmas, lai apmierinātu un īstenotu dalībvalstu vajadzības un prioritātes līdzdalības jomās, uz kurām attiecas speciālā regula, ņemot vērā izejas situāciju attiecīgajā dalībvalstī un speciālo regulu mērķus. Dialogu var arī izmantot kā iespēju apmainīties viedokļiem par Savienības pasākumiem. Dialoga rezultātus izmantos kā norādījumus valsts programmu sagatavošanai un apstiprināšanai, un tajos norādīs datumu, kurā dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai valsts programmas, tādējādi nodrošinot programmas savlaicīgu pieņemšanu. Minētos rezultātus iekļauj saskaņotā protokolā.

1.a  Pasākumi, ko paredzēts īstenot trešās valstīs un saistībā ar tām, nav tieši uz attīstību orientēti, un politiskais dialogs palīdz panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu.

1.b  Pēc politisko dialogu beigām Komisija Parlamentu informē par vispārējo iznākumu.

1.c  Ja dalībvalsts un Komisija to uzskata par lietderīgu, politisko dialogu var atkārtot pēc 15. pantā minētās starpposma pārskatīšanas, lai vēlreiz izvērtētu minētās dalībvalsts vajadzības un Savienības prioritātes.

▌

14. pants

Darbības programmu sagatavošana un apstiprināšana

1.  Pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētā politiskā dialoga secinājumiem, katra dalībvalsts saskaņā ar speciālajām regulām ierosina daudzgadu valsts programmu.

2.  Katra ierosinātā valsts programma attiecas uz finanšu gadiem laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un sastāv no šādiem elementiem:

a)  apraksts par izejas situāciju dalībvalstī, kam pievienota nepieciešamā informāciju par faktiem, lai pareizi novērtētu prasības;

b)  analīze par prasībām dalībvalstī un valsts mērķiem, kas izstrādāti minēto prasību izpildei programmai paredzētajā laikā;

c)  atbilstoša stratēģija, kurā norādīti mērķi, kas jāsasniedz ar Savienības budžeta atbalstu, uzdevumi minēto mērķu sasniegšanai, indikatīvs laika grafiks un mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu piemēri;

(ca)  apraksts, kā tiek ņemti vērā speciālo regulu mērķi;

d)  mehānismi, ar ko nodrošina saskaņotību starp ar speciālajām regulām izveidotajiem instrumentiem un citiem Savienības un valsts instrumentiem;

e)  informācija par veidojamo uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu un rādītājiem, kas jāizmanto, lai noteiktu, kādi panākumi mērķu īstenošanas gaitā ir gūti salīdzinājumā ar izejas situāciju dalībvalstī;

ea)  valsts programmas īstenošanas noteikumi ar norādēm par izraudzītajām iestādēm un paredzētās pārvaldības un kontroles sistēmas kopsavilkuma apraksts;

f)  kopsavilkuma apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerības principu;

g)  finansēšanas plāna projekts, kas orientējoši sadalīts pa attiecīgā laikposma finanšu gadiem, tostarp norādes par tehniskās palīdzības izdevumiem;

h)  mehānismi un metodes, kas jāizmanto, lai par valsts programmu informētu sabiedrību ▌.

▌

3.  Dalībvalstis iesniedz ierosinātās valsts programmas Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir noslēdzies 13. panta 1. punktā minētais politiskais dialogs.

4.  Valsts programmas izstrādā, izmantojot paraugu, ko Komisija pieņēmusi ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.  Pirms piedāvātās valsts programmas apstiprināšanas Komisija izvērtē:

a)  programmas atbilstību speciālo regulu mērķiem un 13. panta 1. punktā minētā politiskā dialoga rezultātiem;

aa)  Savienības finansējuma sadali starp mērķiem, ņemot vērā speciālās regulas prasības un attiecīgā gadījumā pamatojumu par jebkādu novirzi no speciālajās regulās noteiktām minimālām procentuālām daļām;

b)  mērķu, uzdevumu, rādītāju, laika grafika un piedāvātajā valsts programmā paredzēto pasākumu piemēru atbilstību, ņemot vērā dalībvalstu ▌piedāvāto stratēģiju;

c)  šā panta 2. punkta fa) apakšpunktā minēto īstenošanas noteikumu atbilstību, ņemot vērā paredzētos pasākumus;

d)  ierosinātās programmas atbilstību Savienības tiesību aktiem;

e)  papildināmību attiecībā uz atbalstu, ko nodrošina citi Savienības fondi, tostarp Eiropas Sociālais fonds;

f)  saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu – ja saskaņā ar speciālu regulu tas ir piemērojams attiecībā uz tādu pasākumu mērķiem un piemēriem, kurus īsteno trešās valstīs vai saistībā ar tām.

6.  Komisija sagatavo apsvērumus trīs mēnešu laikā pēc ierosinātās valsts programmas iesniegšanas dienas. Ja Komisija uzskata, ka ierosinātā valsts programma, ņemot vērā valsts stratēģiju, neatbilst speciālās regulas mērķiem, vai ka Savienības šim mērķiem piešķiramais finansējums nav pietiekams vai ka programma neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu nepieciešamo papildu informāciju un vajadzības gadījumā mainīt ierosināto valsts programmu.

7.  Komisija apstiprina ▌katru valsts programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas izklāstītie apsvērumi.▌

7.a  Neskarot 7. punktu, Komisija Eiropas Parlamentu informē par šā panta 5. un 6. punkta piemērošanas vispārējo iznākumu, tostarp par to, kā ir ievērotas attiecīgajās speciālajās regulās katram mērķim noteiktās minimālās procentuālās daļas vai kādas ir atkāpes no tām.

8.  Ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas apstiprināto valsts programmu var izvērtēt atkārtoti un vajadzības gadījumā pārskatīt attiecībā uz atlikušo programmas veidošanas periodu.

15. pants

Starpposma pārskatīšana

1.  2018. gadā Komisija un katra dalībvalsts situāciju vēlreiz izvērtē, ņemot vērā starpposma izvērtēšanas ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu,, attīstības tendences Savienības politikā un attiecīgajā dalībvalstī.

2.  Pēc šīs atkārtotās izvērtēšanas un ņemot vērā tās iznākumu, ▌valsts programmas var tikt pārskatītas.

3.  Regulas 14. pantā minētos noteikumus par valsts programmu sagatavošanu un apstiprināšanu piemēro mutatis mutandis pārskatīto valsts programmu sagatavošanai un apstiprināšanai.

4.  ▌Pēc starpposma pārskatīšanas noslēguma un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās starpposma izvērtēšanas ietvaros Komisija par starpposma pārskatīšanu ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai▌.

16. pants

Finansēšanas struktūra

1.  Finanšu iemaksas, kas veiktas saskaņā ar valsts programmām, tiek piešķirtas kā dotācijas.

2.  Pasākumus, ko atbalsta saskaņā ar valsts programmām, līdzfinansē no publiskiem vai privātiem finansējuma avotiem, tie ir bezpeļņas pasākumi un nesaņem citu finansējumu no Savienības budžeta.

3.  Iemaksas no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem.

4.  Iemaksas no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % saistībā ar konkrētiem pasākumiem vai stratēģiskām prioritātēm, kas definētas speciālajās regulās.

5.  Iemaksas no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % arī ārkārtējos, pienācīgi pamatotos apstākļos, piemēram, tad, ja citādi uz valsts budžetu izdarītā ekonomiskā spiediena dēļ netiktu īstenoti projekti un valsts programmas mērķi netiktu sasniegti .

6.  Iemaksas no Savienības budžeta, kas paredzētas tehniskai palīdzībai pēc dalībvalstu ierosmes, var sasniegt līdz 100 % no kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

17. pants

Attiecināmības vispārīgie principi

1.  Izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai speciālajās regulās ir paredzēti konkrēti noteikumi.

2.  Lai saskaņā ar speciālajām regulām izdevumi būtu attiecināmi, tiem:

a)  jāietilpst speciālo regulu darbības jomā un jāatbilst to mērķiem;

b)  jābūt nepieciešamiem, lai veiktu ar attiecīgo projektu saistītās darbības;

c)  jābūt pamatotiem un jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem, it īpaši cenas un vērtības atbilstības principam un rentabilitātes principam.

3.  Izdevumi ir attiecināmi atbalsta sniegšanai saskaņā ar speciālo regulu, ja:

–  saņēmējam tie radušies laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, un ▌

–  izraudzītā atbildīgā iestāde tos faktiski ir samaksājusi laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam.

3.a  Izdevumi ir attiecināmi arī tad, ja tie ir radušies laikā no šīs regulas spēkā stāšanās brīža līdz 2014. gada 1. janvārim, veicot tehniskās un administratīvās palīdzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi saistībā ar Regulu XX/XXXX [Iekšējās drošības fonds, policija].

3.b  Atkāpjoties no minētā, attiecināmas ir arī izmaksas, kas ir samaksātas 2014. gadā, ja atbildīgā iestāde tās ir samaksājusi, pirms tā tika oficiāli izraudzīta saskaņā ar 24. pantu, ar noteikumu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā bija tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.

4.  Izdevumus, kas iekļauti saņēmēja maksājuma pieprasījumos atbildīgajai iestādei, pamato ar faktūrrēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks; tas neattiecas uz 18. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem atbalsta sniegšanas veidiem. Šādi sniegta atbalsta gadījumā, atkāpjoties no 3. punkta, maksājuma pieprasījumā iekļautās summas ir izmaksas, ko saņēmējam atlīdzina atbildīgā iestāde.

5.  Neto ieņēmumus, ko tieši radījusi projekta darbība tā īstenošanas laikā un kas nav ņemti vērā projekta apstiprināšanas laikā, atskaita no projekta attiecināmajiem izdevumiem vēlākais saņēmēja iesniegtajā galīgā maksājuma pieprasījumā.

18. pants

Attiecināmi izdevumi

1.  Attiecināmos izdevumus var atlīdzināt šādos veidos:

a)  atlīdzinot attiecināmās izmaksas, kas faktiski radušās un samaksātas, attiecīgos gadījumos kopā ar amortizāciju;

b)  saskaņā ar vienības izmaksu standarta shēmām;

c)  kā vienreizējus maksājumus;

d)  kā vienotas likmes finansējumu, ko aprēķina, piemērojot procentu likmi vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām.

2.  Šā panta 1. punktā minētās iespējas var apvienot tad, kad katra iespēja aptver ▌dažādas izmaksu kategorijas ▌vai kad tās izmanto dažādiem projektiem kā kāda pasākuma daļu vai kā kādu no secīgiem pasākuma posmiem.

3.  Ja projektu īsteno tikai ar būvdarbu, preču vai pakalpojumu publiskā iepirkuma starpniecību, piemēro tikai 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Ja kādā projektā publisko iepirkumu piemēro tikai dažām izmaksu kategorijām, var piemērot visas 1. punktā minētās iespējas.

4.  Šā panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem: ▌

a)  izmantojot taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

i)  statistikas dati vai cita objektīva informācija, ▌

ii)  pārbaudītie atsevišķu saņēmēju vēsturiskie dati vai

(iii)  atsevišķu saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;

b)  saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošo vienības izmaksu shēmu, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida ▌projektiem un saņēmējiem;

c)  saskaņā ar noteikumiem, ar ko piemēro atbilstošo vienības izmaksu shēmu, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, ko līdzīga veida ▌projektiem un saņēmējiem ▌piemēro to dotāciju shēmās, kuras pilnā apmērā finansē dalībvalsts.

5.  Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru projektu, ▌norāda metodi, kas piemērojama projekta izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksāšanas nosacījumus.

6.  Ja projekta īstenošanā rodas netiešās izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi kādā no šiem veidiem:

a)  kā vienotu likmi līdz 25 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko līdzīga veida ▌ projektiem un saņēmējiem piemēro dotāciju shēmās, kuras pilnā apmērā finansē dalībvalsts;

b)  kā vienotu likmi līdz 15 % no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;▌

c)  kā vienotu likmi, ko piemēro attiecināmajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pastāvošajām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida ▌projektiem un saņēmējiem.

▌

6.a  Lai noteiktu personāla izmaksas par projekta īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1720 stundām.

▌

8.  Papildus 4. punktā noteiktajām metodēm – ja iemaksas no Savienības budžeta nepārsniedz EUR 100 000 – 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas var aprēķināt katram projektam atsevišķi, ņemot vērā budžeta projektu, ko ex ante apstiprinājusi atbildīgā iestāde. ▌

9.  Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)  ▌ to pieļauj valsts programmas atbilstības noteikumi;

b)  izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir attiecināmu izmaksu rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja tā tiek atlīdzināta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā veidā;

c)  izmaksas attiecas tikai uz projektam piešķirtā atbalsta laikposmu;

d)  nolietoto aktīvu iegādē nav ieguldīts atbalsts no Savienības budžeta.

9.a  Neskarot 38. pantu, šā panta 8. punkta nolūkos dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro par savu valsts valūtu, var izmantot euro konvertēšanas likmi, kāda tā ir noteikta projekta apstiprināšanas vai projekta nolīguma parakstīšanas dienā, pamatojoties uz ikmēneša norēķinu maiņas kursu, kuru Komisija ir elektroniski publicējusi, un uz tām neattieksies projekta darbības laikā notikušās izmaiņas.

19. pants

Neattiecināmi izdevumi

Savienības budžeta līdzekļu saņemšanai saskaņā ar speciālajām regulām nav attiecināmas šādas izmaksas:

a)  parāda procenti;

b)  neapbūvētas zemes pirkumi;

c)  apbūvētas zemes pirkumi, ja zeme ir nepieciešama projekta īstenošanai, par summu, kas pārsniedz 10 % no attiecīgā projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

d)  pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumu, kad tas netiek atmaksāts saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem ▌.

20. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

1.  Pēc dalībvalstu ierosmes attiecībā uz katru valsts programmu ar speciālajām regulām var atbalstīt sagatavošanās, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un sakaru, tīklu veidošanas, kontroles un revīzijas pasākumus, kā arī pasākumus administratīvo spēju stiprināšanai, kas nepieciešami šīs regulas un speciālo regulu īstenošanai.

2.  Minētie pasākumi var ietvert:

a)  izdevumus, kas saistīti ar programmas, pasākumu vai projektu sagatavošanu, atlasi, izvērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību;

b)  izdevumus, kas saistīti ar pasākumu vai projektu revīziju un kontroli uz vietas;

c)  izdevumus, kas saistīti ar programmas, pasākumu vai projektu izvērtējumiem;

d)  izdevumus par informācijas sniegšanu, izplatīšanu un pārredzamību attiecībā uz programmu, pasākumiem vai projektiem, tostarp izdevumus, kas radušies, piemērojot 48. pantu, un izdevumus informēšanas un informētības uzlabošanas kampaņās par programmas mērķi, kuras cita starpā ir rīkotas vietējā līmenī;

e)  izdevumus, kas saistīti ar datorizētu sistēmu iegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu, lai veiktu šīs regulas un speciālo regulu pārvaldību, uzraudzību un izvērtēšanu;

f)  izdevumus, kas saistīti ar uzraudzības komiteju un apakškomiteju sanāksmēm par pasākumu īstenošanu; šie izdevumi var ietvert arī ekspertu un citu dalībnieku izmaksas šajās komitejās, tostarp trešo valstu dalībnieku izmaksas, ja viņu klātbūtne ir būtiska programmu, pasākumu vai projektu efektīvai īstenošanai;

g)  izdevumus administratīvo spēju stiprināšanai, lai īstenotu šo regulu un speciālās regulas.

3.  Dalībvalstis var izmantot piešķirtās apropriācijas, lai atbalstītu pasākumus, ar ko mazina saņēmēju un 23. pantā minēto kompetento iestāžu administratīvo slogu, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, un pasākumus, ar kuriem palielina dalībvalstu iestāžu un saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot saskaņā ar speciālajām regulām piešķirto atbalstu.

4.  Minētie pasākumi var būt saistīti arī ar iepriekšējām vai turpmākām finanšu shēmām.

5.  Ja viena vai vairākas kompetentās iestādes ir kopīgas vairākām valsts programmām, apropriācijas tehniskās palīdzības izdevumiem katrai no attiecīgajām programmām var apvienot – daļēji vai pilnīgi.

2. sadaļa

Pārvaldība un kontrole

21. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgie principi

Savas valsts programmas īstenošanai katra dalībvalsts izveido pārvaldības un kontroles sistēmas, kas nodrošina:

a)  katras iesaistītās iestādes funkciju aprakstu pārvaldības un kontroles jomā un funkciju sadali katrā iestādē;

b)  atbilstību funkciju nodalīšanas principam starp minētajām iestādēm un to iekšienē;

c)  procedūras deklarēto izdevumu pareizības un regularitātes nodrošināšanai;

d)  datorizētas sistēmas grāmatvedības uzskaitei, finanšu datu un datu par rādītājiem uzglabāšanai un pārsūtīšanai, uzraudzībai un ziņošanai;

e)  ziņošanas un uzraudzības sistēmas gadījumā, kad atbildīgā iestāde uzdevumu izpildei pilnvaro citu struktūru;

f)  pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīzijas mehānismus;

g)  sistēmas un procedūras, kas nodrošina atbilstīgu revīzijas izsekojamību;

h)  pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu kopā ar visiem procentiem par kavētiem maksājumiem.

21.a pants

Ar dalītu pārvaldību saistītie pienākumi

Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstis un Komisija ir atbildīgas par valsts programmu pārvaldību un kontroli atbilstīgi to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un speciālajās regulās.

21.b pants

Saņēmēju pienākumi

Saņēmēji pilnā mērā sadarbojas ar Komisiju un izraudzītajām iestādēm, tām veicot savas funkcijas un pildot savus uzdevumus saistībā ar šo regulu un speciālajām regulām.

22. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.  Dalībvalstis pilda pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas izklāstīta noteikumos par dalīto pārvaldību, kuri iekļauti Finanšu regulā un šajā regulā.▌

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts programmām paredzētās pārvaldības un kontroles sistēmas būtu izveidotas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un lai minētās sistēmas darbotos efektīvi.

3.  Dalībvalstis katrai kompetentajai iestādei piešķir atbilstošus resursus, lai tā varētu veikt savas funkcijas visā programmas laikposmā.

4.  Dalībvalstis izstrādā pārredzamus noteikumus un procedūras projektu atlasei un īstenošanai saskaņā ar šo regulu un speciālajām regulām.

5.  Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ko izveido Komisija. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredz noteikumus un nosacījumus, kuri minētajai elektronisko datu apmaiņas sistēmai jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23. pants

Kompetentās iestādes

1.  Kompetentās iestādes ir:

▌

b)  ▌atbildīgā iestāde – kāda dalībvalsts publiskā sektora struktūra, kas ir izraudzītā iestāde saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu un kas vienīgā atbild par valsts programmas pareizu pārvaldību un kontroli un īsteno visu saziņu ar Komisiju;

c)  revīzijas iestāde – kāda valsts publiskā iestāde vai struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no atbildīgās iestādes ▌un atbild par Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otrajā daļā minētā atzinuma ikgadēju sniegšanu;

d)  attiecīgā gadījumā viena vai vairākas deleģētā (-ās) iestāde (-es) – jebkura valsts vai privāta struktūra, kas atbildīgās iestādes atbildībā veic dažus minētās iestādes uzdevumus.

2.  Katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas regulē attiecības starp 1. punktā minētajām iestādēm un to attiecības ar Komisiju.

24. pants

Atbildīgo iestāžu izraudzīšana

1.  Saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 3. punktu ▌ dalībvalstis, cik vien iespējams drīz pēc lēmuma, ar ko pieņem valsts programmu, informē Komisiju par to atbildīgo iestāžu oficiālo izraudzīšanu ministrijas līmenī dalībvalstīs, kuras atbild par izdevumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar šo regulu.

2.  Izraudzīta tiek struktūra, kas atbilst šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu paredzētiem izraudzīšanas kritērijiem iekšējās vides, kontroles darbību, informācijas, saziņas un uzraudzības jomā.

3.  Izraudzīšanu pamato ar atzinumu, ko sniedz kāda revīzijas ▌ struktūra, kas var būt revīzijas iestāde, kura novērtē atbildīgās iestādes atbilstību izraudzīšanas kritērijiem. Minētā struktūra var būt neatkarīga publiskā iestāde, kas atbild par pārvaldības uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Revīzijas struktūra darbojas neatkarīgi no atbildīgās iestādes un veic savu darbu saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem. Saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 3. punktu dalībvalstis savu lēmumu par izraudzīšanu var balstīt uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas būtībā ir tādas pašas kā tās, kas darbojušās iepriekšējā laikposmā, un vai to darbība bijusi efektīva. Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās struktūras vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti trūkumi šo struktūru uzdevumu īstenošanā, tostarp izraudzīšanas atcelšanu.

▌

5.  Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantā noteikto procedūru par:

a)  atbildīgo iestāžu izraudzīšanas nosacījumu minimumu attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju, saziņu un uzraudzību, kā arī noteikumiem par izraudzīšanas piešķiršanas un atcelšanas procedūru;

b)  noteikumiem par uzraudzību un procedūru, lai pārskatītu atbildīgo iestāžu izraudzīšanu;

c)  atbildīgo iestāžu pienākumiem attiecībā uz publiskā sektora līdzdalību, kā arī to, kas ietilpst šo iestāžu pienākumos attiecībā uz pārvaldību un kontroli.

25. pants

Atbildīgo iestāžu veiktās kontroles vispārīgie principi

1.  Lai iegūtu pietiekamu pārliecību, atbildīgās iestādes veic sistemātisku administratīvu ▌kontroli un to papildina ar pārbaudēm uz vietas, tostarp vajadzības gadījumā ar iepriekš nepaziņotām pārbaudēm uz vietas, attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar saņēmēju galīgo maksājumu pieprasījumiem, kuri deklarēti gada pārskatos.

2.  Attiecībā ▌ uz pārbaudēm, ko veic uz vietas, atbildīgā iestāde no visiem saņēmējiem, kas ietilpst attiecīgi nejaušās izvēles grupā un riska grupā, atlasa pārbaudes paraugus, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdu biežuma rādītāju un sasniegtu uzticamības līmeņa minimumu, vienlaikus pievēršoties arī būtiskākajām kļūdām.

3.  Par katru pārbaudi, ko veic uz vietas, atbildīgā iestāde sagatavo pārbaudes ziņojumu.

4.  Ja konstatētās problēmas būtībā izrādās sistēmiskas un tāpēc var radīt risku citiem projektiem, atbildīgā iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp vajadzības gadījumā papildu pārbaudes, lai noteiktu šo problēmu mērogu un to, vai kļūdu biežums nepārsniedz pieļaujamo līmeni. Atbildīgā iestāde veic vajadzīgos preventīvos un korekcijas pasākumus un Finanšu regulas 59. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā informē par tiem Komisiju.

5.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šā panta vienotai piemērošanai. Šie noteikumi it īpaši var attiekties uz:

a)  noteikumiem par administratīvo kontroli un pārbaudēm uz vietas, tostarp par iepriekš nepaziņotām pārbaudēm uz vietas, kas atbildīgajai iestādei jāveic, lai pārliecinātos par to pienākumu, tostarp apliecinošo dokumentu uzglabāšanas ilguma termiņa, saistību un attiecināmības noteikumu ievērošanu, kas izriet no šīs regulas un speciālo regulu piemērošanas;

b)  noteikumiem par uz vietas veicamo pārbaužu skaita minimumu, lai nodrošinātu efektīvu riska pārvaldību, kā arī apstākļiem, kādos dalībvalstīm jāpastiprina šādas pārbaudes vai kādos dalībvalstis var tās samazināt, ja pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un kļūdu biežuma rādītāji ir pieņemami;

c)  noteikumiem un metodēm attiecībā uz ziņošanu par veikto kontroli un pārbaudēm un to rezultātiem.

Minētos īstenošanas aktus Komisija pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

26. pants

Maksājums saņēmējiem

Atbildīgās iestādes nodrošina, lai saņēmēji pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā saņemtu visu publiskā atbalsta summu saskaņā ar valsts noteikumiem. Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu šo līdzekļu apjomu.

27. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1.  Lai pamatotu saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu sniegto atzinumu, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu un pienācīgas gada pārskatos iekļauto izdevumu izlases revīzija. Komisija saskaņā ar 54. pantā minēto procedūru tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus par revīzijas iestāžu statusu un par nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz to veiktajām revīzijām.

2.  Ja revīzijas veic struktūra, kas nav revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai jebkurai šādai struktūrai būtu vajadzīgās speciālās zināšanas un funkcionālā neatkarība.

3.  Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski pieņemtie revīzijas standarti.

28. pants

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

1.  Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai saskaņotu to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un pēc iespējas drīz paziņo pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvāk un samērīgāk izmantotu kontroles resursus un izvairītos no nevajadzīgas darbību dublēšanās.

2.  Komisija un revīzijas iestādes regulāri tiekas, ▌ lai apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

29. pants

Komisijas veiktā kontrole un revīzijas

1.  Komisija pamatojas uz pieejamo informāciju, tostarp uz izraudzīšanas procedūru, gada atlikuma maksājuma pieprasījumu, kas minēts 39. pantā, ikgadējiem īstenošanas ziņojumiem, un revīzijām, ko veikušas valsts un Savienības struktūras, lai novērtētu, vai dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un vai minētās sistēmas valsts programmu īstenošanas laikā darbojas efektīvi.,

2.  Neskarot revīzijas, ko veikušas dalībvalstis, Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, vismaz 12 darbadienas iepriekš paziņojot par to valsts kompetentajai iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā, ka ir jānovērš nepamatota dalībvalstu veikto revīziju vai pārbaužu dublēšana, kā arī Savienības budžeta apdraudējuma pakāpi un vajadzību samazināt saņēmēju administratīvo slogu. Attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pilnvarotie pārstāvji var piedalīties minētajās revīzijās vai pārbaudēs.

3.  Minētās revīzijas vai pārbaudes jo īpaši var attiekties uz:

a)  pārbaudi, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas valsts programmā vai tās daļā;

b)  administratīvās prakses atbilstību Savienības noteikumiem;

c)  nepieciešamo apliecinošo dokumentu esamību un to saskanību ar pasākumiem, kas atbalstīti valsts programmu ietvaros;

d)  nosacījumiem, saskaņā ar kādiem pasākumi ir veikti un kontrolēti;

e)  novērtējumu par pasākumu un/vai valsts programmas pareizu finanšu pārvaldību.

4.  Komisijas amatpersonām vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir atbilstīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir pieejami visi vajadzīgie reģistrācijas ieraksti, dokumenti un metadati attiecībā uz projektiem un tehnisko palīdzību vai pārvaldības un kontroles sistēmām neatkarīgi no veida, kādā tos glabā. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai minēto reģistrācijas ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas. Šajā punktā minētās pilnvaras neskar to valsts noteikumu piemērošanu, ar kuriem paredz, ka dažas darbības veic pārstāvji, kas tam īpaši izraudzīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Komisijas amatpersonas un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia personu apmeklējumos mājās vai oficiālā iztaujāšanā, ko paredz valsts tiesību akti. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valsts tiesu kompetenci un pilnā mērā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.

5.  Pēc Komisijas pieprasījuma un pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti papildu pārbaudes vai izmeklēšanu saistībā ar šīs regulas darbības jomā esošajiem pasākumiem veic minētās dalībvalsts kompetentās iestādes. Komisijas pārstāvji vai Komisijas deleģētās personas var piedalīties minētajās pārbaudēs. Lai pārbaudes uzlabotu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību noteiktām pārbaudēm vai izmeklēšanai.

6.  Komisija var lūgt dalībvalsti veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs valsts pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

 

3. sadaļa

Finanšu pārvaldība

30. pants

Budžeta saistības

1.  Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru valsts programmu uzņemas gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.  Komisijas lēmums▌, ar ko apstiprina valsts programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta ▌izpratnē, un pēc paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij tas minētās regulas izpratnē kļūst juridiski saistošs.

3.  Katrai valsts programmai budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija attiecīgo valsts programmu ir apstiprinājusi.

4.  Budžeta saistības attiecībā uz turpmākajiem maksājumiem Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta ▌otrajā punktā minēto lēmumu, izņemot gadījumus, kad piemēro Finanšu regulas 16. pantu.

31. pants

Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1.  Valsts programmai piešķirto Savienības budžeta līdzekļu ieguldījuma maksājumus Komisija veic saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstīgi pieejamajam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgajām budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2.  Maksājumus veic kā sākotnēju priekšfinansējumu, ikgadēju priekšfinansējumu, gada atlikuma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumu.

3.  Piemēro Finanšu regulas 90. pantu.

32. pants

Sākotnējā priekšfinansējuma un gada atlikuma maksājumu uzkrāšana

1.  Sākotnējā priekšfinansējuma maksājuma un gada atlikuma maksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no Savienības budžeta līdzekļu ieguldījuma valsts programmā.

2.  Sasniedzot 95 % robežu, dalībvalstis var turpināt sūtīt maksājuma pieprasījumus Komisijai.

33. pants

Priekšfinansējuma kārtība

1.  Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko apstiprina valsts programmu, tā izraudzītajai atbildīgajai iestādei izmaksā sākotnējā priekšfinansējuma summu par visu programmas veidošanas periodu. Summa veido 4 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā. Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības minēto summu var sadalīt divos maksājumos, ko veic četru mēnešu laikā.

1.a  Ikgadēju priekšfinansējumu, kura apjoms ir 3 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā, izmaksā līdz 2015. gada 1. februārim. Laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam šī summa ir 5 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā.

2.  Ja valsts programmu apstiprina 2015. gadā vai vēlāk, atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības sākotnējo priekšfinansējumu un ikgadējo priekšfinansējumu izmaksā ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc valsts programmas apstiprināšanas.

2.a  Ja valsts programmā ieguldīto Savienības budžeta līdzekļu kopējo apjomu groza, attiecīgi pārskata sākotnējā, kā arī ikgadējā priekšfinansējuma summas, un tās norāda finansēšanas lēmumā.

3.  Priekšfinansējumu izmanto, ▌lai veiktu maksājumus saņēmējiem, kas īsteno valsts programmu, kā arī kompetentajām iestādēm, lai segtu ar tehnisko palīdzību saistītus izdevumus. Paredzēto finansējumu minētajā nolūkā nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai iestādei.

33.a pants

Priekšfinansējuma dzēšana

1.  Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, vēlākais valsts programmas slēgšanas dienā pilnībā dzēš no Komisijas kontiem saskaņā 36. pantu.

2.  Summu, kas izmaksāta kā ikgadējais priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem saskaņā ar 35. pantu.

3.  Kopējo summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums, Komisijai atmaksā, ja 36 mēnešos no dienas, kurā Komisija veic sākotnējā priekšfinansējuma summas pirmo maksājumu, tai nav nosūtīts neviens maksājuma pieprasījums saskaņā ar 39. pantu.

4.  Procentus, kas uzkrājušies no sākotnējā priekšfinansējuma, iegrāmato attiecīgajā valsts programmā un atskaita no galīgā maksājuma pieprasījumā norādītās publisko izdevumu summas.

33.b pants

Iekšēja ieņēmumu piešķiršana

1.  Iekšēji piešķirtus ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. pantu veido šādi ieņēmumi:

i)  summas, ko saskaņā ar 40. un 42. pantu ieskaita Savienības budžetā, tostarp ar tām saistītie procenti;

ii)  summas, ko pēc programmas slēgšanas saskaņā ar iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu ieskaita Savienības budžetā, tostarp ar tām saistītie procenti.

2.  Šā panta 1. punktā minētās summas ieskaita Savienības budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā izmanto vispirms, lai finansētu izdevumus saskaņā ar speciālajām regulām.

34. pants

Finanšu gada definīcija

Šajā regulā finanšu gads, kā norādīts Finanšu regulas 59. pantā, attiecas uz nomaksātajiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas iegūti un atbildīgās iestādes pārskatos iegrāmatoti laikposmā no "N-1" gada 16. oktobra līdz "N" gada 15. oktobrim.

35. pants

Gada atlikuma maksājums

1.  Komisija izmaksā gada atlikumu, ▌pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, gada pārskatu par atbilstošo valsts programmas finanšu gadu un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu.

2.  Gada pārskatos iekļauj maksājumus – tostarp maksājumus saistībā ar tehnisko palīdzību –, ko atbildīgā iestāde veikusi tā finanšu gada laikā, par kuru izpildītas 25. pantā minētās kontroles prasības.

3.  Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības gada atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir atzinusi par pieņemamu 39. panta 1. punktā un 49. pantā minēto informāciju un dokumentus un ir noskaidroti pēdējā gada pārskata grāmatojumi.

36. pants

Programmas slēgšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz šādus dokumentus:

a)  pēdējam gada pārskatam nepieciešamo informāciju saskaņā ar 39. panta 1. punktu,

b)  galīgā atlikuma maksājuma pieprasījumu un

c)  valsts programmas galīgo īstenošanas ziņojumu, kā norādīts 49. panta 1. punktā.

2.  Maksājumus, ko atbildīgā iestāde veikusi no 2022. gada 16. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam, iekļauj pēdējā gada pārskatā.

3.  Pēc 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas Komisija izmaksā galīgo atlikumu, ▌pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, pēdējo gada pārskatu un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu.▌

4.  Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības galīgo atlikumu izmaksā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā finanšu gada grāmatojumu noskaidrošanas dienas vai vienu mēnesi pēc galīgā īstenošanas ziņojuma apstiprināšanas dienas atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir vēlāks. Summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija sešos mēnešos atbrīvo no saistībām, neskarot 47. pantu.

37. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.  Deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas izpratnē uz laiku līdz sešiem mēnešiem var pārtraukt maksājuma termiņu attiecībā uz maksājuma pieprasījumu, ja pastāv vismaz viens no šiem nosacījumiem:

a)  saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegtu informāciju ir nepārprotami pierādījumi, kas liecina par būtiskām nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;

b)  deleģētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, ņemot vērā, ka viņa rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka maksājuma pieprasījumā norādītie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumiem, kam ir būtiskas finansiālas sekas;

c)  nav iesniegts viens vai vairāki no 39. panta 1. punktā paredzētajiem dokumentiem.

Dalībvalsts var piekrist pārtraukšanas laikposmu pagarināt vēl uz trim mēnešiem.

2.  Deleģētais kredītrīkotājs pārtraukšanu attiecina tikai uz to maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu daļu, uz kuru attiecas 1. punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt skarto izdevumu daļu. Deleģētais kredītrīkotājs dalībvalsti un atbildīgo iestādi nekavējoties rakstiski informē par pārtraukšanas iemeslu un lūdz tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

37.a pants

Maksājumu apturēšana

1.  Komisija var apturēt visus gada atlikuma maksājumus vai daļu no tiem, ja:

a)  valsts programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir kāda būtiska nepilnība, kas apdraud Savienības ieguldījumu valsts programmā un attiecībā uz kuru nav veikti korekcijas pasākumi, vai

b)  gada pārskatos iekļautie izdevumi ir saistīti ar kādu nopietnu pārkāpumu, kam ir būtiskas finansiālas sekas un kas nav novērsts, vai

c)  dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju, kuras dēļ ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 37. pantu.

2.  Komisija var nolemt apturēt visus gada atlikuma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir devusi dalībvalstij iespēju ▌ iesniegt savus apsvērumus.

3.  Komisija izbeidz gada atlikuma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu apturēšanu atcelt. ▌

38. pants

Euro izmantošana

1.  Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās valsts programmās, izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, ▌maksājumu pieprasījumos, gada pārskatos un izdevumus, kuri norādīti gada un galīgajos īstenošanas ziņojumos, izsaka euro.

2.  Dalībvalstis, kas maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav pieņēmušas euro kā valsts valūtu, valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Minētās summas konvertē euro saskaņā ar Komisijas mēneša norēķina valūtas maiņas kursu tai mēnesī, kurā minētie izdevumi iegrāmatoti attiecīgās valsts programmas atbildīgās iestādes kontos. Komisija katru mēnesi elektroniski publicē maiņas kursu.

3.  Kad euro kļūst par dalībvalsts valūtu, 2. punktā izklāstīto konversijas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko atbildīgā iestāde ir iegrāmatojusi kontos pirms dienas, kad stājās spēkā valsts valūtas un euro fiksētā konversijas likme.

4. sadaļa

Grāmatojumu noskaidrošana un finanšu korekcijas

39. pants

Gada atlikuma maksājuma pieprasījums

1.  Līdz tā gada 15. februārim, kas seko finanšu gadam, katra dalībvalsts Komisijai iesniedz dokumentus un informāciju, kas prasīti Finanšu regulas 59. panta 5. punktā. Iesniegtie dokumenti ir uzskatāmi par gada atlikuma maksājuma pieprasījumu. Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija izņēmuma kārtā var pagarināt noteikto termiņu (15. februāris) vēlākais līdz 1. martam. Dalībvalstis var atbilstīgā līmenī publiskot šo informāciju.

▌

2.  Komisija ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas nolūkā var lūgt dalībvalstij sniegt papildu informāciju. Ja dalībvalsts nesniedz pieprasīto informāciju līdz Komisijas noteiktajam iesniegšanas termiņam, Komisija var pieņemt lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

▌

4.  Šā panta 1. punktā minētos dokumentus sagatavo saskaņā paraugiem, ko Komisija apstiprina ar īstenošanas aktiem. Komisija minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

40. pants

Ikgadējā grāmatojumu noskaidrošana

1.  Līdz tā gada 31. maijam, kas seko finanšu gadam, Komisija pieņem lēmumu par katras valsts programmas ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu. Lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu ņem vērā iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, neskarot vēlākas finanšu korekcijas.

2.  Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, paredz ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras īstenošanas kārtību attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kuri jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

41. pants

Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

Dalībvalstis veic finanšu korekcijas, kas vajadzīgas saistībā ar valsts programmās konstatētiem atsevišķiem un vai sistemātiskiem pārkāpumiem. Finanšu korekcijas nozīmē to, ka tiek atceltas visas attiecīgās iemaksas no Savienības budžeta līdzekļiem vai daļa no tām. Dalībvalstis ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un Savienības budžetam nodarīto finansiālo zaudējumu un piemēro samērīgu korekciju. Atceltās un atgūtās summas, kā arī ar tām saistītos procentu maksājumus atkārtoti piešķir attiecīgajai valsts programmai, izņemot summas, kas iegūtas saistībā ar pārkāpumiem, kurus konstatējusi Eiropas Revīzijas palāta un Komisijas dienesti, tostarp OLAF. Pēc valsts programmas slēgšanas dalībvalsts atgūtos līdzekļus atmaksā Savienības budžetā.

42. pants

Komisijas veiktā atbilstības noskaidrošana un finanšu korekcijas

1.  Komisija veic finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Savienības līdzekļu ieguldījumu valsts programmā un atgūstot tos no dalībvalsts, lai novērstu to, ka ar Savienības līdzekļiem tiek finansēti izdevumi, kas ir pretrunā piemērojamiem ▌ tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas konstatētajām dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnībām.

2.  Piemērojamo ▌tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a)  pārkāpums ir ▌ietekmējis projekta atlasi saskaņā ar valsts programmu vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt minētās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda ietekme;

b)  ▌pārkāpums ir ▌ietekmējis izdevumu summu, kas deklarēta, lai saņemtu atlīdzinājumu no ▌Savienības budžeta, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt tā finansiālās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda ietekme.

3.  Lemjot par finanšu korekciju ▌saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā piemērojamo ▌ tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālās sekas ▌attiecībā uz Savienības budžetu.

4.  Pirms tiek pieņemts lēmums atteikt finansējumu, Komisijas konstatējumus un dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem.

5.  Finansējumu nevar atteikt attiecībā uz:

a)  izdevumiem, kas atbildīgajai iestādei radušies vairāk nekā 36 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par konstatējumiem;

b)  izdevumiem, kas attiecas uz valsts programmās iekļautiem daudzgadu pasākumiem, ja pēdējās saistības saņēmējam uzliktas vairāk nekā 36 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par konstatējumiem;

c)  izdevumiem, kuri attiecas uz valsts programmās iekļautiem pasākumiem, kas nav šā punkta b) apakšpunktā minētie pasākumi, un par kuriem maksājumu vai attiecīgos gadījumos galīgo maksājumu atbildīgā iestāde ir veikusi vairāk nekā 36 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par konstatējumiem.

6.  Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, paredz atbilstības noskaidrošanas procedūras īstenošanas kārtību attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kuri jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

43. pants

Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veikta finanšu korekcija neskar dalībvalsts pienākumu veikt atgūšanas darbības saskaņā ar šīs regulas 21. panta h) apakšpunktu un atgūt valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu[9].

44. pants

Atmaksāšana

1.  Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības vispārējā budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 80. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.  Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Minēto procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kurā ir termiņa pēdējā diena.

5. sadaļa

Saistību atcelšana

45. pants

Principi

1.  Valsts programmas tiek iesniegtas saistību atcelšanas procedūrai, saskaņā ar kuru saistības atceļ summām, kas attiecas uz saistībām, kuras līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību gada nesedz ar 33. pantā minēto sākotnējo un ikgadējo priekšfinansējumu un maksājuma pieprasījumu saskaņā ar 39. pantu. Saistību atcelšanas nolūkā Komisija minēto summu aprēķina, katrai 2015.–2020. gadā paredzēto saistību summai pievienojot vienu sestdaļu no gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.

1.b  Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu. Šādos gadījumos summu atbilstīgi 1. punktam Komisija aprēķina, katrai 2016.–2020. gadā paredzēto budžeta saistību summai pievienojot vienu piektdaļu no gada budžeta saistībām, kas attiecas uz kopējo ieguldījumu 2015. gadā.

2.  Saistības, kas attiecas uz perioda pēdējo gadu, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

3.  Jebkādas saistības, kas joprojām ir atvērtas izdevumu attiecināmības pēdējā dienā, kā minēts 17. panta 3. punktā, un par ko atbildīgā iestāde nav iesniegusi maksājuma pieprasījumu sešus mēnešus pēc minētā datuma, tiek automātiski atceltas.

46. pants

Atcelšanas izņēmumi

1.  Saistību atcelšanu neattiecina uz summām, kuras atbildīgā iestāde nav varējusi Komisijai deklarēt šādu iemeslu dēļ:

a)  pasākumi ir apturēti tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības dēļ, kam ir apturoša iedarbība, vai

b)  force majeure apstākļi ir būtiski ietekmējuši visas valsts programmas vai tās daļas īstenošanu. Atbildīgā iestāde, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem, pierāda, ka tie tiešā veidā ietekmējuši visas valsts programmas vai tās daļas īstenošanu.

Atcelšanas neattiecināšanu var pieprasīt vienu reizi, ja apturēšana vai force majeure ilguši līdz vienam gadam, vai vairākas reizes atbilstoši force majeure ilgumam vai gadu skaitam starp tiesas vai administratīvā lēmuma datumu par pasākuma īstenošanas apturēšanu un galīgā tiesas vai administratīvā lēmuma datumu.

2.  Attiecībā uz summām, kas bija jādeklarē līdz iepriekšējā gada beigām, dalībvalsts līdz 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par 1. punktā minētajiem izņēmumiem.

3.  To budžeta saistību daļu, par kuru maksājuma pieprasījums ir iesniegts, bet kuras maksājumu N+2 gada 31. decembrī Komisija ir samazinājusi vai apturējusi, neņem vērā automātiski atceļamo saistību aprēķināšanā.

47. pants

Procedūra

1.  Komisija pēc iespējas ātrāk informē dalībvalsti, ja pastāv risks piemērot saistību atcelšanu saskaņā ar 45. pantu.

2.  Pamatojoties uz informāciju, kas Komisijas rīcībā ir 31. janvārī, tā informē atbildīgo iestādi par summu, kurai piemēro saistību atcelšanu, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju.

3.  Dalībvalstij ir divi mēneši, lai piekristu summai, kurai piemēro saistību atcelšanu, vai lai iesniegtu savus apsvērumus.

4.  Komisija veic saistību automātisku atcelšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc galīgā termiņa, kas noteikts, piemērojot 1.–3. punktu.

5.  Ja saistību atcelšana notiek automātiski, Savienības budžeta līdzekļu ieguldījums attiecīgajā valsts programmā minētajā gadā tiek samazināts par summu, kurai piemēro saistību automātisko atcelšanu. Savienības līdzekļu ieguldījumu finansēšanas plānā samazina proporcionāli, ja vien dalībvalsts neiesniedz pārskatītu finansēšanas plānu.

V NODAĻA

INFORMĒŠANA, SAZIŅA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA

48. pants

Informēšana un publicitāte

1.  Dalībvalstis un atbildīgās iestādes ir atbildīgas par:

a)  ▌tīmekļa vietni vai tīmekļa portālu, kurā sniedz informāciju par valsts programmām šajā dalībvalstī un nodrošina piekļuvi šīm programmām;

b)  potenciālo saņēmēju informēšanu par finansēšanas iespējām saistībā ar valsts programmām;

c)  Savienības iedzīvotāju informēšanu par speciālo regulu nozīmi un sasniegumiem, veicot informēšanas un saziņas pasākumus par valsts programmu rezultātiem un ietekmi.

2.  Dalībvalstis nodrošina valsts programmu īstenošanas pārredzamību un uztur saskaņā ar katru valsts programmu atbalstīto pasākumu sarakstu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā. Pasākumu sarakstā iekļauj atjauninātu informāciju par galīgajiem līdzekļu saņēmējiem, projektu nosaukumus un tiem piešķirto Savienības līdzekļu summu.

2.a  Informāciju parasti dara publiski pieejamu, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantā minēto procedūru, lai paredzētu noteikumus par informēšanas un publicitātes pasākumiem sabiedrībai un informatīviem pasākumiem saņēmējiem.

4.  Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka informēšanas un publicitātes pasākumu tehniskos raksturlielumus. Minētos īstenošanas aktus Komisija pieņem saskaņā ar 55. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

49. pants

Īstenošanas ziņojumi

1.  Līdz 2016. gada 31. martam un līdz katra turpmākā gada 31. martam (2022. gadu ieskaitot) atbildīgā iestāde iesniedz Komisijai gada ziņojumu par katras valsts programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā un var šo informāciju atbilstīgā līmenī publiskot.. 2016. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu. Dalībvalsts iesniedz gala ziņojumu par valsts programmu īstenošanu līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.  Ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniedz informāciju par:

a)  valsts programmas īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem un rādītājiem;

b)  jebkādiem būtiskiem jautājumiem, kas ietekmē valsts programmas darbību.

3.  Ņemot vērā starpposma pārskatīšanu, ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kuru iesniedz 2017. gadā, izklāsta un izvērtē:

-a)  šā panta 2. punktā minēto informāciju▌;

a)  panākumus mērķu sasniegšanā, kas noteikti valsts programmās, ko īsteno, izmantojot Savienības budžeta līdzekļu ieguldījumu ▌;

b)  attiecīgo partneru līdzdalību, kā minēts 12. pantā.

4.  Ikgadējā īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz 2020. gadā, un galīgajā īstenošanas ziņojumā papildus ▌2. punktā ▌minētajai informācijai un izvērtējumam ietver informāciju par valsts programmas mērķu sasniegšanu un izvērtē panākumus šajā jomā, ņemot vērā politikas dialoga iznākumu.

5.  Šā panta 1.–4. punktā minētie ikgadējie īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir iekļauta visa minētajos punktos prasītā informācija. Komisija 15 darba dienu laikā pēc ikgadējā īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja ziņojums nav pieņemams, citādi minēto ziņojumu uzskata par pieņemamu.

6.  Komisija divu mēnešu laikā pēc ikgadējā īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti par saviem apsvērumiem attiecībā uz to. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumi ir uzskatāmi par pieņemtiem.

7.  Komisija var sniegt apsvērumus par tiem jautājumiem atbildīgās iestādes ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kuri ietekmē valsts programmas īstenošanu. Ja tiek sniegti šādi apsvērumi, atbildīgā iestāde sniedz informāciju, kas nepieciešama saistībā ar minētajiem apsvērumiem un vajadzības gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par ▌veiktajiem pasākumiem.

8.  Ikgadējos un galīgos īstenošanas ziņojumus sagatavo pēc paraugiem, ko apstiprinājusi Komisija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

50. pants

Vienotā uzraudzības un izvērtēšanas sistēma

1.  Komisija, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic šīs regulas un speciālo regulu pastāvīgu uzraudzību.

2.  Speciālo regulu īstenošanu Komisija izvērtē partnerībā ar dalībvalstīm saskaņā ar 52. pantu.

3.  Izveido vienotu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, lai novērtētu pasākumu atbilstību, efektivitāti, lietderību, pievienoto vērtību un ilgtspēju, kā arī procedūras vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu, ņemot vērā šīs regulas un speciālo regulu mērķus un to, kā šī regula un speciālās regulas darbojas kā instrumenti, kas veicina brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54. pantā minēto procedūru, lai turpinātu veidot vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

5.  Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, ▌kas nepieciešama, ▌lai varētu veikt šīs regulas un speciālo regulu uzraudzību un izvērtēšanu.

6.  Komisija ņem vērā arī to, kā pasākumi, kas veikti saskaņā ar speciālajām regulām, un pasākumi, kuri īstenoti saskaņā ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām, instrumentiem un iniciatīvām, cits citu papildina.

6.a  Īpašu uzmanību Komisija velta tam, lai uzraudzītu un izvērtētu pasākumus un programmas, kas ir saistīti ar trešām valstīm un ko īsteno saskaņā ar 9. pantu.

51. pants

Dalībvalstu veiktā valsts programmu izvērtēšana

1.  Dalībvalstis veic 52. panta 1. punktā minēto izvērtēšanu. Ar 2017. gadā veicamo izvērtēšanu uzlabo valsts programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti saskaņā ar vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

2.  Šajā sakarībā dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas procedūras, saskaņā ar kurām sagatavo un apkopo izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus, kas ir saistīti ar vienotās uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas rādītājiem..

3.  Regulas 52. panta 1. punktā minēto izvērtēšanu veic ▌eksperti, kas darbojas neatkarīgi no atbildīgajām iestādēm, revīzijas iestādēm un deleģētajām iestādēm. Minētie eksperti var būt saistīti ar neatkarīgu publisku iestādi, kas atbild par pārvaldības uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Komisija sniedz norādījumus, kā veikt izvērtēšanu.

4.  Regulas 52. panta 1. punktā minētos izvērtējumus dara publiski pieejamus visā pilnībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

52. pants

Dalībvalstu un Komisijas sagatavotie izvērtēšanas ziņojumi

1.  Saskaņā ar vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu dalībvalstis iesniedz Komisijai:

a)  līdz 2017. gada 31. decembrim – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par pasākumu īstenošanu un virzību uz valsts programmu mērķu sasniegšanu;

b)  līdz 2023. gada 31. decembrim – ex-post izvērtēšanas ziņojumu par saskaņā ar valsts programmām īstenoto pasākumu ietekmi.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a)  līdz 2018. gada 30. jūnijam – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par šīs regulas un speciālo regulu īstenošanu Savienības līmenī. Šajā ziņojumā ietver arī izvērtējumu par starpposma pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar šīs regulas un speciālo regulu noteikumiem;

b)  līdz 2024. gada 30. jūnijam – pēc valsts programmu slēgšanas – ex-post izvērtēšanas ziņojumu par šīs regulas un speciālo regulu ietekmi.

3.  Komisijas sagatavotajā ex-post izvērtējumā analizē arī speciālo regulu ietekmi uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību saistībā ar to, kā tās veicina šādus mērķus:

a)  veidot vienotu pieeju attiecībā uz robežu drošību, tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un krīžu pārvarēšanu;

b)  efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas uz ES;

c)  izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu;

d)  īstenot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem;

e)  veidot solidaritāti un sadarbību starp dalībvalstīm, risinot migrācijas un iekšējās drošības jautājumus;

f)  veidot vienotu Savienības pieeju migrācijas un drošības jautājumiem attiecībā uz trešām valstīm.

▌

3.a  Visus šajā pantā minētos izvērtēšanas ziņojumus publisko visā pilnībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

VI NODAĻA

▌NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt šajā regulā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz triju gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šajā regulā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar šo regulu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

55. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz ar šo regulu izveidotā ▌Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda kopīgā komiteja▌ . Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja minētā komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, izņemot attiecībā uz šīs Regulas 14. panta 4. punktu, 22. panta 5. punktu, 40. panta 2. punktu, 42. panta 6. punktu un 48. panta 4. punktu.

56. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata vēlākais līdz 2020. gada 30. jūnijam.

57. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –  Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

 

___________________

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTA PIELIKUMS

 

 

Komisijas paziņojums par valsts programmu pieņemšanu

 

“Komisija darīs visu iespējamo, lai informētu Eiropas Parlamentu pirms valsts programmu pieņemšanas.”

 

 

Komisijas paziņojums par Regulas Nr. 182/20115. panta 4. punkta otrās daļas b) apakšpunktu

 

“Komisija uzsver, ka sistemātiski izmantot Regulas Nr. 182/2011 (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.) 5. panta 4. punkta otrās daļas b) apakšpunktu ir pretrunā šīs regulas burtam un garam. Šī norma jāizmanto tikai tad, ja ir īpaša vajadzība atkāpties no pamatprincipa, saskaņā ar kuru, ja atzinums nav sniegts, Komisija drīkst pieņemt īstenošanas akta projektu. Otrās daļas b) punktu, kas ir 5. panta 4. punktā paredzētā vispārējā noteikuma izņēmums, nedrīkst uzskatīt par tādu, par kura izmantošanu likumdevējs "var izšķirties pēc saviem ieskatiem"; tas jāinterpretē ar ierobežojumiem, un tātad tā izmantošana jāpamato."

14.9.2012

Budžeta komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

( COM(2011)0752 – C7-0444/2011 – 2011/0367(COD) )

Atzinumu sagatavoja: Monika Hohlmeier

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Iekšlietu budžets

Eiropas Komisija 2011. gada jūnijā iesniedza priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu. Tur ir iekļauts arī iekšlietu jomas kopējais budžets EUR 10,9 miljardi laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Šī summa aptver izdevumus par finanšu programmām, kā arī finansējumu lielapjoma IT sistēmām un ES aģentūrām, kas darbojas iekšlietu jomā[10].

 

Iekšlietu budžets 2014.-2020. gadam

miljonos EUR (pašreizējās cenās)

Patvēruma un migrācijas fonds

tostarp Pārvietošanas programma un Eiropas Migrācijas tīkls

3,869

Iekšējās drošības fonds

tostarp jaunas lielapjoma IT sistēmas

4,648

Pastāvošās liela mēroga IT sistēmas un IT aģentūra

822

Starpsumma —

9,339

Aģentūras

(Eiropols, Frontex, EASO, Cepol un EMCDDA)

1,572

Kopā

10,911

 

Abu fondu tiesiskais regulējums

Lai vienkāršotu finansēšanas struktūras iekšlietu jomā un ES līmenī labāk saskaņotu izdevumus ar Savienības politisko nostādņu mērķiem, Komisija ierosina samazināt fondu skaitu līdz diviem un izstrādāt horizontālus noteikumus šo fondu pārvaldībai. Tādējādi šie abi fondi darbojas ar pēc iespējas vienādiem piešķiršanas mehānismiem.

Tādēļ šī regula par vispārīgiem noteikumiem Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai ir daļa no sistēmas Savienības finansējuma saņemšanai, šim mērķim izmantojot divus fondus:

·Patvēruma un migrācijas fondu un

·Iekšējās drošības fondu (kas sastāv no finansiāla atbalsta instrumenta ārējām robežām un vīzām un finansiāla atbalsta instrumenta policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīzes pārvarēšanai).

Šajā horizontālajā instrumentā, kas ir piemērojams Patvēruma un migrācijas fondam un Iekšējās drošības fonda abām sastāvdaļām (vai nu tieši, vai arī ar savstarpējām norādēm), ir paredzēti noteikumi attiecībā uz plānošanu, pārvaldību un kontroli, finanšu pārvaldības ziņojumiem un novērtēšanu.

Šī vispārējā četru regulu struktūra ir nepieciešama, jo Padomē ir paredzēti dažādi balsošanas noteikumi, kas izriet no atšķirīgām prasībām saskaņā ar Līgumu 19. protokolu (par Šengenas acquis) un 21. protokolu (Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāja saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu). Ar šīs horizontālās regulas palīdzību tiek ievērojami samazināts noteikumu skaits, nekā tas būtu gadījumā, ja noteikumi tiktu atkārtoti katrā aktā.

Vispārīgie noteikumi

Šī regula nosaka tikai finansiālus un tehniskus pienākumus, piemēram, noteikumus par programmu plānošanu, vadību un kontroli, finanšu vadību, grāmatojumu noskaidrošanu, programmu slēgšanu, kā arī ziņošanas, izvērtēšanas un īstenošanas mehānismiem, bet politikas mērķu un atbilstīgo pasākumu definēšanu, resursu piešķiršanu un līdzdalības jomas noteikšanu katrā konkrētā politikas jomā reglamentē trīs īpašajās regulās.

Finansiālā ietekme

Tā kā šajā regulā ir iekļauti tikai vispārīgie izdevumu finansēšanas noteikumi, nekādas apropriācijas nav paredzētas. Tā vietā Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai ietver priekšlikumu atvēlēt Patvēruma un migrācijas fondam EUR 3 869 miljonus un Iekšējās drošības fondam EUR 4 648 miljonus (sk. iepriekšējo tabulā — pašreizējās cenās). Līdz šim iekšlietu politiku īsteno, galvenokārt izmantojot dalīto pārvaldību, bet faktiskā pastāvīgā pārvaldība ir uzticēta atbildīgajām valsts līmeņa iestādēm.

Grozījumi

Turklāt atzinuma sagatavotāja ierosina skaidri uzsvērt, ka finansētajām darbībām jārada ES pievienotā vērtība. Tādēļ dalībvalstīm, gatavojot valsts programmas, politikas dialogā būtu atbilstīgi jāapspriežas arī ar attiecīgajām kompetentajām ES aģentūrām.

Lai pēc iespējas vairāk novērstu ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, atzinuma sagatavotāja ierosina ļaut objektos veikt iepriekš nepaziņotas kontroles un pārbaudes. Turklāt, lai efektīvi un mērķtiecīgi izmantotu līdzekļus un ņemtu vērā katras konkrētās dalībvalsts ieguldījumu, atzinuma sagatavotāja ierosina neatliekamu rīcību gadījumos neparedzēt tiesības saņemt līdzekļus 100 % apjomā, bet vienmēr pieprasīt no dalībvalstīm minimālo līdzfinansējumu, pat ļoti nelielā apjomā.

Lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, atzinuma sagatavotāja iesaka paredzēt ikgadējo priekšfinansējumu.

 

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

 

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a norāda, ka finansējuma apjoms likumdošanas priekšlikumā ir norādīts tikai likumdevējas iestādes zināšanai un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam;

 

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

 

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a atgādina par savu 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”1; vēlreiz uzsver, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; norāda — lai arī līdzekļu apjoms nākamajā DFS ir palielināts vismaz par 5 % salīdzinājumā ar apjomu 2013. gadā, tas var tikai daļēji palīdzēt sasniegt Savienības apstiprinātos mērķus un saistības un īstenot Savienības solidaritātes principu; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

 

_______________

 

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266

 

Grozījums Nr.    3

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.c punkts (jauns)

 

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.c uzsver, ka, ņemot vērā Savienības jau noteiktos un apstiprinātos uzdevumus, Komisijai šīs politikas prioritātes ir tālredzīgi un atbilstīgi jāatspoguļo minētajā priekšlikumā;

 

Grozījums Nr.    4

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.d punkts (jauns)

 

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.d vēlreiz norāda, ka Lisabonas līgumā ir paredzēts, ka deleģētie akti ir tikai neleģislatīvi akti vispārējai piemērošanai attiecībā uz nebūtiskiem tiesību aktu elementiem; tādēļ turpina iebilst pret deleģēto aktu plašo izmantošanu un uzstāj, ka visi būtiskie elementi ir jānosaka konkrētajā tiesību aktā;

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā „Ieguldījums nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”1 uzsver, ka risināmajiem imigrācijas un patvēruma jautājumiem, kā arī Savienības ārējo robežu pārvaldībai ir vajadzīga integrēta pieeja ar pietiekamu finansējumu un atbalsta instrumentiem ārkārtas situāciju risināšanai, nodrošinot tos saskaņā ar cilvēktiesību cieņas un solidaritātes garu visu dalībvalstu starpā, ņemot vērā valstu pienākumus un skaidri nosakot uzdevumus. Turklāt šajā saistībā tas norāda, ka ir pienācīgi jāņem vērā FRONTEX, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības fonda arvien lielākie uzdevumi.

 

__________________

 

1 Pieņemtie teksti: P7_TA(2011)0266

Pamatojums

107. punkts 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā1 atkārtoti uzsvēra nepieciešamību izstrādāt labāku sinerģiju starp dažādiem fondiem un programmām un norādīja uz to, ka fondu pārvaldības vienkāršošana un šķērsfinansējuma pieļaušana ļauj kopējiem mērķiem piešķirt vairāk līdzekļu; atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu samazināt budžeta instrumentu kopējo skaitu iekšlietu politikas jomā, izveidojot divu pīlāru struktūru un visos iespējamos gadījumos īstenojot dalītu pārvaldību, kā arī pauda viedokli, ka šāda pieeja var būtiski veicināt pašreizējo fondu un programmu vienkāršošanu, racionalizāciju, konsolidāciju un pārredzamību. Tomēr tas uzsvēra, ka jānodrošina, lai netiktu sajaukti dažādie iekšlietu politikas mērķi.

 

__________________

 

1 Pieņemtie teksti: P7_TA(2011)0266

Pamatojums

109. punkts 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai.

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Līdzekļu izmantošana šajā jomā būtu labāk jākoordinē, lai nodrošinātu papildināmību, lielāku efektivitāti un redzamību, kā arī lai panāktu labāku sinerģiju starp budžetiem.

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) Īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai vajadzētu būt pamatprincipiem, lai sasniegtu šo fondu mērķus, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

 

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Ārējai darbībai būtu jābūt konsekventai un saskaņotai, kā noteikts LES 18. panta 4. punktā.

(7) Ārējai darbībai būtu jābūt konsekventai un saskaņotai, kā noteikts LES 18. panta 4. punktā. Eiropas Komisijai kopā ar EĀDD būtu jāizveido iedarbīgs mehānisms, lai nodrošinātu šādu konsekvenci.

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Valsts programmu izdevumu attiecināmība būtu jānosaka ar valstu tiesību aktiem, ievērojot kopīgus principus. Izdevumu attiecināmības sākuma un beigu datumi jādefinē tā, lai nodrošinātu vienotus un objektīvus noteikumus, ko piemēro valsts programmām.

(11) Valsts programmu izdevumu attiecināmība būtu jānosaka ar valstu tiesību aktiem, vienlaikus ievērojot šajā regulā paredzētos kopīgos principus. Izdevumu attiecināmības sākuma un beigu datumi jādefinē tā, lai nodrošinātu vienotus un objektīvus noteikumus, ko piemēro valsts programmām.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Tehniskajai palīdzībai būtu jārada iespēja dalībvalstīm atbalstīt valsts programmu īstenošanu un palīdzēt saņēmējiem izpildīt viņu pienākumus un ievērot Savienības tiesību aktus.

(12) Tehniskā palīdzība ir būtiska, lai dotu iespēju dalībvalstīm atbalstīt valsts programmu īstenošanu, palīdzēt saņēmējiem izpildīt viņu pienākumus un ievērot Savienības tiesību aktus un lai palielinātu ES finansējuma redzamību un pieejamību.

 

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai nodrošinātu atbilstošu pamatu ārkārtas palīdzības ātrai sniegšanai, šajā regulā būtu jāparedz iespēja atbalstīt pasākumus, kuru izdevumi radušies pirms pieteikuma par šādas palīdzības piešķiršanu iesniegšanas, atbilstoši Finanšu regulas noteikumam1, saskaņā ar kuru pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos šāds elastīgums ir pieļaujams.

(13) Lai nodrošinātu atbilstošu pamatu ārkārtas palīdzības ātrai sniegšanai, šajā regulā būtu jāparedz iespēja atbalstīt pasākumus, kuru izdevumi radušies pirms pieteikuma par šādas palīdzības piešķiršanu iesniegšanas, atbilstoši Finanšu regulas1 noteikumam, saskaņā ar kuru pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos šāds elastīgums ir pieļaujams.

____________

____________

1 Finanšu regulas trīsgadu posma pārskatīšana – Komisijas priekšlikums COM (2010) 0260 .

1 Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam ( COM(2010)815 galīgā redakcija, 22.12.2010.).

Pamatojums

Izlabota nepareizā atsauce.

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Lai gan viena no pamatprioritātēm ir pareiza šo līdzekļu izmantošana, ir jāvienkāršo līdzekļu izmantošana attiecīgajās politikas jomās. Šajā sakarībā, ja kādas dalībvalsts pieļauto kļūdu likme šīs regulas un īpašo regulu īstenošanā nepārsniedz 2 %, pārbaužu biežums būtu jāsamazina.

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Finanšu regulas1 trīsgadu posma pārskatīšana ievieš izmaiņas dalītās pārvaldības principos, un tās ir jāņem vērā.

(22) Finanšu regulas1 trīsgadu pārskatīšanā tika ieviestas izmaiņas dalītas pārvaldības metodē, un tās ir ņemtas vērā.

_______________

_______________

1 Finanšu regulas trīsgadu posma pārskatīšana – Komisijas priekšlikums COM (2010) 0260 .

1 Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam ( COM(2010)815 galīgā redakcija, 22.12.2010.).

Pamatojums

Dalīta pārvaldība nav īstenošanas princips, tā ir ES budžeta īstenošanas metode.

 

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Ja Komisija budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, budžeta izpildes funkcijas vajadzētu uzticēt dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstīm, pārvaldot Savienības līdzekļus, būtu jāievēro pareizas finanšu vadības, pārredzamības un nediskriminācijas principi un jānodrošina Savienības darbības redzamība. Šim nolūkam Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizpilda katrai savi kontroles un revīzijas pienākumi un jāuzņemas izrietošie pienākumi, kas noteikti šajā regulā. Papildu noteikumi būtu jānosaka nozaru noteikumos.

 

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a) Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un šā instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā daļa no šo fonda darbībām tiek īstenotas dalītā pārvaldībā, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējam apgrūtinātu līdzekļu izmantošanu.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Īpašās regulas nodrošina atbalstu ar tādu valsts programmu, Savienības pasākumu un ārkārtas palīdzības pasākumu starpniecību, kas papildina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus, lai īstenotu Savienības mērķus.

1. Īpašās regulas nodrošina atbalstu ar tādu valsts programmu, Savienības pasākumu un ārkārtas palīdzības pasākumu starpniecību, kas papildina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus, lai īstenotu Savienības mērķus un radītu ES pievienoto vērtību.

Pamatojums

Savienības finansējumam vienmēr būtu jārada ES pievienotā vērtība un tam nevajadzētu aizstāt dalībvalstu finansējumu.

 

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar īpašajām regulām finansētus pasākumus, Eiropas Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar īpašajām regulām finansētus pasākumus, Eiropas Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Neskarot šā panta 3. punktu, ja nav paredzētas administratīvās prasības atbilstīgai īstenošanai, Komisija veic attiecīgos pasākumus, lai palīdzētu konkrētajai dalībvalstij izveidot nepieciešamās administratīvās struktūras.

 

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis jo īpaši attiecībā uz augstāka riska jomām nodrošina efektīvus krāpšanas novēršanas pasākumus, kam ir preventīva iedarbība, ņemot vērā pasākumu rezultātus un samērīgumu.

4. Dalībvalstis jo īpaši attiecībā uz augstāka riska jomām nodrošina efektīvus krāpšanas novēršanas pasākumus, kam ir preventīva iedarbība, ņemot vērā pasākumu rezultātus un samērīgumu. Tie var būt arī iepriekš nepaziņotas kontroles un pārbaudes objektos.

Pamatojums

Lai novērstu ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, jābūt iespējai objektos veikt iepriekš nepaziņotas kontroles un pārbaudes.

 

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – 2. daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Savienības pasākumus, ārkārtas palīdzības un tehniskās palīdzības pasākumus pēc Komisijas iniciatīvas var īstenot:

4. Savienības pasākumus, ārkārtas palīdzības un tehniskās palīdzības pasākumus pēc Komisijas iniciatīvas var īstenot:

- Komisija tieši vai ar izpildaģentūru starpniecību,

– Komisija tieši vai ar izpildaģentūru starpniecību,

- netieši, izmantojot citas struktūras un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas [57.] pantu.

– netieši, izmantojot citas struktūras un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas [57.] pantu.

 

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas savienības darbību 317. pantu bija un paliek atbildīga par budžeta izpildi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par darbībām, ko veikušas otrajā ievilkumā minētās struktūras.

Pamatojums

Šis grozījums saskaņo formulējumu ar pārskatītās Finanšu regulas tekstu.

 

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ievērojot pieejamo resursu robežas, ārkārtas palīdzības apjoms var sasniegt pat 100 % no attiecināmajiem izdevumiem.

2. Ievērojot pieejamo resursu robežas un atkāpjoties no 16. panta, ārkārtas palīdzības apjoms var pārsniegt 90 %, bet nesasniedz 100 % no attiecināmajiem izdevumiem

Pamatojums

Lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu un atbildīgu izmantošanu un papildināmību, ir nepieciešams, lai dalībvalstis vienmēr līdzfinansētu darbības un tādējādi nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi tiek tērēti konkrētiem mērķiem. Ārkārtas gadījumos var rasties vajadzība tiesību uz izdevumiem apjomu palielināt vairāk par 90 %, bet tas nedrīkst sasniegt 100 %.

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai uzsāktu programmu veidošanas periodu, Komisijai un katrai dalībvalstij jārisina politisks dialogs par prasībām attiecīgai valstij un ieguldījumu, ko Savienības budžets var sniegt šo prasību izpildei, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts bāzes situāciju un īpašo regulu mērķus. Politiskais dialogs beidzas ar saskaņota protokola parakstīšanu vai ar vēstuļu apmaiņu, kurās apzina attiecīgās dalībvalsts konkrētās vajadzības un prioritātes, un tās ir valsts programmu sagatavošanas pamats.

1. Lai uzsāktu programmu veidošanas periodu, Komisijai un katrai dalībvalstij jārisina politisks dialogs par prasībām attiecīgai valstij un ieguldījumu, ko Savienības budžets var sniegt šo prasību izpildei, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts bāzes situāciju un īpašo regulu mērķus. Politiskais dialogs beidzas ar saskaņota protokola parakstīšanu vai ar vēstuļu apmaiņu, kurās apzina attiecīgās dalībvalsts konkrētās vajadzības un prioritātes, un tās ir valsts programmu sagatavošanas pamats.

 

Lai nodrošinātu nepieciešamo ES pievienoto vērtību, politiskajā dialogā iekļauj atbilstošas apspriedes ar kompetentajām Savienības aģentūrām, un šīs apspriedes ir iespēja apmainīties viedokļiem par Savienības darbībām.

Pasākumi, ko paredzēts īstenot trešās valstīs un saistībā ar tām, nav tieši uz attīstību orientēti, un politiskais dialogs palīdz panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu.

Pasākumi, ko paredzēts īstenot trešās valstīs un saistībā ar tām, nav tieši uz attīstību orientēti, un politiskais dialogs palīdz panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu.

Pamatojums

Lai Savienības izdevumiem nodrošinātu nepieciešamo ES pievienoto vērtību, gan dalībvalstīm, gan kompetentajām ES aģentūrām ir jāiesaistās konstruktīvā dialogā par uzdevumu un prioritāšu noteikšanu. Tādēļ dalībvalstīm, gatavojot savas valsts programmas, būtu jāapspriežas ar atbilstīgajām kompetentajām ES iestādēm, bet vienlaikus dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paust savus uzskatus par Savienības darbībām.

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbilstošas stratēģijas, kurā norādīti mērķi, kas jāsasniedz ar Savienības budžeta atbalstu, uzdevumi šo mērķu sasniegšanai, indikatīvs laika grafiks un pasākumu piemēri, kas paredzēti šo mērķu sasniegšanai;

(c) atbilstošas stratēģijas, kurā norādīti mērķi, kas jāsasniedz ar Savienības budžeta atbalstu, uzdevumi šo mērķu sasniegšanai, indikatīvs laika grafiks un pasākumu piemēri, kas paredzēti šo mērķu sasniegšanai; šī stratēģija nodrošina, ka visās dalībvalstīs līdzekļi, kas piešķirti atbilstīgi konkrētajām regulām, tiek sadalīti godīgi un objektīvi katram šajās regulās definētajam mērķim;

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

14. pants – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Visas valsts programmas apstiprina līdz 2014. gada 31. decembrim.

 

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis pilda vadības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas minēta Finanšu regulā un šajā regulā izklāstītajos noteikumos par dalīto pārvaldību. Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu dalībvalstis ir atbildīgas par valsts programmu vadību un kontroli.

1. Dalībvalstis pilda vadības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas minēta Finanšu regulā izklāstītajos noteikumos par dalīto pārvaldību. Saskaņā ar dalītās pārvaldības metodi dalībvalstis ir atbildīgas par valsts programmu vadību un kontroli, bet Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas savienības darbību 317. pantu bija un paliek atbildīga par budžeta izpildi.

Pamatojums

Šis grozījums saskaņo formulējumu ar pārskatītās Finanšu regulas tekstu.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Maksājumus veic kā sākotnēju priekšfinansējumu, kā gada bilances maksājumus un kā galīgo bilances maksājumu.

2. Maksājumus veic kā sākotnēju priekšfinansējumu, ikgadējo priekšfinansējumu, kā gada bilances maksājumus un kā galīgo bilances maksājumu.

Pamatojums

Lai garantētu finansējuma nepārtrauktību, ir jāparedz arī ikgadējais priekšfinansējums.

 

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

33. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākotnējā priekšfinansējuma samaksa

Sākotnējā un ikgadējā priekšfinansējuma samaksa

Pamatojums

Lai garantētu finansējuma nepārtrauktību, ir jānorāda maksājumu grafiki un jāparedz arī ikgadējais priekšfinansējums.

 

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par valsts programmas apstiprināšanu, Komisija izmaksā sākotnējā priekšfinansējuma summu par visu plānošanas periodu. Tā veido 4 % no Savienības budžeta iemaksām attiecīgajā valsts programmā. Atkarībā no budžeta pieejamības to var sadalīt divos maksājumos.

1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par valsts programmas apstiprināšanu, Komisija izmaksā sākotnējā priekšfinansējuma summu par visu plānošanas periodu. Tā veido 6 % no Savienības budžeta iemaksām attiecīgajā valsts programmā. Atkarībā no budžeta pieejamības to var sadalīt divos maksājumos, ko veic sešu mēnešu laikā.

Pamatojums

Lai garantētu finansējuma nepārtrauktību, ir jānorāda maksājumu grafiki un jāparedz arī ikgadējais priekšfinansējums.

 

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

33. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ikgadējā priekšfinansējuma apjoms ir 5 % no Savienības budžeta kopējām iemaksām attiecīgajā valsts programmā un to izmaksā līdz katra daudzgadu finanšu shēmas gada 1. februārim.

Pamatojums

Lai garantētu finansējuma nepārtrauktību, ir jānorāda maksājumu grafiki un jāparedz arī ikgadējais priekšfinansējums.

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja valsts programmu apstiprina 2015. gadā vai vēlāk, maksājumus veic apstiprināšanas gadā.

2. Otrajā gadā pēc daudzgadu finanšu shēmas stāšanās spēkā maksājumus veic ne vēlāk kā divus mēnešus pēc konkrētās valsts programmas apstiprināšanas atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības un ar noteikumu, ka ir izveidotas nepieciešamās administratīvās struktūras.

Pamatojums

Lai garantētu finansējuma nepārtrauktību, ir jānorāda maksājumu grafiki un jāparedz arī ikgadējais priekšfinansējums.

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valsts programmas iesniedz atcelšanas procedūrai, pamatojoties uz to, ka atceļ summas, kas attiecas uz saistībām, kuras neskar 33. pantā minētais sākotnējais priekšfinansējums, vai uz maksājuma pieprasījumu saskaņā ar 39. pantu, kas veicams līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību gada.

1. Valsts programmas iesniedz atcelšanas procedūrai, pamatojoties uz to, ka atceļ summas, kas attiecas uz saistībām, kuras neskar 33. pantā minētais sākotnējais priekšfinansējums, vai uz maksājuma pieprasījumu saskaņā ar 39. pantu, kas veicams līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību gada.

 

Lai aprēķinātu atceļamo saistību summu, Komisija šo summu aprēķina, katrai budžetā no 2015. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību sestdaļu, kura attiecas uz 2014. finanšu gada kopējām iemaksām.

Pamatojums

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka IDF un PMF paredzētās valsts programmas tiek apstiprinātas 2014. gadā. Tomēr, ņemot vērā iespējamās grūtības, kas varētu ietekmēt PMF darbību tā pirmajā realizācijas gadā, būtu jānovērš ar dalīto pārvaldību saistītais apropriāciju zudums un būtu jāpieņem noteikumi par atbrīvošanos no saistībām. Attiecīgi saistību atcelšana PMF pirmajā darbības gadā būtu jāveic, katrai budžetā no 2015. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību sestdaļu, kas attiecas uz 2014. gada kopējām iemaksām.

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

45. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējām iemaksām.

Pamatojums

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka IDF un PMF paredzētās valsts programmas tiek apstiprinātas 2014. gadā. Tomēr, ņemot vērā iespējamās grūtības, kas varētu ietekmēt PMF darbību tā pirmajā realizācijas gadā, būtu jānovērš ar dalīto pārvaldību saistītais apropriāciju zudums un būtu jāpieņem noteikumi par atbrīvošanos no saistībām. Attiecīgi saistību atcelšana PMF pirmajā darbības gadā būtu jāveic, katrai budžetā no 2015. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību sestdaļu, kas attiecas uz 2014. gada kopējām iemaksām.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

45. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējām iemaksām, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējām iemaksām. Šādos gadījumos Komisija summu atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai aprēķina, katrai budžetā no 2016. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību piektdaļu, kura attiecas uz 2015. finanšu gada kopējām iemaksām.

Pamatojums

Gadījumā, ja pirmā budžetā paredzētā saistība attiecas uz 2015. gadu un ņemot vērā iespējamās grūtības, kas varētu ietekmēt PMF darbību tā pirmajā realizācijas gadā, būtu jānovērš ar dalīto pārvaldību saistītais apropriāciju zudums un būtu jāpieņem noteikumi par atbrīvošanos no saistībām. Attiecīgi saistību atcelšana PMF pirmajā darbības gadā būtu jāveic, katrai budžetā no 2016. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību piektdaļu, kas attiecas uz 2015. finanšu gada kopējām iemaksām.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

52. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja, gatavojot šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos ziņojumus, Eiropas Komisijai ir pieejami konkrēti dati, kas apliecina ES fondu un dalībvalstu budžetu savstarpējo papildināmību un panākto sinerģiju un ES budžeta stimulējošo ietekmi uz Stokholmas programmā izklāstīto mērķu sasniegšanu dalībvalstīs, tad tā šos datus iekļauj ziņojumā.

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja, gatavojot 52.  panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos ziņojumus, Eiropas Komisijai ir pieejami konkrēti dati, kas apliecina ES fondu un dalībvalstu budžetu savstarpējo papildināmību un panākto sinerģiju un ES budžeta stimulējošo ietekmi uz Stokholmas programmā izklāstīto mērķu sasniegšanu dalībvalstīs, tad tā šos datus iekļauj ziņojumā.

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Vispārējie noteikumi — Patvēruma un migrācijas fonds un Iekšējās drošības fonds

Atsauces

COM(2011)0752 – C7-0444/2011 – 2011/0367(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

15.12.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

15.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Monika Hohlmeier

15.2.2012

Pieņemšanas datums

6.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Maria Da Graça Carvalho, Edit Herczog, Jürgen Klute, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Berlinguer

 

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Vispārējie noteikumi — Patvēruma un migrācijas fonds un Iekšējās drošības fonds

Atsauces

COM(2011)0752 – C7-0444/2011 – 2011/0367(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

15.11.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

15.12.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

15.12.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Lorenzo Fontana

9.2.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.3.2012

10.7.2012

11.10.2012

27.11.2012

 

9.1.2014

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Baroness Sarah Ludford, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Stanimir Ilchev, Ulrike Lunacek, Hubert Pirker, Zuzana Roithová, Joanna Senyszyn, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Leonardo Domenici, Christian Engström, Enrique Guerrero Salom, Nadja Hirsch, Olle Ludvigsson

Iesniegšanas datums

13.1.2014

 

 

[1] OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.
[2] OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.
[3]* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
[4]  OV C , ... ., lpp.
[5]  OV C , ... ., lpp.
[6]  ▌Regula 966/2012
[7]  ▌ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu.
[8]  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
[9]  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
[10] Avots: Eiropas Komisijas paziņojums „Veidojot atvērtu un drošu Eiropu — iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam" — COM(2011)0749 .