Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

(Šis grozījums attiecas uz visu Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 tekstu.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Trešās valstis arvien vairāk ietekmē tirdzniecību par labu iekšzemes ražotājiem, piemēram, ieviešot eksporta nodokļus vai īstenojot dubulto cenu shēmas. Šāda iejaukšanās rada papildu tirdzniecības traucējumus. Tādējādi Savienības ražotājiem kaitē ne tikai dempings — tie cieš arī no papildu tirdzniecības traucējumiem, salīdzinot ar ražotājiem trešajās valstīs, kurās tiek īstenota šāda prakse. Papildu tirdzniecības traucējumus var radīt arī atšķirīgs darba un vides standartu līmenis. Tāpēc mazākā maksājuma noteikumu nevajadzētu piemērot, ja eksportētājvalstī sociālo un vides standartu līmenis nav pietiekams. Pietiekams līmenis tiek definēts, ratificējot pamata Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un daudzpusējos vides nolīgumus (MEA), ko parakstījusi Savienība. MVU īpaši cieš negodīgas konkurences dēļ, jo to mazais apmērs liedz tiem pielāgoties šādiem apstākļiem. Tāpēc mazākā maksājuma noteikumu nevajadzētu piemērot, ja sūdzība ir iesniegta tādas nozares uzdevumā, kurā lielākoties darbojas MVU. Turpretim mazākā maksājuma noteikumu visos gadījumos vajadzētu piemērot, ja strukturālus traucējumus izejvielu tirgū rada apzināta kādas vismazāk attīstītās valsts izvēle, kas veikta nolūkā aizsargāt valsts intereses.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.b 1. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

„Jebkura dempinga produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.c 1. pantam pievieno šādu punktu:

„4.a Šajā regulā izejviela ir viela, kas nepieciešama noteikta produkta radīšanai un kam ir būtiska ietekme uz attiecīgā produkta ražošanas izmaksām.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.d 1. pantam pievieno šādu punktu:

„4.b Tiek uzskatīts, ka izejvielu skar strukturāli traucējumi, ja izejvielas cenu nenosaka tikai normāla tirgus principu darbība, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu. Šādus traucējumus izraisa trešo valstu iejaukšanās pasākumi, kas cita starpā ietver eksporta nodokļus, eksporta ierobežojumus, kā arī dubultu cenu shēmas.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a 5. pantā iekļauj šādu punktu:

„1.a Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ar dempinga novēršanu saistītās lietās.

MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu un kompensējamajām subsīdijām, un radīto kaitējumu.

MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.

Pēc izmeklēšanas sākšanas tas informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.

Tas palīdz atbildēt uz jautājumiem par tādu anketu aizpildīšanu, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.

Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 14. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.

Tas sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties un sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie var pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b 5. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

„Attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību palīdz tām izpildīt šos kritērijus.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.c 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6. Ja sakarā ar īpašiem apstākļiem tiek nolemts uzsākt izmeklēšanu, kaut arī ne no Kopienas ražošanas nozares, ne arī tās vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk un to attaisno, pamatojoties uz pietiekamajiem pierādījumiem par dempingu, zaudējumiem un to cēloņsakarību, kas izklāstīti 2. punktā.

„6. Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi ja rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, lai gan ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk un attaisno, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par dempingu, kompensējamām subsīdijām, zaudējumiem un to cēloņsakarību, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.d 6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

9. Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz viena gada laikā, ja iespējams. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas vienmēr pabeidz 15 mēnešus pēc uzsākšanas saskaņā ar konstatētiem faktiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz cenu labojumiem vai konstatētiem faktiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu.

„9. Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādu izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas saskaņā ar konstatētiem faktiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz cenu labojumiem vai konstatētiem faktiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo rīcību. Izmeklēšanas laikposmi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ja iespējams, atbilst finanšu gadam.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu.

Savienības līdzīgā ražojuma ražotājus, izņemot Savienības ražotājus, kas ir mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, lūdz sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a Komisija visām ieinteresētājām pusēm nodrošina iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Nekonfidenciāla informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.b Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.c Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1. Pagaidu maksājumus var uzlikt, ja lietas izskatīšana ir uzsākta saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir paziņots un ieinteresētajām pusēm ir bijušas atbilstīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošie zaudējumi Kopienas ražošanas nozarei un ja Kopienas interesēs ir novērst šādus zaudējumus. Pagaidu maksājumus ievieš ne agrāk kā 60 dienas pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas.

1. Pagaidu maksājumus var uzlikt, ja lietas izskatīšana ir uzsākta saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir paziņots un ieinteresētajām pusēm ir bijušas atbilstīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošie zaudējumi Savienības ražošanas nozarei un ja Savienības interesēs ir novērst šādus zaudējumus. Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 1. punktam pievieno šādu teikumu:

svītrots

Pagaidu maksājumus nepiemēro divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 19.a pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pagaidu antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto dempinga starpību. Tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū.

Pagaidu antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto dempinga starpību, tomēr tam ir jābūt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

Mazāko maksājumu nepiemēro šādos gadījumos:

a) eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu ir konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū vai būtiska valsts iejaukšanās, cita starpā attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem, tostarp, piemēram, izejvielām un enerģiju, pētniecību un nodarbinātību, rezultātiem, tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī valūtas maiņas likmēm un godīgiem tirdzniecības finansēšanas noteikumiem;

b) eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, ja pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ratificē un jebkurā laikā efektīvi īsteno daudzpusējos vides nolīgumus un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā;

c) sūdzības iesniedzējs pārstāv dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozari, kurā lielākoties darbojas MVU;

d) izmeklēšanā vai atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā ir vismaz provizoriski secināts, ka eksportētājvalsts nodrošina vienu vai vairākas subsīdijas attiecīgā produkta ražotājiem eksportētājiem.

Tomēr šādu mazāko maksājumu piemēro vienmēr, ja eksportētājvalstī tiek konstatēti strukturāli traucējumi izejvielu tirgū attiecībā uz konkrēto produktu un ja šī valsts ir vismazāk attīstītā valsts, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā*.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.a 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju tā ir pārliecināta, ka tādējādi tiek novērsta dempinga zaudējumus radošā ietekme. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja šāds paaugstinājums ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

„1. Ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja šie piedāvājumi efektīvi izskauž dempinga zaudējumus radošo ietekmi. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tas ir mazāks par dempinga starpību, ja ar šādu paaugstinājumu pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izņemot gadījumus, ja Komisija, piemērojot pagaidu vai galīgos maksājumus, ir nolēmusi šo mazāko maksājumu nepiemērot.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.b 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Pusēm, kuras piedāvā cenu labojumus, pieprasa sniegt šādu cenu labojumu nekonfidenciālu variantu, lai ar to varētu iepazīties izmeklēšanā ieinteresētās puses.

„4. Pusēm, kuras piedāvā cenu labojumus, pieprasa sniegt jēgpilnu šādu cenu labojumu nekonfidenciālu variantu, lai ar to varētu iepazīties izmeklēšanā ieinteresētās puses, Eiropas Parlaments un Padome. Pusēm pieprasa atklāt pēc iespējas vairāk informācijas par saistību saturu un būtību, pienācīgi ievērojot informācijas konfidencialitāti 19. panta nozīmē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par saistību galvenajiem elementiem.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto dempinga starpību. Tas ir mazāks par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū.

Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

Mazāko maksājumu nepiemēro šādos gadījumos:

a) eksportētājvalstī attiecībā uz konkrēto ražojumu ir konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū vai būtiska valsts iejaukšanās cita starpā attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem, tostarp, piemēram, izejvielām un enerģiju, pētniecību un nodarbinātību, rezultātiem, tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī valūtas maiņas likmēm un godīgiem tirdzniecības finansēšanas noteikumiem;

b) eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, ja pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ratificē un jebkurā laikā efektīvi īsteno daudzpusējos vides nolīgumus un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā;

b) sūdzības iesniedzējs pārstāv dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozari, kurā lielākoties darbojas MVU;

c) izmeklēšanā vai atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā ir secināts, ka eksportētājvalsts nodrošina vienu vai vairākas subsīdijas attiecīgā produkta ražotājiem eksportētājiem.

Tomēr šādu mazāko maksājumu piemēro vienmēr, ja tiek konstatēti strukturāli traucējumi izejvielu tirgū attiecībā uz attiecīgo produktu eksportētājvalstī un ja šī valsts ir vismazāk attīstītā valsts, kas minēta Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2. Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.

2. Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.

Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties.

Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties. Par šādu varbūtību var liecināt arī pastāvīga citu valstu iejaukšanās.

Veicot izmeklēšanu saskaņā ar šo punktu, eksportētājiem, importētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un ražotājiem Kopienā nodrošina iespēju izvērst paskaidrojumus, atspēkot vai sniegt komentārus par jautājumiem, kas izklāstīti pārskata pieprasījumā, un secinājumus izdara, ņemot vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai pasākumu izbeigšana var vai nevar novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās.

Veicot izmeklēšanu saskaņā ar šo punktu, eksportētājiem, importētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un ražotājiem Kopienā nodrošina iespēju izvērst paskaidrojumus, atspēkot vai sniegt komentārus par jautājumiem, kas izklāstīti pārskata pieprasījumā, un secinājumus izdara, ņemot vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai pasākumu izbeigšana var vai nevar novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās.”

Paziņojumu par gaidāmajām termiņa beigām savlaicīgi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pasākumu piemērošanas termiņa pēdējā gadā, kā noteikts šajā punktā. Pēc tam ražotājiem Kopienā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām, ir tiesības iesniegt pārskata pieprasījumu saskaņā ar otro daļu. Publicē arī paziņojumu par pasākumu faktisko izbeigšanu, ievērojot šo punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 5. punktā pievieno šādu daļu:

svītrots

„Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 2. punktu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus no šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā ar nosacījumu, ka atmaksu pieprasa valsts muitas dienesti un ka šie muitas dienesti to piešķir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā attiecībā uz maksājuma atmaksāšanu vai atlaišanu. Valsts muitas dienesti, veicot šādu atmaksu, neveic procentu maksājumus.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6.a 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes koncepcijas kopējo definīciju, kas sniegta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

„3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, vai saskaņā ar tās 2. pantu.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6.b 14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Kopienas ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, lai attaisnotu šādu rīcību. Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”;

„5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.

Importu reģistrē, ja pirms tam ir saņemts Savienības ražošanas nozares pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.

Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Savienības ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.

Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6.c Regulas 14. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai.

„6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un Padomdevējas komitejas atzinuma saņemšanas var nolemt sniegt tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.d 14. pantam pievieno šādu punktu:

„7.a Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms pieņemšanas vai publicēšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz visām turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurā gadījumā visi šie dokumenti pilnīgi atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. ”

„1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri labprātīgi sadarbojas izmeklēšanā, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē, ja iespējams, būtu jāņem vērā to īpatsvars attiecīgajā nozarē.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības, un eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā. Šādā informācijā ietver:

svītrots

(a) tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un

(b) informāciju par dempinga starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 19. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

‘2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, paziņojumā par antidempinga izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā pantā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.c 22. pantā iekļauj šādu punktu:

„1.a Tiklīdz visas ES dalībvalstis ir ratificējušas jaunās SDO konvencijas, Komisija attiecīgi atjaunina Ia pielikumu atbilstoši LESD 290. pantā minētajai procedūrai.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.b Regulā iekļauj šādu pantu:

„22.a pants

Ziņojums

1. Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

2. Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.

3. Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija šo ziņojumu publisko .”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.c Pievieno šādu pielikumu:

„Ia pielikums

Regulas 7., 8. un 9. pantā minētās SDO konvencijas

1. Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu (1930. gads).

2. Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (1948. gads).

3. Konvencija Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (1949. gads).

4. Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm (1951. gads).

5. Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu (1957. gads).

6. Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā (1958. gads).

7. Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt (1973. gads).

8. Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai (1999. gads).”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(Šis grozījums attiecas uz visu Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 tekstu.)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.a Iekļauj šādu apsvērumu:

„(9a) Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Savienībā principā ir aizliegtas kompensējamas subsīdijas. Tāpēc kompensējamas subsīdijas, ko piešķir trešās valstis, īpaši traucē tirdzniecību. Laika gaitā Komisijas atļautais valsts atbalsta apjoms ir pastāvīgi samazinājies. Tādējādi attiecībā uz antisubsidēšanas instrumentu mazākā maksājuma noteikumu vairs nevajadzētu piemērot importam no valsts vai valstīm, kas iesaistīta(-as) subsidēšanā.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1b. 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

„Jebkura subsidēta produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.a 10. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

8. Ja Komisija īpašos apstākļos nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku sūdzību šādas izmeklēšanas sākšanai, ko iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai kas iesniegta tās vārdā, tad tas ir jādara, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.

„8. Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, Komisija nolemj sākt izmeklēšanu, kaut arī ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"11. Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu.”

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz viena gada laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 13 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam.

9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 10 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam. Kad vien iespējams, izmeklēšanas periods, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, atbilst finanšu gadam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar dempinga novēršanu saistītās lietās.

MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām un radīto kaitējumu. MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.

Pēc izmeklēšanas sākšanas tas informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.

Tas palīdz, atbildot uz jautājumiem, kā aizpildīt anketas, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.

Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 24. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.

Tas sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties n sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie varētu pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.b Komisija nodrošina visām ieinteresētajām pusēm iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.c Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.d Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-a) panta 1.  punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras uzsākšanas, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc procedūras sākuma.

Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras uzsākšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc procedūras sākuma.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Beigās pievieno šādu daļu:

svītrots

Pagaidu maksājumus nenosaka divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 29.b pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.a 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām:

„1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām:

(a) izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai

(a) izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai

(b) jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, tā, lai Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju varētu pārliecināties, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas.

(b) jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, ja Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ir noteikusi, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas.

Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem.

Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem.

Atbilstīgi šīm saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks, kā nepieciešams, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju apmēru, bet tam jābūt mazākam nekā kompensējamo subsīdiju apmēram, ja šāds paaugstinājums būtu pietiekams Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu novēršanai.

Mazākā maksājuma noteikums neattiecas uz cenām, kas ir apstiprinātas, uzņemoties šādas saistības antisubsidēšanas procedūru ietvaros.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.b 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm.

„4. Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību jēgpilns nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Padomei. Pusēm ir jāatklāj pēc iespējas pilnīga informācija par konkrēto saistību saturu un būtību, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību 29. panta izpratnē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par šādu saistību galvenajiem elementiem.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 1. punktā pievieno šādu daļu:

svītrots

Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 18. pantu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus pēc šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā. Maksājumi būtu jāpieprasa valsts muitas dienestiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7.a 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

„3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, vai saskaņā ar tās 2. pantu.”

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7.b 24. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.

„5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai, piemēram, pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.

Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Kopienas ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, lai attaisnotu šādu rīcību.

Importu reģistrē, ja pirms tam ir saņemts Savienības ražošanas nozares pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.

Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Kopienas ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.

Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kurā precizē rīcības mērķi un, vajadzības gadījumā, iespējamo nākotnē paredzamo maksājamo summu. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”;

Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kurā precizē rīcības mērķi un, vajadzības gadījumā, iespējamo nākotnē paredzamo maksājamo summu. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7.c 24. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai.

„6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un Padomdevējas komitejas atzinuma saņemšanas par to var nolemt paziņot tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.d 24. pantam pievieno šādu punktu:

„7.a Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms publicēšanas vai pieņemšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurās gadījumā visi šie dokumenti pilnībā atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. 27. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

8. 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz: ”

„1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri sadarbojas izmeklēšanas ietvaros, vai ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz:

(a) saprātīgam pušu, ražojumu vai darījumu skaitam, izmantojot paraugus, kas ir statistiski derīgi, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama paraugu atlases laikā; vai

(b) lielākajam produkciju, noietu vai eksportu raksturojošam apjomam, ko var saprātīgi izmeklēt rīcībā esošajā termiņā.

Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē pēc iespējas ņem vērā to īpatsvaru attiecīgajā nozarē.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Aiz 29. panta iekļauj šādu pantu:

svītrots

"29.b pants

Informācija par pagaidu pasākumiem

1. Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības un izcelsmes valsts un/vai eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā.

Šādā informācijā ietver:

(a) tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un

(b) informāciju par subsīdijas starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 29. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.

2. Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. 31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

"2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, paziņojumā par kompensācijas izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā punktā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a iekļauj šādu pantu:

„33.a pants

Ziņojums

1. Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret dažādajiem izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

2. Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.

3. Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija to publisko.”