Sesijas dokuments

 

A7-0102/2014

12.2.2014

***I

ZIŅOJUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

( COM(2013)0250 – C7‑0117/2013 – 2013/0133(COD) )

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Raül Romeva i Rueda

 

PR_COD_1amCom

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

  *  Apspriežu procedūra  

  ***  Piekrišanas procedūra

  ***I  Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)

  ***II  Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)

  ***III  Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)

(Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

 

Grozījumi akta projektā

 

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti divās slejās

 

Svītrotās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā kreisajā slejā. Aizstātās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā abās slejās. Jauno tekstu iezīmē treknā slīprakstā labajā slejā.

 

Pirms katra grozījuma ievietotā informācijas bloka pirmā un otrā rinda norāda uz attiecīgo teksta daļu izskatāmajā akta projektā. Ja grozījums attiecas uz spēkā esošu aktu, ko paredzēts grozīt ar akta projektu, informācijas blokā papildus iekļauj trešo un ceturto rindu, kurās attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un atbilstīgo teksta vienību tajā.

 

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti kā konsolidēts teksts.

 

Jaunās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā. Svītrotās teksta daļas iezīmē ar simbolu ▌ vai pārsvītro. Aizstātās teksta daļas iezīmē, ierakstot jauno tekstu treknā slīprakstā un izdzēšot vai pārsvītrojot aizstāto tekstu.

Tas neattiecas uz tīri tehniska rakstura grozījumiem, kurus izdara attiecīgie dienesti, gatavojot galīgo tekstu. Tie netiek iezīmēti.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS  5

PASKAIDROJUMS  9

PROCEDŪRA  11

 

 

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

( COM(2013)0250 – C7‑0117/2013 – 2013/0133(COD) )

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( COM(2013)0250 ),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0117/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu ( A7-0102/2014 ),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) ICCAT 23. kārtējā sanāksmē 2013. gada novembrī pieņēma Ieteikumu 13-08, ar ko papildināja Ieteikumu 12-03, lai varētu izdarīt grozījumus attiecībā uz zvejas sezonām Atlantijas okeāna austrumu daļā, kuri neattiecas uz zilās tunzivs nārsta vietu aizsardzību. Šis ICCAT ieteikums paredz, ka Konvencijas līgumslēdzējas puses un sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzējas puses, un struktūras vai zvejniecības struktūras (CPC) var noteikt zvejas sezonām atšķirīgu sākuma datumu zvejai, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kas darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā, vienlaicīgi saglabājot šīm zivsaimniecībām kopējo atklātās sezonas ilgumu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. pants

Regula (EK) Nr. 302/2009 ;

7. pants – 3. punkts – 2. daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neskarot pirmo daļu, 2014. un 2015. gadam un ja tas neskar nārsta vietu aizsardzību, dalībvalstis savos ikgadējos nacionālajos zvejas plānos var noteikt atšķirīgu sākuma datumu zvejai, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kuras peld ar šo valstu karogu un darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā, vienlaicīgi saglabājot šīm zivsaimniecībām kopējo atklātās sezonas ilgumu atbilstoši pirmās daļas noteikumiem.

Pamatojums

Grozījums atspoguļo izmaiņas, kas izdarītas 2013. gada ICCAT sanāksmē, vienlaikus saglabājot dalībvalstu rīcības elastību skartajās jomās.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1. pants

Regula (EK) Nr. 302/2009 ;

7. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Zilo tunzivju zveja ar citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 1. līdz 5. punktā, ir atļauta visu gadu.

6. Zilo tunzivju zveja ar krātiņveida lamatām, maziem āķu jedu kuģiem (<24 m) un gruntsmakšķerēm ir atļauta visu gadu.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 302/2009 ;

24.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Iekļauj šādu pantu:

 

„24.a pants

 

Stereoskopisko kameru izmantošana sprostā ievietošanas darbību laikā

 

Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošanu saistībā ar sprostā ievietošanas darbībām veic saskaņā ar šādiem noteikumiem.

 

1. Dzīvo zivju paraugu ņemšanas intensitāte nav zemāka par 20 % no tā zivju apjoma, ko ievieto sprostā. Ja tehniski ir iespējams, dzīvu zivju paraugu ņemšanu veic secīgi, izmērot katru piekto sugas īpatni. Šim paraugam vajadzētu sastāvēt no zivīm, kas izmērītas no 2 līdz 8 metru attālumā no kameras.

 

2. Pārejai, kas savieno nododošo sprostu ar uztverošo sprostu, nosaka maksimāli pieļaujamo platumu 10 metri un maksimāli pieļaujamo augstumu 10 metri.

 

3. Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas atšķirīgu izmēru kohortas), var izmantot vienai un tai pašai sprostā ievietošanas darbībai vairāk nekā vienu konversijas algoritmu. Veicot pārrēķinu no FL („fork length”) garuma uz kopējo svaru atbilstoši zivju lieluma kategorijai, kuras mēra sprostā ievietošanas darbības laikā, izmanto visjaunāko algoritmu (algoritmus), ko noteikusi ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja (SCRS).

 

 

4. Pirms katras sprostā ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mērogu 2 un 8 m attālumā.

 

5. Paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācija norāda, kāda ir kļūdas robeža stereoskopisko kameru sistēmas tehniskajās specifikācijās, un tā nepārsniedz +/- 5 procentus.

 

6. Visas augstāk minētās tehniskās specifikācijas, ieskaitot paraugu ņemšanas intensitāti, paraugu ņemšanas veidu, attālumu līdz kamerai, pārejas izmērus, algoritmus (garuma un svara attiecību) savā 2014. gada sanāksmē pārskata SCRS, un vajadzības gadījumā tās groza, balstoties uz SCRS ieteikumiem 2014. gada ICCAT komisijas ikgadējā sanāksmē.”

 

 

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums attiecas uz grozījumu atjaunošanas plānā, kuru attiecībā uz zilajām tunzivīm pirmoreiz pieņēma 2006. gadā. Tajā laikā plaši tika atzīta šīs sugas krājumu pārzveja un izsīkums, bet Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT — par zivsaimniecību atbildīgās reģionālās pārvaldības iestādes) līgumslēdzējas puses nelabprāt samazināja nozveju un peļņu. Tomēr pēc gadiem ilgušām politiskām cīņām un atjaunošanas plāna grozījumiem visjaunākajā zinātniskajā analīzē par zilajām tunzivīm (2012) tika minēts, ka jaunākās tendences vairākos rādītājos norāda uz to, ka varētu būt sākusies krājumu atjaunošanās, lai gan zinātnieki joprojām ir ārkārtīgi piesardzīgi un norāda, ka „2012. gadā Komitejai bija pārāk maz informācijas par nozīmīgāko Vidusjūras zvejniecību lomu sastāvu, nozveju un teritoriālo izplatību, lai varētu izdarīt secinājumu.”

 

Turklāt 2013. gadā nav veikti jauni izvērtējumi attiecībā uz zilajām tunzivīm, un Pastāvīgā statistikas un pētījumu komiteja (SCRS) ir paziņojusi, ka tā nevar zinātniski pamatot būtiskas KPN izmaiņas. Konkrētāk, tā konstatē: „Tomēr Komiteja atzīmē, ka nozvejas saglabāšana aptuveni nesenajā KPN līmenī pašreizējā apsaimniekošanas sistēmā paredzams krājumu pieaugums šajā laikposmā un atbilst mērķim sasniegt FMSY un BMSY visā 2022. gadā ar vismaz 60 % varbūtību, ņemot vērā kvantitatīvās neskaidrības.”

 

Tomēr, tā kā tunzivju zveja ir tik ienesīga, nākamajā ICCAT sanāksmē 2013. gada novembrī Keiptaunā tiks izdarīts spiediens palielināt KPN.

 

Referents ir cieši pārliecināts, ka būtu nesaprātīgi un saimnieciskā ziņā kontrproduktīvi palielināt KPN. Krājumu līmenis vēl joprojām ir daudz zemāks par tādu, kas ļautu radīt MSY (maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu), un SCRS turpina uzsvērt, ka vēl ir ievērojamas neskaidrības par krājumu stāvokli. Jaunais KZP zivsaimniecības pārvaldības mērķis paredz atjaunot zivju krājumus un tos saglabāt tādā līmenī, kas pārsniedz MSY, — tādējādi ES politika liek mums ievērot piesardzību attiecībā uz šo krājumu zveju. Par to pašu liecina ekonomika, jo, ja ļautu pieaugt zivju krājumiem līdz pakāpei, kas nodrošina bagātāku līmeņu atgūšanu, pieaugtu gan nozveja, gan peļņa. Saimnieciski visproduktīvākie ir tie krājumi, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas var radīt MSY, un zilās tunzivs krājumi no tā vēl krietni atpaliek.

 

Runājot par Komisijas priekšlikuma saturu, ir jāgroza viens pants Regulā 301/2009, kas attiecas uz pašreizējo atjaunošanas plānu. Tiek ierosināts, pamatojoties uz ICCAT ieteikumu 12-03, izdarīt grozījumu attiecībā uz zvejas sezonu. Pirmkārt, tā mainās no „slēgtas” sezonas uz „atklātu” sezonu. Tajā arī tiek par dažām dienām mainīti datumi attiecībā uz riņķvadiem, laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām. Tā kā tos satur ICCAT ieteikums, tie jātransponē ES tiesību aktos.

 

Tomēr ir trešais noteikumu punkts, kas ES regulai pievieno jaunu teikumu: „Zilo tunzivju zveja ar citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 1. līdz 5. punktā, ir atļauta visu gadu”.

 

Referents uzskata, ka šis formulējums ir pārāk brīvs, pat ja tāds ir ICCAT teksts. Komisija apstiprina, ka mērķa zvejā tiks izmantoti tikai triju veidu rīki: krātiņveida lamatas, mazie āķu jedu kuģi (<24 m) un gruntsmakšķeres. Tādējādi, ņemot vērā, ka zvejas pārvaldība ir bijusi problemātiska un sarežģīta ilgus gadus, tiek ierosināts tādēļ, lai novērstu jebkādus pārpratumus par to, ar kuriem zvejas rīkiem drīkst zvejot visu gadu, precizēt, ka „sezona visa gada garumā” attiecas tikai uz šiem zvejas rīkiem. Tā ir taisnība, ka šāds formulējums atšķiras no ICCAT izklāsta, bet tas tikai palīdz to skaidrāk precizēt, lai nodrošinātu, ka vēlāk nerodas neparedzētas sekas.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

Atsauces

COM(2013)0250 – C7-0117/2013 – 2013/0133(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

2.5.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

21.5.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

21.5.2013

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

30.5.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Raül Romeva i Rueda

12.6.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

18.9.2013

4.11.2013

 

 

Pieņemšanas datums

11.2.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Chris Davies, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Nils Torvalds

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Ole Christensen, Rareş-Lucian Niculescu, Jens Nilsson, Anna Rosbach

Iesniegšanas datums

12.2.2014